- Kā iesākt ziemas peldēšanu? Vai drīkst to darīt arī tagad, ziemas sākumā, vai labāk tomēr sākt vasaras beigās, pakāpeniski?
Katrā situācijā jāskatās individuāli. Ir tāds jēdziens – adaptācija aukstumam –, tātad, sākot pakāpeniski, būs mazāk kontrastu un ļoti krasu temperatūras svārstību, jo tās var būt saistītas ar nevēlamām reakcijām. Taču es pati pirmo reizi aukstā ūdenī iegāju 2. februārī – manu izvēli toreiz drīzāk noteica emocionāli faktori, vajadzība pierādīt sev, ka varu sevi disciplinēt, vajadzība izjust to kraso temperatūras pārmaiņu.
Tomēr negribētu teikt, ka visi tā var darīt, – vispirms ir jāsaprot sevi un jāzina, vai tev to vajag. Un, protams, ir arī veselības diktēti ierobežojumi. Bet, ja ir vēlēšanās un veselība atļauj, es iesaku meklēt treneri, skolotāju – Latvijā ir vairāki roņu klubi, kā arī pieredzējuši cilvēki, kas palīdz sākt. Mans lielais paldies Ledus skolai un Brigitai Mironovai! - Vai pirms tam jākonsultējas ar ārstu? Kādi ir lielākie biedi un klupšanas akmeņi iesācējiem?
Ar ārstu konsultēties noteikti ir ieteicams. Nevajadzētu sākt uz savu galvu, ja cilvēks nav pietiekami iepazinis savas reakcijas uz stresu. Mirklī, kad ir krasās temperatūras svārstības, organisma stresa hormonu līmenis vairākas reizes paaugstinās, lai nodrošinātu adaptāciju, un tas var izraisīt paātrinātu sirdsdarbību – ja ir risks sirds ritma traucējumiem, tas var beigties slikti. Svarīgākais ir elpošana, elpa nedrīkst aizcirsties, bet tāpat nepareizi ir elpot ātri un virspusēji – kā sunītim. Turklāt, koncentrējoties uz pareizu elpošanu, var mazliet aizmirst, ka ir taču auksti!
Nedrīkst pārspīlēt ar peldes ilgumu – es teiktu, ka aukstā ūdenī nevajadzētu atrasties ilgāk par trim minūtēm, jo pēc šīm trim minūtēm iestājas zemādas atdzišanas fāze. Ieteicamais biežums – divas, trīs reizes nedēļā. Ir cilvēki, kas peld biežāk, taču tad jābūt lielai pieredzei, un to var atļauties tikai tad, ja ikdienā nav citas lielas pārslodzes un stresu. Citādi organismam var sanākt par daudz. - Kas īsti notiek ar organismu aukstās peldes laikā, un kādi ir lielākie ieguvumi ilgtermiņā?
Auksta pelde organismam dod īslaicīgu stresa reakciju, kas mobilizē. Tās ietekmē organismā palielinās arī serotonīna un endorfīna daudzums. Samazinās zemādas tūska, kas īpaši sievietēm ir ļoti patīkams efekts – āda noteikti top skaistāka! Proti, peldes laikā, mazliet mazinoties muskuļu temperatūrai un darbojoties ūdens hidrostatiskajam spiedienam, uz īsu brīdi samazinās asinsrite, bet pēc tam tā intensificējas, tāpat arī limfas attece, kas mazina zemādas tūsku. Vēl viens ieguvums – iekaisuma reakcijas samazināšanās. Šis mehānisms ir diezgan sarežģīts, bet, ja atceramies, ka novecošana arī ir zemas aktivitātes iekaisums, tad…
Kur meklēt domubiedrus?
- www.latvijasronis.lv – ziemas peldēšanas kluba mājaslapā sadaļā Klubi var atrast informāciju par roņu klubiņiem daudzviet Latvijā – Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Saldū, Jelgavā, Ogrē, Raganā un citur.
- www.ledusskola.lv – iespēja uzsākt ziemas peldes pieredzējušas vadītājas vadībā.
- Sociālajos tīklos draugiem.lv un facebook.com meklē domubiedru grupas un forumus, lietojot atslēgas vārdus roņi un konkrētās pilsētas, novada nosaukumu.