Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Arvien vairāk ir brīnišķīgu pieradījumu, ka brilles sniedz savu ieguldījumu mākulas deģenerācijas procesā, kā arī glaukomas un kataraktas attīstībā,» rakstīts šajā pašā žurnālā. Tālāk seko ieteikumi, kā novērst, risināt dažādas ar novecošanās saistītas acu problēmas. Ja ir katarakta – «Ievērojiet paleo ketogēno diētu. Lietojiet C vitamīnu daudzumā, kādu organisms var tolerēt, nerodoties caureja. Nevalkājiet brilles vai saulesbrilles!» Ja ir glaukoma – «Nevalkājiet brilles! Vingriniet acis, lai panāktu, ka tās atgūst lodveida formu. Lietojiet C vitamīnu daudzumā, ko spējat tolerēt.» Ja ir mākulas deģenerācija – «Ievērojiet paleo ketogēno diētu. Lietojiet C vitamīnu daudzumā, kādu organisms var tolerēt. Lietojiet A vitamīnu, tas ir zivīs un burkānos. Nevalkājiet brilles! Vingriniet acis, lai panāktu, ka tās atgūst lodveida formu.» Par to, ka cilvēki ir gatavi šai koncepcijai sekot, liecina fakts, ka drīz pēc šīs publikācijas, IEVAS Veselībai piezvanīja vairākas lasītājas un lūdzas arī mums par šo tēmu uzrakstīt sīki un smalki, ar praktiskiem padomiem…
Konsultantes:
Dr. med. Guna Laganovska
- Acu ārste ķirurģe, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja.
- Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Oftalmoloģijas katedras vadītāja.
- Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes locekle.
Dr. med. Kristīne Baumane
- Acu ķirurģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Biķernieki Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja.
- Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore.
- Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes locekle.
«Katrā viedoklī ir daļa patiesības,» reiz sacīja kāda cienījama ārste, profesore. Tāpēc jāsaprot, no kurienes šiem ieteikumiem atteikties no brillēm aug kājas. Tā ir acs akomodācija – acs spēja pielāgoties dažādiem attālumiem un nodrošināt skaidru attēlu uz tīklenes. Par to gādā acs lēca
sadarbībā ar acs iekšējo jeb ciliāro muskuli. Starp lēcu un muskuli atrodas Cinna saites, kuras pēc struktūras ir līdzīgas neelastīgiem diegiem un kuru galvenā funkcija ir noturēt lēcu savā vietā, kā arī nodrošināt tās staipīšanu, ko veic ciliārais muskulis sasprindzinoties vai atslābinoties. Tātad, ja mēs vēlamies skatīt ļoti tuvus objektus, ciliārei muskuļi saraujas, tas ļauj lēcai kļūt biezākai… Nu, lūk, problēma ar brillēm esot tāda, ka tās padarot aci slinku – acs muskuļiem vairs neesot jāpiepūlas, lai noturētu acs struktūras vēlamajā formā. Acs muskuļi kļūst vājāki, ja tos netrenē. «Vecais stāsts – ko nelieto, to zaudē!» rakstīts publikācijā.
Valkāt, nevalkāt?
Profesore Kristīne Baumane skaidro, ka šis uzskats ir jau sens, un ik pēc laika uzpeld ar jaunu sparu – kamēr vien vari iztikt, labāk brilles nenēsā, jo acs izlaidīsies, pieradīs un pēc tam bez brillēm vispār neko nevarēsi redzēt… «Patiesībā briļļu lietošana kā tāda nerada redzes pasliktināšanos, tās nepadara acis slinkas. Redzes problēmas ir saistītas ar vecumu. Cilvēks diemžēl ar gadiem nekļūst jaunāks, viņš paliek arvien vecāks un vecāks, un actiņas arī. Tad kāpēc tās mocīt un cerēt, ka kaut kādā mistiskā veidā jaunība saglabāsies, ja tu nelietosi, piemēram, brilles lasīšanai?! Manuprāt, muļķīga doma.» Profesore skaidro: ja veselam cilvēkam sākusies vecuma tālredzība, stiprākas brilles lasīšanai, visticamāk, būs vajadzīgas ik pēc viena vai diviem gadiem. Labā ziņa ir tā, ka apmēram 55–60 gadu vecumā redze stabilizējas. Ja tā tomēr turpina strauji pasliktināties, visbiežāk iemesls ir kāda acu slimība. Piemēram, ja lasāmās brilles cilvēks sāk mainīt trīs reizes gada laikā, jo redze miglojas, tad jāpārbauda acu spiediens, jo ļoti iespējams, ka ir glaukoma. «Par tuvredzību ir līdzīgs stāsts. Ja būs lemts, tuvredzība progresēs tāpat – vienam tas notiek visai strauji, otram tuvredzības progresēšana kādā brīdī apstājas. Bet tas nav atkarīgs no briļļu nēsāšana! Arī tīklenes distrofiju ar briļļu nēsāšanu nopelnīt nevar!»
