Lasītājas vēstule: Tas murgs sākās vasarā, kad dēlam bija nepilni seši gadi. Sākumā atopiskais dermatīts skāra tikai ceļu locītavu iekšpusi, āda bija sasārtusi un niezēja. Ģimenes ārste nosūtīja uz procedūru ciklu poliklīnikā ar kaut kādu elektrisku aparātu. Uzlabojums bija minimāls, bet tad arī vēl nebija tik traki – locītavas niezēja, bet paciešami. Īstā elle sākās tad, kad dēls sāka mācīties 1. klasē un ģimenē notika šķiršanās. Problēmām ar ceļu un elkoņu locītavu ādu pievienojās arī dermatīts visu kāju garumā, slimība skāra arī vēderu, kaklu, plaukstu un pēdu locītavas, paduses… Ceļu locītavas naktīs tika kasītas līdz asinīm, bija mūžīgās infekcijas. Dažkārt dēls pat vairs nevarēja paiet.

Tika apmeklēti dermatologi un alergologi, kas pārsvarā ieteica vienu un to pašu – ikdienas kopšanai krēmu Atoderm Intensive un D vitamīnu. Saasinājuma periodos – krēmu Fucicort uz bojātajām ādas vietām, iekšķīgi Xyzal tabletes. Arī zilo graudiņu vannas divreiz dienā, kas bija salīdzinoši efektīvas, tomēr pavisam laba āda nekļuva nekad. Veicām arī pilno pārtikas alerģiju testu, kas neuzrādīja nekādas alerģijas. Bijām arī pie slavenās sporta ārstes Marutas Noveičukas uz Reinholda Folla elektropunktūras diagnostiku. Daktere veica testu un vēl arī enerģetizēja TicTac paciņas, ko dēlam vajadzēja apēst. Rezultāts? Nulle.

Bija izrakstīts arī jaunākās paaudzes preparāts – ziede Elidel, kas ir īpaši smagām situācijām, un valsts to pilnībā apmaksā, bet rezultāta nekāda. Kopšanai izmēģinājām Linolen, bija ieteikumi dzeramajam ūdenim pievienot koraļļu kalciju un kas tikai vēl ne… Rezultāts principā nemainījās. Saasinājuma periodos glābiņš bija vienīgi Fucicort krēms un zilie graudiņi. Bet tad pēkšņi notika brīnums – pagājušās vasaras sākumā viss beidzās! Nu jau drīz būs gads. Vai tas nozīmē – ka puika būs vienkārši ticis visam pāri? Vai dermatīts var atkārtoties?

Citi lasa

Piemiņas stāsts

Mirusi filmas «Briljanta roka» blondā skaistule Svetličnaja. Viņa vairs nevienu neatpazina…

Santa.lv

Diēta

«Tā pelmeņa sajūta bija drausmīga.» Dace Rukšāne izstāsta, kā tika vaļā no 12 kg!

Daiga Liepiņa

Attiecības

Mans dīvainais brūtgāns. Latviešu meitenes rūgtais «Tinder» iepazīšanās stāsts

Un vēl – viena no pazīmēm, ka gaidāms slimības saasinājums, bija puikas stāsts, ka karstot pēdas. Pēdas reāli nav karstas, bet ir tāda mokoša sajūta, ka ne nosēdēt, ne pagulēt. Vai tas var būt kaut kā saistīts? Pēdu karšanas sajūta dēlam mēdz būt joprojām. Mamma Rīgā

Kas ir kas?

Dermatīts pēc savas būtības ir ādas iekaisums, un tas var būt atopisks jeb alerģisks, kad procesā iesaistīta imūnsistēma, vai nealerģisks – piemēram, kairinošs kontaktdermatīts, kad kāda konkrēta viela ir kairinājusi ādu. Ar vārdu atopija medicīnā saprot alerģiskas izpausmes, kas parādās dažādās ķermeņa vietās. Arī bronhiālā astma, alerģisks rinīts jeb iesnas ir atopiskas vainas… Savukārt, ja kaite izpaužas uz ādas, to sauc par atopisko dermatītu.

