Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skaidro Dr. Maija Gureviča
*Endokrinoloģe un interniste Veselības centru apvienības poliklīnikā Aura un Latvijas Jūras medicīnas centrā.
*Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle.
Citi lasa
* D vitamīna pētniece Latvijā.
No lasītājas vēstules:
Esmu daudz lasījusi par D vitamīna svarīgo lomu, lai būtu laba imunitāte un kaulu veselība. Bija laiks, kad arī man D vitamīna līmenis asinīs bija zemāks par optimālo normu, un ģimenes ārste izrakstīja preparātu aerosola formā: viena deva saturēja 4000 starptautisko vienību. Bet tālāk sākās mana pašdarbība. Kaut kur biju izlasījusi, ka, piemēram, sajūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, lai nesaslimtu, var lietot D vitamīna divkāršu un pat trīskāršu devu. Tā rīkojos arī brīžos, kad jutos nogurusi – pieņēmu, ka nespēks liecina nevis par pārstrādāšanos, bet par D vitamīna trūkumu. Turklāt regulāri lietoju omega 3 taukskābju kapsulas, kuras arī saturēja nelielu D vitamīna devu. Kad nesen saslimu ar kovidu, dzēru siltā ūdenī šķīdināmus multivitamīnu pulverīšus imunitātes stiprināšanai – arī tajos bija pievienots D vitamīns. Rezultātā, kad nodevu asins analīzes, izrādījās, ka mans D vitamīna līmenis ir jau sasniedzis atzīmi 108! Mana ģimenes ārste, to ieraugot, iepleta acis: «Pārcenšanās nekad nav bijusi laba lieta. Mēnesi D vitamīnu lietot nedrīkst! Šādā garā turpinot, vari nokaut nieres. Ko man darīt?»
Ieva
Cik skaitās normāli?
Ieva, optimāls kopējā D vitamīna līmenis asinīs ir 45–55 nanogrami mililitrā (ng/ml). Ja D vitamīna rādītājs paaugstinās līdz 80 ng/ml, tas netiek uzskatīts par bīstamu vai pārmērīgu, taču, pārsniedzot 80–100 ng/ml, D vitamīna lietošana uz laiku jāpārtrauc.
Nav vienotas formulas, cik daudz D vitamīna ikdienā būtu jālieto – visiem nevar piemērot vienu devu. Kopumā izšķir ārstējošas devas, kas parasti ir lielākas (4000 starptautiskās vienības jeb SV vai vairāk, ko lieto vidēji divus, trīs mēnešus), un uzturošās devas (vidēji 2000–4000 SV), lai D vitamīna līmenis asinīs nekristos.
Dienas deva katram piemeklējama individuāli, ņemot vērā vairākus faktorus. Lielākas D vitamīna devas bieži vien nepieciešamas cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru, kā arī tiem, kam ir uzsūkšanās traucējumi – piemēram, pēc bariatrijas jeb kuņģa samazināšanas operācijām un pacientiem ar celiakiju. Tāpat samazināta D vitamīna uzsūkšanās spēja novērota, ja lieto glikokortikosteroīdus vai zāles, kas paredzētas epilepsijas ārstēšanai, kā arī medikamentus ķermeņa svara samazināšanai. Mazākas D vitamīna devas parasti tiek ieteiktas pacientiem ar slimībām, kas saistītas ar kalcija vielmaiņas problēmām, piemēram, sarkoidozi vai primāru hiperparatireoīdismu. Taču jebkurā gadījumā gan cilvēkam ar hroniskām slimībām, gan relatīvi veselam par D vitamīna devām būtu jākonsultējas ar ārstu. Lietojot bez asins analīžu kontroles, D vitamīns var tikt gan pārdozēts, gan uzņemts par maz.
Uzsākot ārstēt D vitamīna deficītu, analīzes jāveic pēc trim, četriem mēnešiem. Kad ir precizēta un zināma pacientam piemeklētā D vitamīna uzturošā deva, analīzes var veikt retāk: reizi 6–12 mēnešos. Ja cilvēkam konstatē apgrūtinātu D vitamīna uzsūkšanos, tā līmenis asinīs jākontrolē reizi 3–6 mēnešos.
Zinot savu D vitamīna uzturošo devu, jāpievērš uzmanība, kādā daudzumā šis vitamīns pievienots arī citiem polivitamīniem vai uztura bagātinātājiem, kurus tu lieto. Jo šīs devas summējas.
