Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Ar vitamīniem burciņās esmu uz jūs
DINA KRŪZE, neonatoloģe, pediatre Jūrmalas slimnīcā:
«Ar vitamīniem burciņās esmu uz jūs. Lielu atšķirību starp bērniem, kas lieto vitamīnus, un bērniem, kas to nedara, savā praksē neesmu pieredzējusi. Tie, kas slimo un dzer vitamīnus, turpina slimot, bet tie, kas neslimo un vitamīnus nelieto, arī neslimo. Parasti nevienam bērnam vitamīnus burciņās imunitātes stiprināšanai neiesaku. Izņēmums ir D vitamīns, un tas nepieciešams mums visiem. Kāpēc tas ir tik būtisks? Tas ir vielmaiņas hormons, kam trūkstot vienmēr pazeminās imunitāte.
Ja mazajam regulāri ir iesnas un klepus, mudinu dzert D vitamīnu, un, kad ir sasniegts normāls tā līmenis, bērns pārstāj slimot.
Joprojām pastāv ieteikums profilaktiski dot D vitamīnu visiem mazuļiem vismaz līdz divu gadu vecumam. Vēlākā vecumā, ja kādas vajadzības dēļ veicam asins analīzes, vienmēr iesaku pārbaudīt arī D vitamīna līmeni. Ja tas ir pietiekams, D vitamīnu var nelietot, un, ja mamma vēlas, var dot bērnam zivju eļļu. Ja D vitamīna trūkst, tas jādzer jebkurā vecumā. Ģimenēm, kurās ir veģetārieši un kuriem var trūkt dzelzs un B grupas vitamīnu, pievēršu lielāku uzmanību.
B grupas vitamīni ir būtiski, jo gādā par bērna emocionālo un neiroloģisko veselību. B12 vitamīna deficīts var radīt problēmas neiroloģiskās attīstības ziņā. Tad gan iesaku konkrētus multivitamīnus, kas satur B grupas vitamīnus, plus magniju. Vecāki bieži prasa, vai imunitātes spēcināšanai bērnam ziemā dot C vitamīnu. Manuprāt, C vitamīns jāuzņem ar augļiem un dārzeņiem.
Retākos gadījumos, varbūt pēc slimošanas, iesaku palietot atsevišķi C vitamīnu, bet to vērtēju individuāli.
Jāņem vērā, ka, sākot lietot C vitamīnu, diezgan bieži novērojamas alerģiskas reakcijas. Ieejot aptiekā, acis žilbst no vitamīnu piedāvājuma, bet konkrēti nevaru nosaukt nevienu, jo neesmu nevienam noticējusi. Manuprāt, tas ir placebo efekts, sevis mierināšana, ka varbūt palīdzēs. Īstu pierādījumu vitamīnu efektivitātei nav ne teorijā, ne praksē, ne manā pieredzē.
Vitamīni jāuzņem ar augļiem un dārzeņiem, fiziski aktīvu dzīvesveidu, prieku un labu atmosfēru ģimenē – tā bērna imunitāte tiks uzturēta daudz efektīvāk!»
Tikai tad, kad nepieciešams
ASTRĪDA DZIRNIECE, pediatre medicīnas sabiedrībā ARS:
«Bērnam, kurš ēd daudzveidīgi, arī saknes un dārzeņus, un slimo reti vai ar minimāli izteiktiem vīrusu slimības simptomiem, papildu multivitamīni nav vajadzīgi. Izņēmums ir D vitamīns – vismaz laikā no oktobra līdz maijam.
Ja šis vitamīns ir pietiekamā līmenī, dodu tikai profilaktisko devu; ja bērns bieži slimo, iesaku pārbaudīt D vitamīna līmeni un tad atkarībā no rādītājiem nosaku individuālu vitamīna devu.
D vitamīns ir viens no mūsu imunitātes balstiem.
Bērnam, kurš neēd svaigus dārzeņus un augļus un kurš dod priekšroku vienveidīgam uzturam, izvērtēju kopējo veselības stāvokli, ēšanas paradumus, piemēram, vai viņš ir gaļēdājs vai veģetārietis.
