Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ērce grib brokastis!
Sākšu ar to, ko rāda dati no Latvijas Infektoloģija centra uzņemšanas nodaļā noņemtajām un laboratorijā pārbaudītajām ērcēm…
Šogad līdz 25. februārim tika izmeklētas septiņas ērces, vai tām nav ērču encefalīta vīrusa, un trim ērcēm tika pārbaudītas Laimas slimības ierosinātājas borēlijas. No septiņām, kurām pārbaudīja encefalītu, neviena neizrādījās inficēta. Taču tās trīs, kurās meklēja borēlijas, – visas izrādījās inficētas. Tāpat februāra beigās Infektoloģijas centrā iestājies viens pacients ar aizdomām par ērču encefalītu un viens – ar aizdomām par Laimas slimību, lai gan laboratorisko izmeklējumu rezultāti vēl nav gatavi.
Ko mēs varam secināt? Ērces siltā laika ietekmē kaut kur jau ir nomodā un infekcijas, ko tās pārnēsā, nav izgudrotas.
Dabā iekārtots tā, ka, pirms ērces nolemj vairoties, tām pēc ziemas miega ir vienreiz jāietur maltīte, tāpēc tās meklē siltasiņu dzīvnieku vai cilvēku, kam piesūkties.
Iespējamās sekas + taktikas
Laboratorijas dati par pēdējiem gadiem rāda, ka ērču inficētībai, piemēram, ar encefalītu, ir tendence samazināties. Tomēr jāpatur prātā, ka ērču vairošanās procesam raksturīgs cikliskums, tāpēc var prognozēt, ka šobrīd inficētība lēnām var kāpt. Ja vēlies noņemto ērci pārbaudīt, iespējas ir divas – noskaidrot, vai tā sevī nenēsā encefalīta vai Laimas slimības izraisītāju. Kāpēc nevar pārbaudīt abu slimību ierosinātājus? Jo ērces ķermenītis ir tik maziņš, ka gluži vienkārši nepietiek materiāla, lai to izpētītu, nosakot abas infekcijas.
Ja esi potējusies pret ērču encefalītu, jēgpilnāk ir pārbaudīt, vai ērcē nav borēliju – Laimas slimības ierisinātāju, taču, godīgi sakot, arī tam nav dižas jēgas… Paskaidrošu, kāpēc! Pat ja ērcē laboratoriski tiešām atrod borēlijas, tavā rīcībā no tā nekas nemainās, jo Laimas slimības diagnozi nosaka klīniski epidemioloģiski. Tas nozīmē, ka tev vienkārši sevi jāvēro, tā kā iepriekš nevar noteikt, vai Laimas slimība tiešām sāksies, tāpēc arī ārstēšanu profilaktiski nesāk.
Tas, ka saslimšana notikusi, redzams tikai un vienīgi pēc tā, vai 7–14 dienu laikā uz ādas ērces piesūkšanās vietā vai kur citur parādās eritēma jeb sarkanīgs plankums.
Dažreiz pacienti nesaprot, kāpēc eritēma parādās kaut kur citur uz ķermeņa, attālināti no ērces piesūkšanās vietas… Taču tam ir izskaidrojums – baktērijas borēlijas, ko ērces ielaidušas organismā, izplatās pa limfātiskiem ceļiem un rada zemādas audu iekaisumu. Tādā gadījumā to sauc par migrējošo eritēmu.
Mazliet citādi ir ar ērču encefalītu… Tā inkubācijas periods ir no 7 līdz 21 dienai, retāk – 28 dienas, un, ja neesi vakcinējusies pret šo vīrusu, tev aptuveni mēnesi jāvēro, vai neparādās nezināmas izcelsmes temperatūra, drudzis… Pilnīgi droša par to, ka ērce nav inficēta vari būt vien tad, ja tā laboratoriski pārbaudīta.
Taču, ja mēnesis kopš ērces piesūkšanās ir pagājis un slimības simptomi nav sākušies, tu vari apsvērt vakcinēšanās iespēju un veikt pirmo potēšanos, lai turpmāk tev šie kreņķi ietu secen.
Cik ērcēm atrada encefalīta ierosinātāju?
- 2019. gadā pārbaudīta 5391 ērce, no tām inficētas – 44 jeb 0,82 procenti.
- 2018. gadā pārbaudītas 4876 ērces, no tām inficētas – 32 jeb 0,62 procenti.
- 2017. gadā pārbaudītas 6014 ērces, no tām inficētas – 116 jeb 1,09 procenti.
- 2016. gadā pārbaudītas 4712 ērces, no tām inficētas – 203 jeb 4,3 procenti.
- 2015. gadā pārbaudītas 4188 ērces, no tām inficētas – 213 jeb 5,1 procents.
Par to, kādas ir tipiskākās kļūdas, ārstējot Laimas slimību, kādas ir ieteicamās potēšanās shēmas un ko par Latvijas gada kukaini – ornamentālo pļavērci - un ērēm vispār saka kukaiņu eksperts, lasi jaunākajā žurnāla IEVAS Veselība numurā!