Kā konstatēt?
Asins analīžu veikšana ir vienīgais veids, kā atklāt gan D vitamīna trūkumu, gan tā pārdozēšanu, jo abas situācijas neizraisa nekādas specifiskas sūdzības. Tiesa, ja ir D vitamīna deficīts, vērojams nogurums, paaugstinās infekcijas slimību risks, ir nomākts garastāvoklis, taču šādas pazīmes var būt arī pie daudzām citām slimībām. Savukārt, runājot par pārmērīgu D vitamīna daudzumu organismā, jāizšķir divi termini: pārdozēšana un intoksikācija jeb saindēšanās.
Pārdozēšanas gadījumā tu vari nepamanīt nekādas īpašas pazīmes, jo D vitamīna līmenis organismā palielinās lēni un ilgstoši. Parasti D vitamīna medikamenti un uztura bagātinātāji satur neaktīvo D vitamīna formu, kurai nav tūlītēja ietekme uz organismu – jāiziet vairāki pārveidošanās ceļi, līdz D vitamīns kļūst par aktīvu formu un rada savus efektus. Tādēļ ilgstoši lietotas pārāk lielas D vitamīna devas drīzāk būs hronisku izmaiņu cēlonis, piemēram, iemesls nierakmeņu slimībai. Savukārt intoksikācija ar D vitamīnu (ļoti lielas devas, piemēram, 50 000 SV dienā) var palielināt kalcija līmeni asinīs un izpausties kā slikta dūša, vemšana, izteikts nogurums un aizcietējumi. Šādā situācijā noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta. Saindēšanās ar D vitamīnu notiek ārkārtīgi reti, un visbiežākais iemesls ir lietošanas kļūdas. Piemēram, D vitamīna preparāta viena piliena vietā cilvēks lietojis pilnu pipeti.
Ja tev vienreiz gadās ieņemt lielu D vitamīna devu, par to nav jāsatraucas – viena reize neradīs veselības traucējumus. Savukārt ilgstoši lietotas pārmērīgas D vitamīna devas (asins analīzēs konstatē D vitamīna līmeni, kas lielāks par 100 ng/ml) – gan mēdz radīt ilgtermiņa sekas kalcija vielmaiņā, kas var palielināt nierakmeņu slimības risku un izmaiņas asinsvadu sieniņās. Proti, tā nav asinsvadu kalcifikācija – nē, te darbojas cits mehānisms, kas pašlaik tiek pētīts, bet rezultātā var pieaugt sirds un asinsvadu slimību risks. Ja, lietojot D vitamīnu, konstatē pārmērīgu tā līmeni asinīs, D vitamīna lietošana jāpārtrauc uz diviem, trim mēnešiem. Tad atkal asins analīzēs jānosaka tā līmenis un, atkarībā no iegūtajiem rezultātiem, D vitamīns jāatsāk lietot, taču adekvātā, visbiežāk mazākā devā nekā līdz šim.
Tas, kas tev, Ieva, būtu jāpatur prātā, ir atziņa, ka pārmērīgai D vitamīna lietošanai var būt nevēlamas sekas, tāpēc katram jāzina savs D vitamīna līmenis asinīs un jālieto ārsta noteiktas individuāli piemērotas D vitamīna devas.
Kādu D vitamīna preparātu izvēlēties?
*Aptiekā lielākoties bezrecepšu D vitamīna preparāti ir uztura bagātinātāji.
*Visos preparātos ir vienāds D vitamīns – holekalciferols, mainās tikai pievienotās vielas. Piemēram, var atšķirties eļļas bāze: kāds ražotājs izmanto olīveļļu, kāds – rapšu eļļu.
*D vitamīns nopērkams eļļas kapsulu, eļļas šķīduma un spreja veidā, retāk – kā presētas tabletes. Nav pieejams daudz zinātnisku salīdzinājumu, kura no šīm formām labāka un efektīvāka – D vitamīna palielinājuma līknes ir visai līdzīgas. Tāpēc vari izvēlēties sev tīkamāko formu.
*D vitamīns spreja veidā rekomendējams pacientiem ar uzsūkšanās traucējumiem, piemēram, ja ir tievo zarnu iekaisums.