Tātad būtībā tas ir alerģisks ādas iekaisums. Ir bijis kontakts ar alergēnu, piemēram, krāsvielu, smaržvielu, un pirmajā reizē imūnsistēmas reakcija var būt niecīga, bet ar katru nākamo reizi tā paspilgtinās, jo organisms ir jau izveidojis ieročus cīņai pret šo konkrēto vielu. Piemēram, ja tev ir kāds cilvēks, ar kuru esi sastrīdējusies, starp jums rodas savstarpēja nepatika, bet ar laiku mēdz notikt pat tā, ka pietiek otru redzēt ejam pāri ielai, lai tev šī persona jau kristu uz nerviem. Līdzīgs stāsts ir par alerģisko jeb atopisko dermatītu – imūnsistēmā ir mantots defekts, kas rada izteiktu jutību, un ķermenis uz kaut ko reaģē pārāk agresīvi un aktīvi. Uz ādas šī saasinātā reakcija izpaužas kā niezoši, sausi, sārti plankumi, arī niezošas pumpiņas. Agrāk to sauca par neirodermītu, diatēzi, atopisko ekzēmu, bet būtībā visi šie nosaukumi apzīmē vienu un to pašu.

Vispār atopiskajam dermatītam ir ģenētisks pamats, tātad – to pārmanto.

Ja atopiskais dermatīts ir tētim un mammai, pastāv liela iespēja, ka tas būs arī bērnam.

Jautājums vienīgi, cik spēcīgi slimība izpaudīsies, jo to nosaka daudzi ārējie faktori – vide, stress, pārtika, gadalaiku maiņa, sausums, mitrums, dažādas ķīmiskās vielas, kas kairina. Piemēram, ziepes, šampūni, mazgājamie līdzekļi bieži vien var pamodināt atopisko dermatītu.

Parasti sākas bērnībā

Atopiskais dermatīts pārsvarā parādās jau no trīs mēnešu līdz trīs gadu vecumam. Ir izteikts ādas sausums un apsārtums, ziemā – vairāk, jo telpās ir apkure, bet ārā auksts un mitrs. Lielākoties problēmas turpinās arī vēlākos gados, bet nedaudz pamainās slimības forma.

Bērniem pārsvarā ir skarta seja, vaidziņi, acu rajons un elkoņu, ceļu ieloces, kur ir maigāka, jutīgāka ādiņa. Vēlāk jau kā pieaugušam cilvēkam ļoti smagos gadījumos atopiskais dermatīts var izpausties uz visa ķermeņa, bet pārsvarā – uz rokām un sejas. Tāpēc, ja tāda vaina ir, jau agri rudeņos un ilgi pavasaros jāvalkā cimdi, lai ādu pasargātu no ārējās vides ietekmes.

Filagrīna gēna defekts

2006. gadā zinātnieki atklāja mutācijas filagrīna gēnā, un šis defekts ir viens no būtiskākajiem līdz šim atrastajiem atopiskā dermatīta ģenētiskajiem marķieriem. Filagrīna gēns mūsos nosaka to, ka āda ir stingra, nav caurlaidīga. Pamēģini iztēloties… Ādas ārējais raga slānītis sastāv no ķieģelīšiem, starp kuriem ir cements jeb saistviela. Viena no šīm saistvielām ir filagrīns, kas salīmē šūnas kopā, lai āda būtu aizsargāta. Atopiskā dermatīta gadījumā šīs vielas pietrūkst, tāpēc šūnas nav sakļāvušās tik cieši kopā un aizsardzība nav tik laba – ūdens no ādas aktīvāk iztvaiko, tā kļūst trausla, un visi ārējie faktori, no kuriem vajadzētu aizsargāties, vieglāk iekļūst ādā. Un – pamodina atopisko dermatītu.

Filagrīna gēna defekts patiesībā ir daudziem – katram desmitajam.

Latvijā laboratorijās šobrīd filagrīna gēna defektu nevar noteikt, tomēr par tā eksistenci iespējams nojaust arī pēc ārējām pazīmēm – pat pirms gēna defekts izpaudies. Tās ir šādas:

• ādas jutība, sākoties novembrim, decembrim – viegla ekzēma uz rokām;
• sausa āda ne tikai ziemā, bet arī ikdienā pēc nomazgāšanās;
• līniju zīmējums plaukstu iekšpusē kļūst izteiktāks;
• jau bērnībā cilvēks jutīgāk reaģē uz kaut ko jaunu ēdienkartē. Ja ir kontakts ar alerģisku vielu, citam nebūs nekas, bet cilvēkiem ar filagrīna gēna defektu būs reakcija.

To zinot, būtu uzmanīgi jāizvēlas profesija. Nebūtu ieteicams strādāt par frizieri, manikīra meistari, ķīmiķi, pārdevēju veikalos, kur ir specifiski aromāti.

Vispār atopiskā dermatīta pacientu skaits pasaulē pieaug, un to lielā mērā ietekmē tieši ķīmiskās vielas.

