Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir divu veidu asins analīzes, kas palīdz atklāt vai ārstēt audzējus, un cilvēki nereti tās jauc:
-
Onkoloģiskie marķieri
Vēža šūnas ražo īpašas olbaltumvielas, kuras asinīs var atklāt ar onkoloģisko marķieru testu palīdzību. Bet – visi marķieri, kas šobrīd zināmi, ir nespecifiski. Ko tas nozīmē? Piemēram, varbūt tu jau esi dzirdējusi, ka marķieris CA 125 var norādīt uz olnīcu vēzi… Ja uz ielas paaicināsim desmit sievietes, kas iet garām, un viņām asinīs noteiksim šo marķieri, iespējams, sešām tas būs pozitīvs. Bet tas vēl nenozīmē, ka viņām visām ir ļaundabīgs audzējs! To dēvē par viltus pozitīvu rezultātu.
Savukārt, veicot šīs pašas analīzes pacientēm, kurām tiešām jau atklāts olnīcu vēzis, aptuveni 30 procentiem no viņām tas būs negatīvs. Tātad – viltus negatīvs rezultāts.
Tāpēc, vērtējot šo analīžu rezultātus diagnostikas nolūkā, onkologi vienmēr ir ļoti piesardzīgi. Kāpēc tad šādas analīzes vispār vajadzīgas?! – tu brīnies… Onkoloģiskie marķieri tiek plaši izmantoti, lai sekotu līdzi ārstēšanas efektivitātei. Piemēram, ja sievietei ar olnīcu audzēju šis marķieris pirms operācijas ir bijis augsts, bet pēc operācijas tas samazinājies un, saņemot ķīmijterapiju, turpina sarukt, diezgan droši var apgalvot, ka to tik tiešām ražo audzēja šūnas.
Savukārt pēc pabeigtas ārstēšanas onkologs seko līdzi, vai šis marķieris atkal nepieaug, jo šādā veidā iespējams agrīni noķert slimības atgriešanos. Veicot onkoloģisko marķieru analīzes ar mērķi diagnosticēt audzēju, bez tradicionālās audu biopsijas, kad no audzēja paņem mazu audu gabaliņu un tad laboratorijā ar mikroskopu analizē tā šūnas, diagnozi neviens nenoteiks un vēža ārstēšanu neuzsāks. -
Šķidrā biopsija
Šķidrā biopsija nozīmē, ka asinīs tiek meklētas cirkulējošās vēža šūnas, kuras atlasa un analizē ar īpašu tehnoloģiju. Diagnozes noteikšanai šī metode pašreiz ir maz noderīga, jo ne katram pacientam audzējs savas šūnas cirkulācijā vispār palaiž. Turklāt pat tad, ja vēža šūnas asinīs atrastas, bieži vien nav iespējams pateikt, no kura orgāna tās nākušas.
Toties pacientiem, kuriem audzējs jau atklāts un ja tiek meklētas tā dēvētās ietekmējamās ģenētiskās mutācijas, šķidrā biopsija var aizvietot standarta audzēja biopsiju. Ko tas nozīmē? Dažreiz audzējā rodas īpašas mutācijas, un vēža šūnā veidojas noteikts izmainīts proteīns, kas ļoti spēcīgi veicina slikto šūnu augšanu un vairošanos.
Mūsdienās ir izgudroti pretvēža medikamenti, kas specifiski bloķē tieši šo konkrēto izmainīto proteīnu – sava veida mērķi vēža šūnā, tādējādi apstādinot vai palēninot audzēja augšanu. To sauc par mērķterapiju.
ažiem pacientiem ar specifiskiem audzējiem par valsts līdzekļiem (piemēram, ja ir asinsvēzis), dažiem pacientiem ar farmācijas kompāniju atbalsta programmām, dažreiz arī par pacienta paša līdzekļiem šādas ietekmējamas ģenētiskās mutācijas patiešām tiek meklētas. Ikdienā pasaulē un Latvijā tās pagaidām nosaka tikai audzēja audos, kas paņemti ar tradicionālo biopsiju, bet arvien biežāk zinātniskajās konferencēs var dzirdēt par šķidro biopsiju, kas potenciāli varētu aizstāt tiešo audzēja biopsiju.
