Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Neapšaubāmi, lēmums par ceļa locītavas – un vispār jebkuras locītavas – endoprotezēšanu nav vienkāršs. Ja cilvēks par to izšķīries, visticamāk, tā, kā ir bijis līdz šim, viņam dzīvot ir kļuvis par traku un sāpīgu. Protams, nav nekā labāka par saviem zobiem un savām locītavām, bet, kad tās pārstāj mums kalpot un rada ciešanas, ir vērts izsvērt jautājumu par to maiņu pret mākslīgām.
Ja dilst viena, dilst arī otra
Mēs visi novecojam, bet tas, kurus orgānus vai ķermeņa daļas šis process skar, katram atšķiras. Cilvēkiem, kuriem novecojot dilst locītavas (osteoartrīts), uz to ir ģenētiska nosliece.
Ir kādas īpatnības biomehānikā, audu kvalitātē, kas veicina locītavu nodilumu.
Ja vien locītavas nodilumu nav izraisījusi trauma vai kāda specifiska, gadiem atkārtota kustība, kas veikta tikai ar vienu kāju, tad locītavu nodilums parasti notiek abpusēji – abās gūžās vai abu ceļu locītavās. Tomēr reti šis process norit abpusēji vienādi. Parasti viena locītava cieš vairāk, kamēr otra var būt pat pilnībā nesāpīga un nodiluma process vērojams vien izmeklējumos. Ja tiek lemts par labu endoprotezēšanai, maina tikai sāpīgo locītavu.
Pastāv varbūtība, ka otra nekad nenodils tik stipri vai arī šis process aizņems vēl daudzus gadus, un cilvēkam šo laiku būs iespēja dzīvot ar paša celi.
Tas, ka abas locītavas abpusēji nodilušas, deformējušās, rada vienlīdz lielas ciešanas un ievērojami traucē dzīvot, negadās pārāk bieži. Un, lai arī vairāk nekā desmit gadus ORTO Klīnikā ārsti veic abpusēju ceļu locītavu endoprotezēšanu, nosacījumu kopums, lai pacientam piedāvātu šādu iespēju, ir tik liels, ka starp vairākiem simtiem cilvēku ar endoprotezētām ceļu locītavām gadā vien diviem trim pacientiem vienlaicīgi maina abu ceļu locītavas.
Ar ko rēķināties?
Abpusējai ceļu locītavu endoprotezēšanai no pacienta skatpunkta ir vairāki ieguvumi. Pirmais un lielākais ir laiks, kas pavadīts, gatavojoties operācijai, operējoties un pēc tam – rehabilitējoties.
Vienas operācijas laikā, nomainot abu ceļu locītavas, tiek ietaupīts vismaz pusotra gada un vesels operācijas cikls.
Otrs lielākais ieguvums – ja abu ceļu locītavas ir nodilušas un stipri deformētas, pēc abpusējas locītavu maiņas cilvēks sāk dzīvi ar divām jaunām, nebojātām locītavām. Savukārt, ja viens sāpīgs celis paliek neoperēts, arī ar atjaunoto būs grūti iemācīties staigāt pareizi, neklibot, jo deformētā kāja kustības ierobežos.
Abpusējas endoprotezēšanas operācijai ir arī nepatīkamā puse, ar kuru pacientam jārēķinās. Pirmās nedēļas būs gan psiholoģiski, gan fiziski, ja tā drīkst sacīt, nevienkāršas.
Pēc endoprotezēšanas pacientu ir svarīgi celt kājās jau nākamajā dienā pēc operācijas.
Drīkst un jāliek pilns ķermeņa svars uz abām kājām. Kruķi, kas nepieciešami pirmajās nedēļas, pamatā paredzēti līdzsvara noturēšanai. Ja endoprotezēts viens celis, mēs vairāk balstāmies uz veselās kājas. Ja endoprotezēti abi, tik un tā ir jāstaigā, bet veselās kājas statusu piešķiram tai operētajai kājai, kura mazāk sāp. Tas pacientam ir gan bailīgi, gan sāpīgi, bet – jādara. Vienkārši tāds ir pirmais rehabilitācijas posms pēc abpusējās ceļa locītavas endoprotezēšanas.
Nosacījumi, par kuriem lemj ārsts
Tomēr pacienta drosme un apņēmība nav vienīgie kritēriji, lai ceļa locītavas endoprotezēšanu veiktu abpusēji nodilušām locītavām. Apzināšanās, ka rehabilitācijas pirmās nedēļas nebūs vieglas, un gatavība tām, ir pēdējie, nevis pirmie izšķirīgie kritēriji par labu ķirurģijai.
