Uzmanību! Gripa ir klāt! Kā atpazīt? Kā ārstēties? Kā izvairīties?

Gripa ir jau klāt! Kādas ir gripas pazīmes?

Gripa ir akūta infekcijas slimība, kuru ierosina vīruss, un šis vīruss no citiem vīrusiem atšķiras ar savu mainīgo dabu – uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuru struktūrā bieži notiek izmaiņas jeb mutācijas. Gripa izplatās ar gaisa pilieniem, kas rodas, inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot. Inficēties var, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, kā arī lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka elpceļu izdalījumi.

Gripas pirmās pazīmes visbiežāk parādās divu dienu laikā pēc inficēšanās, bet var būt arī pēc jau dažām stundām un arī tikai pēc četrām dienām. Gripai ir īss inkubācijas periods, vīruss nokļūst elpceļos un strauji vairojas – 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojās ap simt, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā tūkstoš jaunu vīrusu daļiņu. Simptomi ir šādi.

• Paaugstināta temperatūra virs 38 grādiem.
• Spēcīgas galvassāpes.
• Kaulu un muskuļu sāpes, kaulu laušanas sajūta.
• Nespēks, apetītes zudums.
• Sāpes acu ābolos.
• Sauss, kairinošs klepus un rīkles iekaisums.
• Var būt arī izteikts nespēks, apetītes zudums, mazākiem bērniem arī vemšana un caureja.

Nereti gripai pievienojas komplikācijas, un biežākā no tām ir pneimonija. Reizēm pneimoniju vai citas komplikācijas var izraisīt ne tikai gripas vīruss, bet var pievienoties arī bakteriāla infekcija, kas izraisa pneimoniju vai citu orgānu bojājumus. Vēl gripas komplikācijas nereti ir bronhīts, deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisums, kā arī miokardīts. Ja gripas slimniekam ir apgrūtināta elpošana un rodas sajūta, ka trūkst gaisa, ja ir ļoti augsta temperatūra un tik liels nespēks, ka pat nevar pacelt roku, tas var liecināt par akūtu sirds mazspēju, – tad nekavējoties jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Katru sezonu no gripas kāds nomirst, lielākoties tie ir cilvēki, kuriem bijusi vismaz viena vai vairākas hroniskas slimības. Retāk gripa var izraisīt nāvi jauniem un citādi veseliem cilvēkiem.

Citi lasa

Piemiņas stāsts

Mirusi filmas «Briljanta roka» blondā skaistule Svetličnaja. Viņa vairs nevienu neatpazina…

Marta Kalniņa

Nauda

«Esam dzirdējuši visus iespējamos attaisnojumus un melus.» Rozenbaumas parādu skandālā iesaistās arī Kristīne Krūze

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Mājās gripa. Kā rīkoties?

Iekštelpās vīruss var saglabāties 2–9 stundas, tāpēc svarīgi ir vēdināt telpas – gaisa mitrumam pieaugot, vīrusu daudzums iekštelpu gaisā samazinās. Savukārt uz dažādu priekšmetu virsmām vīruss var izdzīvot un joprojām saglabāt spēju inficēt no dažām stundām līdz pat 10 dienām. Tādēļ svarīgi regulāri uzkopt telpas, bieži tīrīt virsmas un priekšmetus, kam visbiežāk pieskaras cilvēki – piemērām, durvju rokturus, telefonus u. c. Un, protams, ļoti bieži jāmazgā rokas.

Slimnieks var inficēt apkārtējos vienu dienu pirms simptomu parādīšanās un turpmākās 5–7 dienas kopš saslimšanas sākuma. Novērots, ka bērni un cilvēki ar novājinātu imūno sistēmu parasti izdala gripas vīrusu vēl ilgāk – līdz 10 dienām.

Ja ir aizdomas par saslimšanu ar gripu, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Slimajam jāpaliek mājās, vislabāk atsevišķā istabā, vai vismaz jāizolē slimnieka gulta – tam noder aizslietnis apmēram pusotra metra augstumā. Regulāri jāvēdina telpas! Slimniekam jānodrošina atsevišķi trauki un personīgie higiēnas piederumi, vēlams izmantot tikai vienreizlietojamas papīra salvetes, pēc lietošanas tās jāizmet un jānomazgā rokas. Slimniekam jādzer daudz šķidruma. Jāņem vērā, ka bez ārsta ziņas nevajag sākt lietot nekādus medikamentus.

SVARĪGI!

Ja saslimšana notikusi ārpus ģimenes ārstu darba laika, medicīniskas konsultācijas un ieteikumus var saņemt, piezvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Konsultācijas pa tālruni iedzīvotājiem sniedz pieredzējuši ģimenes ārsti un ārsta palīgi: darba dienās no pulksten 17 līdz 8, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.

Savukārt Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktais pacienta līdzmaksājums – 2,85 eiro.

Vakcinēties vai ne?

Gripas vakcīnu mērķis ir neļaut saslimt cilvēkiem, kuri var slimot smagi vai pat nomirt. Vakcīnas iedarbības rezultātā organisms sāk izstrādāt antivielas pret gripas vīrusu antigēniem. Taču vakcīna nespēj ierosināt pašu slimību, jo satur nedzīva vīrusa daļiņas jeb antigēnus – saslimt ar gripu no vakcīnas nav iespējams.