Piemēram, tavā rīta sejas krēmā, ja vien tas nav no aptieku kosmētikas klāsta, potenciāli jau ir 40 dažādi alergēni!

Ja pierēķini klāt vēl arī šampūnu, ziepes, zobu pastu, šķidrās ziepes, trauku mazgājamo līdzekli, skropstu tušu, acu ēnas, gaisa atsvaidzinātāju, smaržīgās sveces, svaigu printera tinti uz dokumentiem… Tad būtībā mēs esam nepārtrauktā ķīmijas ielenkumā!

Ko darīt?

Iesākumā dodies pie alergologa vai dermatologa. Ja runa ir par ādu – pacienti biežāk izvēlas dermatologu, ja par elpceļiem – alergologu, bet šajā situācijā der abi speciālisti, turklāt savā starpā mēdzam arī sadarboties. Sākumā būtu jānoskaidro, vai tas tiešām ir atopiskais dermatīts vai kāda cita, ierindas, alerģija.

Tiesa, šobrīd nav tādu laboratorisku analīžu, kas skaidri norādītu – tas ir atopiskais dermatīts. Jā, analīzēs var būt paaugstināts imūnglobulīns E, bet patiesībā tas norāda vispārējo antivielu daudzumu, uz ko organisms reaģējis, bet neparāda konkrētu diagnozi. Līdz ar to līdz šai baltai dienai atopiskā dermatīta diagnoze ir klīniska – to mēs nosakām pēc ārēji redzamām pazīmēm un recidīvu jeb uzliesmojumu fakta.

Uzplaiksnījumi parasti ir sezonāli. Vasarā, saulē cilvēks jūtas labi, rudenī, ziemā – kļūst sliktāk.

Tāpēc tie, kam ir atopiskais dermatīts, mēģina pagarināt šos labos periodus, dodoties uz dienvidu kūrortiem, kur vairāk saules, ir sāļš ūdens, kas palīdz dabīgā veidā nostiprināt ādas barjeru. Pats galvenais – nepieļaut paasinājuma sākšanos vispār, jo tādas brīnumtabletes pret atopisko dermatītu nav. Diemžēl atopiskais dermatīts nav arī pavisam izārstējams, jo ģenētiku mainīt, vismaz šobrīd, mēs, ārsti, vēl nevaram. Tomēr zinām, kā ar gēnu defektu var labi sadzīvot!

Tātad – kā sev palīdzēt?

Ir vairākas iespējas…

1. Ādas kopšana.

Pareiza ādas kopšana nepieciešama pilnīgi visās atopiskā dermatīta stadijās – neatkarīgi no slimības smaguma pakāpes.

• Lieto ādas barjeru atjaunojošus līdzekļus.
  Ir tā dēvētie pārklājēji – līdzekļi, kas vienkārši pārklāj ādas virsējo slāni (piemēram, vecās paaudzes preparāti vazelīns, lanolīns). Un ir jaunie, modernie ādas barjeru nostiprinošie, atjaunojošie līdzekļi, kas satur dažādas papildvielas, kas palīdz ādas barjeru atjaunot. Es vairāk esmu par šiem, aptiekās nopērkamajiem līdzekļiem. Populārākās sērijas – Bioderma, LaRoche Posay, Avene un to produktu līnijas sausai ādai.
• Izvēlies pareizos mazgāšanās līdzekļus.
  Ja nepatīk ziesties ar krēmiem un ādas situācija nav pārāk nopietna – lieto dušas eļļas. Mazgājoties ar tām, āda tiek patīkami kopta un mitrināta.

2. Zāles.

Ārstu pieeja medikamentu izvēlē pēdējos gados ir mainījusies.

