Cilvēkam funkcionālo spēju rezerves ir daudz lielākas, nekā var šķist. Daudz kas atkarīgs no tā, kāda iepriekš bijusi plaušu kvalitāte.
Ja pacients nosmēķējis abas plaušas, tad, daļu izgriežot, protams, būs grūtāk elpot, jo nekādu rezervju nav.
Arī tāpēc nav labi smēķēt. Labā ziņa: lielai daļai pacientu audzēju iespējams izoperēt ar mazinvazīvu pieeju – tas tiek darīts caur vienu atveri, grieziens ir 4–6 centimetrus garš. Līdz ar to pacients daudz labāk panes šo operāciju.
Otra tendence: ja vien iespējams, veic orgānus saudzējošas operācijas, cenšas samazināt plaušu apjomu, ko izgriež. To var panākt, veicot dažādas bronhoplastiskas operācijas vai asinsvadu plastiskās operācijas. Respektīvi, kaut ko no izņemtās plaušas tās pašas operācijas laikā piešuj atpakaļ.
Līdz ar to plaušu zudums ir daudz mazāks.
Ja cilvēkam ir ar operāciju nesavienojamas blakusslimības vai citi iemesli atteikties no ķirurģiskas iejaukšanās, tad vēža pirmās stadijas gadījumā var izmantot tādu neinvazīvu iejaukšanos kā stereotaktiskā ķermeņa staru terapija. Tai gan ir savs mīnuss – nevar iegūt precīzu informāciju par limfmezgliem un būt absolūti pārliecinātiem, ka audzējs tiek pilnībā iznīcināts ar staru terapiju.
Bet tā ir alternatīva pacientiem, kurus nevar operēt.
Savukārt, ja izplatība ir tā lieta, kuras dēļ nevar operēt, tad skatās, vai sistēmiskā terapija varētu dot kādu efektu. Dažreiz sāk ar sistēmisko terapiju, un tad seko lokāla terapija, kas ir ķirurģija vai starošana.