Vakcīna iedarbojas aptuveni 10 dienu laikā, un antivielas organismā saglabājas 24–32 mēnešus. Imunitāte pēc vakcinācijas nav tik noturīga kā pēc tam, kad pārslimota gripa. Tādēļ jāvakcinējas katru sezonu – arī tad, ja vakcīnas sastāvs nav mainījies, kas gan notiek ļoti reti, jo parasti katru gadu vakcīnā mainās viens vai divi tās komponenti.Pēc vakcinēšanās vidēji 3% vakcinēto cilvēku vakcīnas ievadīšanas vietā var būt neliels apsārtums un tūska, kas pazūd 24 stundu laikā. Apmēram 1% vakcinēto var attīstīties vispārēja organisma reakcija, kas izpaužas ar sagurumu, paaugstinātu temperatūru, kaulu laušanu.

Pagājušajā ziemā kādas klīnikas mājaslapā bija brīdinājums, ka nepieņems pacientus uz plānveida operāciju, ja viņi nebūs vakcinēti pret gripu. Tiesa gan, pēc pāris dienām šī informācija tika pārveidota – proti, ka vakcinēšanā tiek stingri rekomendēta. Vai ārstniecības iestāde drīkst pieprasīt, lai pacients būtu obligāti vakcinēts? Nacionālā veselības dienesta pārziņā nav normatīvu par plānveida operāciju veikšanu gripas epidēmijas laikā tikai pret gripu vakcinētiem pacientiem, tāpēc atbilde ir: nē, nedrīkst pieprasīt, taču rekomendēt gan drīkst. Epidemioloģe Raina Nikiforova norāda, ka slimnīcu rīcība attiecībā uz vakcināciju pret gripu ir atbalstāma, jo tas ir visu pacientu interesēs un tādai vajadzētu būt vispārpieņemtajai praksei. Protams, neviens cilvēks netiek vakcinēts piespiedu kārtā. Katram ir tiesības atteikties no vakcinācijas, taču šajā gadījumā cilvēkam jāņem vērā tas, ka ārsti pieņems lēmumu, domājot arī par citu pacientu drošību. Slimnīcās gripas sezonas laikā vīrusus var izplatīt gan pacienti, gan personāls, gan apmeklētāji. Visvairāk apdraudēti ir pacienti ar hroniskām sirds, plaušu slimībām un citām hroniskām kaitēm, kā arī pacienti pēcoperācijas periodā – viņiem gripas infekcija var būt liktenīga.

Jo vairāk iedzīvotāju būs vakcinēti, jo drošāk būs pasargātas grūtnieces, mazi bērni, vecmāmiņas un vectētiņi, cilvēki ar nopietnām hroniskām slimībām.

Ir valstis – gan Eiropā, gan citur –, kur valsts politika un prasības attiecībā uz vakcināciju atsevišķām riska grupām (piemēram, ārstniecības iestādēs strādājošiem) ir daudz stingrākas. Tiek nodrošināta arī laba vakcinācijas pieejamība visām iedzīvotāju grupām. Līdz ar to vakcinācijas aptvere atsevišķās iedzīvotāju grupās un ārstniecības personu vidū sasniedz 50–80% un pat vairāk.

Zini!

Lai vakcinētos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē vai pie ārstējošā speciālista (piemēram, grūtniece var vērsties arī pie ginekologa). Ārsts novērtēs pacienta veselības stāvokli un veiks vakcināciju savā praksē vai izsniegs nosūtījumu uz Vakcinācijas kabinetu.

Gripa ir īpaši bīstama:

1. Tiem, kuri slimo ar hroniskām kaitēm. Piemēram, hroniskas sirds un asinsvadu slimības (augsts asinsspiediens, sirds mazspēja), hroniskas plaušu slimības (smēķētāju bronhīts, hroniska pneimonija, iepriekš pārslimota tuberkuloze, bronhiālā astma), hroniskas vielmaiņas slimības, cukura diabēts, nieru slimības u. c.
2. Tiem, kuriem konstatēts imūndeficīts. Ja slimo ar HIV, AIDS, onkoloģiskām slimībām, kā arī gadījumos, kad saņem imūnsupresējošu terapiju pēc orgānu transplantācijas. Tāpat arī visi tie, kuri pārcietuši plašus apdegumus vai kuriem kādas diagnozes dēļ izņemta liesa.
3. Bērniem.  Vecumā līdz 23 mēnešiem bērni ir ļoti neaizsargāti pret gripas un citiem vīrusiem, jo šajā vecumā vēl nav attīstījusies nespecifiskā imunitāte, kas palīdz organismam atvairīt vīrusu infekcijas.
4. Veciem cilvēkiem. Ar gadiem cilvēka orgānu sistēmas nolietojas, arī imūnsistēma, un nespecifiskās imūnsistēmas šūnas vairs nav tik spēcīgas, tāpēc gan slimošana var būt smagāka, gan arī var izveidoties bīstamākas komplikācijas.
5. Grūtniecēm. Sievietes, kura gaida mazuli, imūnsistēma ir uzņēmīgāka pret dažādiem vīrusiem. Tāpat arī grūtniecības stāvoklī ir lielāka slodze topošās māmiņas asinsvadu un elpošanas orgānu sistēmām, un tieši tās bieži skar gripas komplikācijas. Turklāt gripas vīruss spēj tikt cauri placentai un izraisīt veselības problēmas vēl nedzimušajam mazulim.
6. Atsevišķu profesiju pārstāvjiem.  Mediķi ikdienā tiekas ar gripas slimniekiem un iespējamiem gripas vīrusa nēsātājiem, tāpēc ir visvairāk apdraudēti. Taču šajā grupā ir arī cilvēki, kas katru dienu kontaktējas ar daudziem citiem: pārdevēji, skolotāji, bērnudārzu audzinātāji, sabiedriskā transporta vadītāji u. c.