Profesore Guna Laganovska papildina: «Pagarinoties cilvēku dzīves ilgumam, arī tīklenes deģenerācija jeb makulas vecuma deģenerācija sastopama arvien biežāk. Makula ir tīklenes centrālā daļa, kurā koncentrējas visvairāk fotoreceptoru. Bet par pašu slimību runājot… Pēc būtības tīklenes audos nogulsnējas lipīdu jeb tauku vielmaiņas galaprodukti – holesterīns un citas vielas. Zināmā mērā to var uzskatīt pat par normālu novecošanas procesu. Visiem tā notiek! Taču to, vai holesterīna kristāli tīklenes audos izurbinās caurumiņus un cilvēks var zaudēt centrālo redzi, lielā mērā nosaka gēni, iedzimtība. Ar briļļu nēsāšanu tam nav nekāda sakara.»
Uzlabošana ar vājākām brillēm
Publikācijā arī ieteikta metode, kā atgūt asāku redzi, ja tu jau valkā brilles. «Tātad – nēsājiet brilles, kas ir par pusdioptriju vājākas, nekā nepieciešams jūsu redzes koriģēšanai. Sākotnēji viss būs nedaudz miglains. Valkājot par vāju esošās brilles, izpildiet acu vingrojumus un lietojiet C vitamīnu. Pēc dažām nedēļām, bet varbūt pēc mēnešiem jūsu redze būs asāka. Atkārtojiet procesu ar vēl vājākām brillēm.»
Profesore Baumane: «Ir visādi mērķi, kuru vārdā cilvēki pacieš neērtības. Bet es pati kā briļļu nēsātāja zinu, ka mani nepierunās valkāt neatbilstoša stipruma brilles tādēļ vien, lai trenētu akomodāciju. Es to nevaru atļauties, man ir jābūt labai redzei! Par šīs metodes efektivitāti… Padomāsim loģiski! Starp maniem pacientiem ir daudz cilvēku gados, kas turpina mācīties, bet viņiem progresē tuvredzība. Viņi saka: «Brilles palikušas par vārgu. Es jau krietnu laiku lietoju savas brilles, kas man īsti neder…» Bet vai no tā, ka viņi valkājuši nepilnas korekcijas brilles, redze ir uzlabojusies? Tas ir stāsts par to, ka tiek piedāvātas visvisādas metodes tuvredzības apturēšanai. Ir reflkesoterapija, ir ausu caurduršana noteiktos punktos, ir nakts kontaktlēcas, ir osteorefleksotarapijas metode, kad mugurkaulājā skriemelī ievada fizioloģisko šķīdumu… Ir arī miljons citu metožu izgudrots, ne tikai vājāku briļļu nēsāšana. Un ir cilvēki, kas gatavi to darīt – valkāt vārgākas brilles un lietot tā dēvēto vidējo redzes asumu, – un ir cilvēki, kas to kategoriski nepieņem, jo viņi grib labi un skaidri redzēt. Katram jāizdara sava izvēle. Ja kāds grib nesāt nepilnas korekcijas brilles, lai nēsā, bet tad viņam ir jāatrod ārsts, kurš ar lielu pārliecību viņu uz šo mudina. Es tāds ārsts neesmu. Man pašai personīgi ir maksimālā redzes korekcija brillēm, jo man ir jāredz skaidri, vai pacients pareizi nosaucis burtus, ko tabulā rādu. Tāpēc es pat netaisos apspriest nepilnas korekcijas labumus. Es neuzskatu, ka nepilna redzes korekcija dod labumu. Un varu tikai pabrīnīties, kā tas ir, ka cilvēki nelieto brilles?! Lūk, par to es esmu šokā.»
