Vai depresīvu stāvokli var uzlabot ar uzturu? Atbild psiholoģe Jevgēņija Jansone

 Katru gadu pašnāvības izdara vairāk nekā 700 000 cilvēku, un pašnāvības ir ceturtais biežākais nāves iemesls 15–29 gadus vecu jauniešu vidū. Slikta situācija ir arī jaunu sieviešu vidū, atbilstoši dažādiem rādītājiem, no pēcdzemdību depresijas, kura var novest pie slepkavības vai pašnāvības, cieš no 6,5% līdz 20% sieviešu. Kādiem simptomiem ir jāpievērš uzmanību un kā palīdzēt? Atbild klīniskā psiholoģe un uztura speciāliste Jevgēņija Jansone.

Depresija jau sen ir viena no izplatītākajām slimībām un no tās cieš aptuveni 280 miljoni cilvēki jeb 5% planētas pieaugušo iedzīvotāju.[1] Šādi simptomi un sajūtas liecina par depresiju, pievērsiet tiem uzmanību:

Citi lasa

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Slavenības

VIDEO: JRT aktrise Ragovska pateicas ziedotājiem. Viņa nofilmējusies maģiski skaistā klipā

• nepārvarama skumju, bezcerības un bezpalīdzības sajūta

• bezmiegs vai pārlieku liela miegainība

• intereses zudums par nodarbēm, kas jums parasti patīk

• vājums, nogurums, nespēks bez acīmredzama iemesla

• pārmērīgs svara zudums vai pieaugums

• apetītes zudums vai palielināta ēstgriba

• koncentrēšanās grūtības, aizmāršība

• seksuālās intereses zudums

• bieži sāp galva, mugura vai vēders

• izteikta trauksme, vainas sajūta

• domas par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu

«Ja jūtat miegainību, sagurumu, ir grūti koncentrēties darbam, vispirms ir jāsakārto tādas pamatlietas kā uzturs, miegs un fiziskās aktivitātes,» iesaka psiholoģe. «Mēs bieži vien nenovērtējam vienkāršu lietu nozīmīgumu, piemēram, svaigu gaisu, saules gaismu, labu miegu un sabalansētu uzturu. Reizēm var būt tā, ka jums šķiet, ka tikai globālas pārmaiņas jūsu dzīvē spētu uzlabot jūsu emocionālo un fizisko stāvokli, un pat vēlaties pamest partneri, darbu, pārcelties uz dzīvi laukos, taču, veicot asins analīzi un pārskatot uzturu problēmas atrisinās pašas».

«Pētījumos ir pierādīta korelācija starp omega-3 un D vitamīna deficītu un depresiju, trauksmi un citiem garīgiem traucējumiem,»^[2] stāsta klīniskā psiholoģe un uztura speciāliste.

Daudzi zina, ka mundruma saglabāšanai ir jālieto D vitamīns, taču par to, ka regulāra zivs iekļaušana uzturā reāli samazina depresijas rašanās risku, ir informēts vien retais. Pētījumos ir pierādīts, ka omega-3 taukskābju (EPA un DHA) deficīts ir saistīts ar depresijas, bipolāro traucējumu, šizofrēnijas, demences un citu traucējumu risku.[3] Turklāt omega-3 var būt neliels pozitīvs efekts tad, kad jau ir reāli depresijas simptomi.[4] Tādēļ ir ļoti svarīgi sekot uzturam – tas jau ir pierādīts.

Latvijas iedzīvotāji hroniski cieš no deficītiem

Omega-3 minimālā dienas deva ir 1000 mg. To var iegūt no zivīm, īpaši treknām, piemēram, laša, siļķes, mencas, tunča, taču tad ir jāēd vismaz 200 gramu zivju divas reizes nedēļā.

«Lūk, kāda aina veidojas: ne visi ēd 400 gramus zivju nedēļā, vidēji Latvijas iedzīvotāji lieto tikai 70 gramus zivju nedēļā, proti, piecas reizes mazāk nekā norma. Tāpat jāņem vērā, ka termiskā apstrāde mazina omega-3 uzņemšanu. To var kompensēt ar zivju eļļas lietošanu, taču mums arī ar šo ir problēmas. Kā atklāja pētījumu biroja Norstat un Fjord strong omega-3 aptauja, Latvijā vairāk nekā puse iedzīvotāju (63%) rīkojas kampaņveidīgi, proti, zivju eļļu lieto cikliski vai arī neregulāri, kā gadās, bet vēl 26% nelieto vispār.[5] Tādēļ arī rodas problēmas ar garastāvokli un darba spējām, kā arī ar sirdi, locītavām, imunitāti, kauliem, u.t.t.,» skaidro uztura speciāliste J.Jansone.

Vēl viens svarīgs aspekts – atbilstoši aptaujas rezultātiem tieši jaunieši ir vissliktāk informēti par uzturvielu nozīmi veselības uzturēšanā. depresija jauniešu vidū, un tam var būt ļoti nopietnas sekas. Interesanti, ka pēc aptaujas datiem tieši jaunieši ir vissliktāk informēti par uzturvielu nozīmi veselības uzturēšanā. Piemēram, teju katrs desmitais (8%) respondents vecumā no 18 līdz 29 gadiem nezina, kāda ir zivju eļļas nozīme, bet katrs trešais (31%) nelieto omega-3.[6] Un tas ir viens no drūmās depresiju un pašnāvību statistikas faktoriem.

Tāpat riska zonā ir topošās un jaunās māmiņas, kurām ir īpaši rūpīgi jāseko savai fiziskai un psiholoģiskai veselībai, jo viņas ir atbildīgas ne tikai par sevi, bet arī par mazuli. «Pasaulē apmēram 6,5–20% jauno māmiņu cieš no pēcdzemdību depresijas.^[7] Ja izjūtat augstāk minētos depresīvo stāvokļu simptomus, padomājiet par to, cik sabalansēts ir jūsu uzturs, palūdziet tuvinieku palīdzību, lai izgulētos. Un noteikti konsultējieties ar speciālistu, lai tiktu galā ar šo stāvokli,» iesaka speciāliste.

Atcerieties, ka svarīgāko barības vielu deficīts organismā noteikti izpaudīsies arī kā depresija un uzmanības koncentrēšanas samazināšanās.