Tad reizēm arī iesaku kādu multivitamīnu kompleksu, atkarībā no tā, kas bērna organismam vairāk nepieciešams: mikroelementi vai vitamīni. Kopumā uzskatu tā: ja bērns ir veselīgs, vasarā daudz laika pavadījis ārā, ir norūdījies, vīrusu infekcijas panes labi un bieži neslimo, tas nozīmē, ka viņa organismam papildus neko nevajag, izņemot D vitamīnu.
Bieži slimojošiem bērniem un vienveidīga uztura cienītājiem tomēr rekomendēju vitamīnu kompleksu ar minerālvielām.
Ja bērns gada laikā slimo divas trīs reizes un labi tiek galā ar slimību, tas nozīmē, ka organisms ir stiprs un viņam nav nepieciešama papildu vitamīnu deva. Tiem, kuri slimo reti un kuri nav alerģiski, kā papildu atbalstu organismam reizēm iesaku ziedputekšņus medū – bioloģiski aktīvu produktu, kas satur dabiskus vitamīnus.
Ja bērnam ir nosliece uz alerģiju, tad, arī lietojot multivitamīnus, iesaku vecākiem sekot līdzi bērna ādas stāvoklim, vēdera izejai un arī izmaiņām uz mēles, jo tā ir mūsu veselības spogulis. Protams, vitamīni ir uztura bagātinātāji, tie neaizvieto pilnvērtīgu uzturu, tomēr palīdz organismam tikt galā vai kompensēt to, kā pietrūkst.
Vienmēr jālasa instrukcija un jānoskaidro, kas ir multivitamīnu sastāvā, kādus mikroelementus tie satur: cinku, magniju, varu, varbūt jodu, selēnu, kādus vitamīnus. Parasti multivitamīnus lieto vienu mēnesi, tad ņem pauzi.
Galvenais ir nepārsniegt ieteicamo dienas devu, jo tad, visticamāk, būs alerģiska ādas reakcija.
Tāpēc, ja rakstīts, ka vienu vitamīnu dienā, tad vienu!»
Svarīgāks ir fizisks un emocionāls siltums
ANDA FLAUMANE-JAHENSA, antroposofās medicīnas ārste:
«Viena situācija ir tad, ja ārsts redz bērnā kādus simptomus un viņam ir pamats noteikt izmeklējumus, kuros konstatē kāda vitamīna trūkumu. Tad nav diskusiju, un bērns ārstnieciskā devā saņem vitamīnus, kuru viņam trūkst. Tas attiecas arī uz D vitamīnu – ja analīzes uzrāda tā trūkumu, dod papildus.
Vecāki bieži dod bērnam polivitamīnus bez pietiekama iemesla, taču bērna veselības pamats ir siltums – emocionāls un fizisks.
Būtiski, lai bērnam būtu gadalaikam piemērots apģērbs un apavi, sakārtots dienas režīms, lai mazais nav pārslogots – tad viņš arī neslimos. Ja bērnam nav laikapstākļiem piemērotu apavu un visu rudeni un ziemu viņam ir slapjas, aukstas kājas, neviens vitamīns slimošanu nenovērsīs. Tāpat, ja bērna dienas ritms ir tāds, ka viņš tikai kaut ko uzkož, bet nav vienas kārtīgas, siltas ēdienreizes, tas ir viens no iemesliem, kas imunitāti padara vājāku un slimošanu daudz biežāku.
Ne mazāk būtiskas ir kustības svaigā gaisā, kuru bērniem pietrūkst, jo viņi ir pārāk noslogoti.
Kopumā uzskatu, ka vitamīni jāuzņem dabiski. Organisma dabiskie stiprinātāji ir mūsu brīnišķīgie produkti: galvenais C vitamīna avots ir upenes un mežrozīšu augļi. Medus produktos ir daudz nepieciešamo mikroelementu. Vitamīniem bagāti ir kāposti, arī skābie kāposti, zupām un salātiem var pievienot mārrutkus.
Daļa vecāku pakļaujas reklāmai, pērk vitamīnus burciņās, domājot, ja neizdarīs neko labu, ļaunuma jau arī nebūs. Taču tas nav tik viennozīmīgi, jo sintētiskajos vitamīnos ir ķīmiskas vielas, kas izdalās bērna organismā un ar ko jātiek galā viņa organismam.»
