Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijā ik gadu reģistrē 454–866 Laimas slimības gadījumu, taču pieņemu, ka dati nav precīzi. Ne visi gadījumi tiek reģistrēti un paziņoti, bet citreiz arī ziņo nepamatoti, balstoties tikai uz atrastajām IgM un IgG antivielām.
Patiesībā šo antivielu tests būtu jāveic vienīgi tad, ja radušās aizdomas par laimboreliozi un ir tipiskas pazīmes.
Piemēram, stipras galvassāpes, paaugstināta temperatūra, roku tirpšana, sirds vadīšanas traucējumi, kas redzami elektrokardiogrammā, bet var nelikt par sevi manīt, vienas vai divu lielo locītavu tūska, sāpes, apsārtums.
Sabiedrībā valda uzskats, ka Laimas slimību nevar izārstēt, jo pēc ārstēšanas mēdz uztaisīt antivielu testu un tās patiešām atrod. Bet – nav zināms, vai tās ir laimboreliozes dēļ.
Skrīninga testi mēdz būt viltus pozitīvi, jo tiem ir augsta jutība, un rezultātus spēj ietekmēt arī citi antigēni, kas tajā brīdī ir organismā un pat nekādu slimību neizraisa.
Tāpēc – ja pirmais skrīnings ir pozitīvs, vienmēr jāveic apstiprinošs tests, antivielas pārbaudot ar specifiskāku metodi. Laimas slimība nav nemaz tik bieži izplatīta, cik aktīvi tiek veiktas analīzes. Gadās arī, ka cilvēks inficējas, bet organisms pats atbrīvojas no baktērijām, un tad lietot antibiotikas nav nepieciešams.
Nereti runā, ka pēc ārstēšanas ilgstoši saglabājas nogurums. Tad rodas loģisks jautājums – vai vispār tikusi ārstēta Laimas slimība?!
Šīs infekcijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijās ir uzsvērts, ka nogurums nav kritērijs, lai veiktu izmeklējumus, jo nogurums nav Laimas slimības izpausme.
Ja patiešām bijusi Laimas slimība un pēc ārstēšanās vēl vairākus mēnešus nepāriet nogurums vai citi simptomi, nav nepieciešama atkārtota antibiotiku lietošana. Iespējams, pašsajūtu var uzlabot ar fizioterapiju vai citām ārstēšanas metodēm.
Un nobeigumā gribu iepriecināt ar patiešām labu jaunumu – tapšanas procesā ir vakcīna pret Laimas slimību. Domāju, ka paies vēl vismaz pāris gadi, kamēr pētījumi noslēgsies ar rezultātiem.