Vēl par šoku
Acu ārstes uzskata, ka šādai informācijai – par briļļu kaitīgumu, kas uzturot patoloģiju – vispār būtu jāpievērš uzmanība. Viņuprāt uz šādiem izteikumiem un ieteikumiem nav jāreaģē. Tas ir stāsts no sērijas: jebkura ziņa, arī nepareiza un dizinformējoša – ir reklāma. Noteikti būs kāds svārstīgs cilvēks, kas to uztvers par baltu patiesību un izplatīs tālāk. Taču, ja vaicā, par ko acu ārstes patiešām ir šokā, tad tas drīzāk ir fakts, par kuru nākas pārliecināties teju katru dienu – acu slimības joprojām tiek ļoti ielaistas, lai gan par šo tēmu speciālisti masu mēdijos runā daudz un dikti. Profesore Baumane: «Jauni cilvēki, kam abi vecāki slimo ar glaukoma, neiet pie acu ārsta. Pirmoreiz ierodas 55 gadu vecumā, kad viena acs jau neredz. Izrādās, ka ģimenē gan tēvam, gan mātei abas acis operētas… «Un jums nebija saprašanas, ka pie acu ārsta atnākt ātrāk?» Lūk, tas mani patiesi šokē.» Vēl profesore ir šokā par to, ka daži ārsti, virzot pacientu uz kādu ārstēšanas metodi, neakcentē tās blakusparādības, nenotiek ši saruna. Un pēc tam cilvēks staigā pa pasauli un žēlojas, ka slikti izoperēts. Tā tiek diskreditēta gan pati ārstēšanas metode, kas patiesībā ir laba un pieradīta, gan acu ārstu cumfte, gan tiek vairota neuzticība klasiskajai oftalmoloģijai kopumā. Savukārt šādā augsnē daudz vieglāk uzdīgt jebkura sēkla, kas cilvēkam piedāvā kādu alternatīvu acu ārstēšanas vai redzes uzlabošanas metodi bez pierādījumiem.
Tā, piemēram, profesorei Gunai Laganovskai dīvaina šķiet urīna pilināšana acīs: «Ir pacienti, kas par to kaut kur izlasījuši un tā dara, lai noņemtu tūsku. Lai gan, manuprāt, ar urīnu var drīzāk inficēties, nekā gūt labumu.»
Kas ir kas?
Tuvredzība – nespēja skaidri saskatīt objektus tālumā. Normāli lēca un acs muskuļi darbojas kopā, saskaņoti, lai koncentrētu gaismu punktā uz tīklenes, kas atrodas acs ābola aizmugurē. Savukārt šajā gadījumā acs forma ir pagarinājusies horizontālā formā, un tas nozīmē, ka attēls fokusējas nevis uz tīklenes, bet tās priekšā. Valkā mīnus brilles.
Tālredzība – grūtības saskatīt tuvumā esošus objektus, lasīt. Acs forma izmainījusies, tai saspiežoties vertikāli, un gaismas stars netiek līdz tīklenei. Valkā plus brilles.
Kas patiesi slikti ietekmē redzi, skatoties tuvumā?
- Pārāk ilgs redzes sasprindzinājums. Ik pēc katras spraigās darba stundas acīm nepieciešama 15 minūšu atpūta. Ja to grūti pieņemt, lūdzu, atbildi sev tikai uz vienu jautājumu: vai vienu kilogramu gurķu maisu tu vari noturēt paceltu uz augšu visu dienu? Nē?! Tad kāpēc tu savām acīm prasi, lai tās visu dienu strādātu bez atpūtas?
- Nepietiekams apgaismojums. Ja teksts jālasa monitorā, tad gaismai jāspīd nevis tieši ekrānā, bet uz tastatūras.
- Nepietiekami vai pārmērīgi kontrastains attēls. Attēls monitorā nedrīkst arī mirgot.
- Nepareizs attālums starp acīm līdz ekrānam. Optimāli būtu 60 centimetri ( +/-15 centimetri).
- Sauss gaiss. Acīm patīkamā temperatūra telpās ir aptuveni 22 grādi, gaisa mitrums 40–60 procenti.
- Briļļu nenēsāšana. Ja nepieciešama redzes korekcija.
Tā notiek Akomodācija
Projektu «Ārsti šokā» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ārsti šokā» saturu atbild «Žurnāls Santa»