Pirmais šķidrās biopsijas izmantošanas piemērs, kas jau ieviests praksē arī Latvijā, ir ļoti specifiskās ģenētiskās mutācijas meklēšana, ja ir plaušu vēzis, ja cilvēks jau saņēmis viena veida mērķterapiju, bet tā kļuvusi neefektīva. Zinātnieki atklājuši, ka biežākais variants, kāpēc līdz šīm efektīvs medikaments vairs nestrādā, ir mērķa proteīna struktūras izmaiņas jaunās mutācijas (T790m) dēļ. Preparāts vienkārši vairs nespēj atrast un nobloķēt izmainīto olbaltumu. Šādiem gadījumiem tagad izgudrots trešās paaudzes mērķterapijas medikaments, kas īpaši labi palīdz, ja audzējā izveidojusies T790m mutācija.
Jautājums, kādā veidā šo jauno mutāciju atrast? Šeit palīgā nāk šķidrā biopsija. Pastāv aptuveni 50 procentu varbūtība, ka plaušu audzēja šūnas ar šo mutāciju parādīsies arī asinīs, šūnas var no turienes savākt un analizēt. Ja tas izdodas, nav vajadzības atkārtoti ņemt audzēja gabaliņu ar standarta biopsijas metodi. Savukārt, ja šķidrā biopsija ir negatīva, tad gan nekas cits neatliek kā tomēr veikt standarta biopsiju – paņemt gabaliņu no audzēja, lai droši spriestu par mutācijas klātbūtni.
Šķidrajai biopsijai ir potenciāls
Pasaulē šķidrā biopsija pieejama tikai dažus gadus, bet tās attīstīšana strauji uzņem apgriezienus. Domāju, ka ar laiku šī metode kļūs arvien precīzāka. Tad mēs spēsim ātrāk veikt diagnostiku un personalizēt terapiju. Jo, lai pilnībā apstrādātu un izvērtētu biopsijas audus, vajadzīgas vismaz septiņas dienas, bet ar šķidro biopsiju laboratorijas atbildi jau tagad iespējams saņemt daudz ātrāk.
Tā ir daudzsološa tehnoloģija, kas ražotājam nesīs lielus ienākumus, tāpēc to cenšas attīstīt daudzas kompānijas.
Ja tas ar laiku būs lēts un viegli pieejams analīžu veids, visticamāk, ārsti diagnostiku sāks ar to. Un tikai tad, ja atbilde būs negatīva, bet aizdomas par onkoloģisku slimību saglabāsies, ķersies pie paša audzēja biopsijas.
Taču tas, ko daudzi gribētu – nodot asins analīzes, lai konstatētu onkoloģiskus marķierus ar mērķi pārliecināties, vai nav sākusies kāda onkoloģiska slimība, – pagaidām nav pamatots solis. Jā, tādi piedāvājumi ir, analīzes maksā vairākus simtus vai pat tūkstošus, bet – ko lai cilvēks ar šo analīžu rezultātiem iesāk, ja ir skaidrs, ka tiem īpaši ticēt nevar?! Savukārt ar šķidro biopsiju mēs vēzi nediagnosticējam un to arī nedarīsim, kamēr vien par asinīs cirkulējošo vēža šūnu un DNS fragmentu izmantošanu diagnostikā nebūs pamatoti zinātniskie atzinumi.
Ko darīt, ja pastāv bažas par onkoloģisko saslimšanu?
Kā rīkoties šodien? Ja cilvēks ļoti uztraucas, vai viņam nav sākusies onkoloģiska slimība, kaut arī nav nekādu specifisku sūdzību, es viņam iesaku atcerēties par valsts apmaksātajām skrīninga programmām krūts vēža, dzemdes kakla vēža un resnās un taisnās zarnas vēža noteikšanai.
Savukārt, ja cilvēkam ir sūdzības par savu veselību, jāveic izmeklējumi, vadoties pēc tā, kādas ir šīs sūdzības. Šobrīd ir daudz zinātnisku rakstu arī par citiem asins testiem, kas var palīdzēt vēzi atrast pašā sākumā. Piemēram, vēža šūnas asinīs izdala arī mikroRNS (ribonukleīnskābes). Tās ir daudz stabilākas par cirkulējošām audzēja šūnām vai DNS. Prasības un tehnoloģija, lai tās noteiktu, arī ir vienkāršākas un lētākas. Domāju, ka nākotnē audzēju marķieru noteikšana attīstīsies šajā virzienā un tik tiešām ar vienu ģimenes ārsta paņemto asins analīzi būs iespējams noteikt, kur un kāds audzējs cilvēkam izveidojies.