• Agrāk ļoti plaši tika izmantoti kortikosteroīdi jeb hormonālie preparāti krēma veidā.
  Šobrīd arvien vairāk pētījumu rāda, ka hormonu preparāti nav nemaz tik nevainīgi, ja tiek lietoti ilgstoši, jo tie sašaurina asinsvadus. Jā, hormoni ļoti labi dzēš ugunsgrēku, nepatīkamās vizuālās pazīmes tiek likvidētas, cilvēks ir priecīgs un apmierināts, bet patiesībā nekas nav mainījies – slimība tikai iedzīta pagrīdē, un ilgtermiņā pa šādiem sašaurinātiem asinsvadiem ir apgrūtināts labo barības vielu tranzīts, kam tieši vajadzētu stiprināt ādas barjeru. Līdz ar to tiek panākts pretējs efekts – ādas barjera samazinās vēl vairāk. Tāpēc šobrīd šos preparātus lieto tikai īslaicīgi akūtās situācijās 7–10 dienas.
• Tagad mēs, ārsti, dodam priekšroku kalcineirīna inhibitoru preparātiem. Tie ir lokālie imūnmodulatori, kas līdzsvaro imunoloģiskos procesus ādā un līdz ar to apdzēš akūto iekaisumu, bet vienlaicīgi netraucē ādas barjerai. Šos preparātus drīkst lietot ilgstoši. Tie ir Protopic ziede un Elidel krēms. Bērniem līdz 18 gadu vecumam Elidel krēmu Latvijā apmaksā valsts.
• Smagos gadījumos lieto imūnsistēmu nomācošu preparātu, kas samazina iekaisuma procesus, – ciklosporīnu. Sākumā apdzēš ugunsgrēku ar hormonu preparātiem, un tad lieto šo.
• Pasaulē sevišķi smagos gadījumos tiek lietoti bioloģiskie preparāti – injicējamas vielas, kas ietekmē imūnsistēmu. Arī Latvijā šie līdzekļi teorētiski ir nopērkami, taču faktiski netiek izmantoti, jo izmaksā dārgi – ap 1000 eiro mēnesī.
• D vitamīns – tas ir ļoti svarīgs ādas barjeras funkciju nodrošināšanai, tāpēc jālieto regulāri. Pieaugušajiem vidēji 6–7 pilieni dienā. Pēc trim mēnešiem jāveic analīzes, lai lemtu par tālāko taktiku.

Citi ieteikumi

• Liela nozīme ir ēdienam. Ņem vērā, ka ātrie ogļhidrāti (cukuri, visu veidu saldumi, baltie milti, ātrās uzkodas, baltie rīsi, kukurūzas miltu produkti, brokastu pārslas) uztur hronisku iekaisuma procesu zarnu traktā – tā saucamo subklīnisko iekaisumu. Tu to, iespējams, nekā īpaši nejūti, taču tas visu laiku ir, tā teikt, foniņā. Lieta tāda, ka tievā zarna atbild par mūsu imunitāti, bet, ja tajā norit ilgstošs iekaisuma process, tas izplatās tālāk un aktīvi izpaužas ādā.
  
  Tāpēc jāēd sabalansēts, veselīgs, pēc iespējas vienkāršs, dabisks un neitrāls ēdiens – bez aktīvām, spēcīgām garšvielām! No ēdienkartes būtu arī jāizslēdz svaigs piens un tā produkti, izņemot skābpiena produktus – biezpienu, kefīru.
  
  Uzliesmojuma laikā jāizvairās no olām, zivīm, tomātiem, paprikas, kas potenciāli var būt alergēni. Var būt tā, ka ikdienā šie produkti neizraisa alerģiju, bet saasinājuma brīdī nevajadzētu lieki noslogot ķermeni ar vielām, kas var vēl papildus kairināt.
• Uzmanies ar ūdens priekiem. Apmeklēt baseinu drīkst, bet noteikti ne saasinājumu laikā, jo ilgstoša atrašanās ūdenī ļoti sausina ādu, turklāt baseina ūdens satur dezinfekcijas līdzekļus, kas ir papildu kairinājums. Pirms peldes vari ieziesties ar kopjošo krēmu, kas dos aizsardzību. Vasarā ļoti ieteicamas ir peldes jūrā, jo sāļš ūdens ādai patīk. Jūras sāli, starp citu, var izmantot vannām, bet arī ne saasinājuma laikā, jo tad ādā būs dedzinoša sajūta, tā sūrstēs.
• Tu drīksti apmeklēt pirti, bet arī – ne akūtā situācijā. Ja izmanto pirtsslotiņas – uzmanīgi un maigi, jo siltumā augu slotiņās aktivizējas ēteriskās eļļas, un tas atkal var būt lieks kairinājums.
• Sports ir labs, bet tas pastiprina svīšanu! Svīšana atopiskai ādai nepatīk, jo sviedri kairina ādu, tā sasvīstot niez un sūrst. Tāpēc akūtā situācijā sportot nevajadzētu. Pirms svīšanas izmanto aktīvos ādas kopšanas līdzekļus, kas aizsargās ādu no sviedriem.
• Speciālais apģērbs. Labāk valkāt dabīgās šķiedras audumus, kas tik ļoti nekairina, – kokvilnu, zīdu, bet ne vilnu. Aptiekās nopērkami speciāli apģērbi gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas domāti atopiskā dermatīta pacientiem. Tur ir gan nekairinošie krekliņi, gan veļa un zeķes. Populāri ir arī sudraba šķiedru saturoši apģērbi, tie samazina iekaisuma procesu. Šos apģērbus var arī pasūtīt aptiekā vai arī internetā.

• Pamēģini līdzekļu paraudziņus! Krēms vai kāds cits līdzeklis, kas der kādam citam ģimenē, var nederēt tev. Bet, uzklājot uz ādas, tu uzreiz jūti – der vai ne. Sajūtas var niansēti mainīties atkarībā no slimības stadijas. Ir akūtais stāvoklis, tad āda nomierinās un pēc tam tā kļūst arvien sausāka. Līdz ar to katrā stadijā jāpamaina kopšanas līdzekļi un to kopšanas forma. Akūtā situācijā piemēroti viegli līdzekļi, piemēram, aerosols Bioderma vai SOS spray. Pēc tam uzklājamie krēmi kļūst arvien krēmīgāki un biezāki, jo uz sausas ādas vairs nav jēgas pūst vieglu aerosolu

Dakteres atbilde satrauktajai mammai

Fakts, ka atopiskais dermatīts bērnam sācis izpausties tikai sešu gadu vecumā, nav tipiski, tāpēc sliecos domāt, ka puikam ir ģenētisks ādas barjeras traucējums jeb filagrīna gēna defekts, kas līdz sešu gadu vecumam vienkārši nav tik ļoti izpaudies. No mammas vēstules saprotams, ka te galveno lomu nospēlējis stress un emocionālais kairinājums – gatavošanās skolai, vecāku šķiršanās… Tā faktiski ir atbilde, kāpēc šādi noticis, un tāpēc atopisko dermatītu agrāk sauca par neirodermītu. Šādās situācijās daudz atkarīgs no paša bērna – cik emocionāli viņš reaģē uz notiekošo. Daudzi bērni nespēj paust emocijas uz āru, un uzkrātais stress bieži izpaužas reakcijās uz ādas. Acīmredzot mazajam cilvēkam, kā mēdz teikt, visa kā ir bijis par daudz. Ārēji var lietot dažādus preparātus, bet te visa pamats ir iekšējais emocionālais diskomforts. Redzams, ka ir pagājis laiks, situācija uzlabojusies vai pat atrisinājusies, arī emocijas rimušas un līdz ar to – pazudušas arī izpausmes uz ādas.

• Ārstēšanā būtībā ir iets pareizais ceļš, bet skaidrs, ka te nevienam līdzeklim nebūtu bijis rezultāta, jo slimības iemesls ir psiholoģisks. Runājot par pārtikas alerģijas testiem… Ja būtu bijusi kāda konkrēta pārtikas nepanesība – tā būtu izpaudusies jau līdz sešu gadu vecumam, tāpēc nebrīnos, ka nekas netika atrasts. Līdz ar to vecāki var būt mierīgi, ka ir izdarīts viss, ko varēja.

  Kā rīkoties tālāk? Diemžēl šajā situācijā nav drošības, ka atopiskais dermatīts vairs nekad neatkārtosies. Jau pierādījies, ka bērnam ir iekšēja jutība un ādas barjeras traucējumi, tāpēc situācijās, kad dzīvē atkal parādīsies emocionālais diskomforts, arī atopiskais dermatīts var izpausties. Nākamais šāds periods varētu būt pusaudžu gadi, kad sākas hormonālas pārmaiņas organismā. Tagad būtu labi sekot līdzi bērna emocionālajam komfortam. Viņu nevajadzētu pārlieku noslogot, jāievēro precīzs dienas režīms. Svarīgi kārtīgi izgulēties, jo miegā organisms atjaunojas. Spēkā ir arī visi praktiskie ieteikumi – telpā gaisu mitrināt, neaizrauties ar pārlieku biežu mazgāšanos, mazgājoties izmantot dušas eļļas, kopjošie krēmi pirms sporta nodarbībām… Vārdu sakot – jānovērš viss, kas varētu ādas reakciju atjaunot.

  Par TicTac dražeju enerģetizēšanu… Es ieteiktu izvēlēties tradicionālo medicīnu. Kas attiecas uz pēdu karšanu – tā noteikti nav atopiskajam dermatītam tipiska pazīme. Tādas sūdzības drīzāk var liecināt par neiroloģiskām vai endokrīnām vainām.