Būtiskākais ir pacienta vispārējais veselības stāvoklis.
Ja nav citu blakus slimību, cilvēks ir fiziski stiprs un veselīgs, viņam abu ceļu locītavu nodiluma gadījumā būs iespēja izsvērt abpusēju locītavu nomaiņu. Cilvēkam ar identiski sliktu locītavu stāvokli, bet virkni blakus kaišu, lieko svaru un/vai lielu gadu skaitu abpusēja ceļu locītavu endoprotezēšana vispār netiks izskatīta kā iespējams risinājums.
Traumatologam ortopēdam operācija nav sarežģītāka par vienas ceļa locītavas endoprotezēšanu. Vienkārši jāveic divas endoprotezēšanas pēc kārtas.
Laika ziņā – abpusēja locītavu nomaiņa aizņem aptuveni trīs stundas.
Tomēr anestezioloģijas riski šai operācijai ir ievērojami augstāki – asins zudums, sirds un plaušu sistēmas problēmu risks. Tie ir iemesli, kādēļ operāciju Latvijā veic tik reti un ir tik maz ārstu, kas to dara. Mana pieredze gan liecina, ka bailēm veikt šo operāciju nav pamata. Būtiski ir iepriekš izvērtēt riskus. Nekad mērķa sasniegšanai nav vērts nevajadzīgi riskēt. Ja pacients ir rūpīgi izvērtēts un viņa veselība ir laba, šī noteikti nav bīstamāka operācija par jebkuru citu.
Operācijas riski tiek vērtēti ne tikai pirms operācijas, bet arī operācijas procesā.
Ja paredzēta abpusēja ceļu locītavu endoprotezēšana, operāciju vienmēr sāk ar vairāk deformēto kāju. Šajā posmā visa komanda rūpīgi seko līdzi situācijai. Ja process rit raiti, nav aizķeršanās un asins zudumu, un ja anesteziologs vērtē pacienta stāvokli kā pozitīvu, stabilu, tad operē otra ceļa locītavu. Ja pirmais posms bijis problemātisks, veic tikai viena ceļa endoprotezēšanu, lieki neriskējot. Otra ceļa locītavu operē pēc vairākiem mēnešiem, kad pacients izgājis jau zināmu rehabilitācijas posmu pirmajam celim.
Jau operācijas dienā jāceļas kājās
Pēc abpusējas ceļa locītavas endoprotezēšanas, līdzīgi kā pēc abpusējas gūžu nomaiņas, ORTO Klīnikā pacients pavada aptuveni pirmās desmit dienas un dodas mājās jau tādā stāvoklī, ka var pats staigāt un aprūpēt sevi. Pirmās dienas tiešām nav vienkāršas.
Endoprotezētas ceļa locītavas sāp ilgāk un stiprāk nekā nomainītas gūžas locītavas.
Tādēļ ir labi, ka stacionārā šīs sāpes var laikus ierobežot un cilvēkam palīdzēt justies pēc iespējas komfortablāk. Tomēr vienlaikus fizioterapeiti arī ļoti rūpīgi strādā pie tā, lai pacientam neveidotos nelāgi ieradumi. Parasti ir bail un nav patīkami ceļus pēc operācijas pilnībā taisnot un saliekt. Daudzi labprāt liktu zem ceļa locītavas spilvenu, lai turētu to mazliet ieliektu.
Tādēļ ir būtiski, ka šajās pirmajās dienās līdzās ir fizioterapeits, kurš pastāvīgi mudina veikt pareizas kustības un attur no sliktu ieradumu apgūšanas.
Pirms ceļu locītavu abpusējas endoprotezēšanas ir vērts pie fizioterapeita sagatavot savu ķermeni un muskuļu sistēmu operācijai. Būs nozīme gan diviem mēnešiem, gan pat vienam. Trenēts ķermenis vienmēr ātrāk un labāk atkopjas pēc operācijas. Pirms abpusējas ceļu locītavu endoprotezēšanas ir būtiski arī attīstīt plecu un rokas muskuļu spēku, jo, pārvietojoties ar kruķiem, cilvēkam jāspēj noturēt savs ķermeņa svars, balstoties tikai uz rokām.
Aptuveni trīs nedēļas pēc abpusējas ceļu locītavu endoprotezēšanas sākas aktīvs fizioterapijas darbs, kura laikā kopā ar fizioterapeitu pacients mācās staigāt neklibojot, atjauno un trenē muskuļu spēku un gatavo ķermeni tām aktivitātēm, kuras vēlas veikt nākotnē. Rehabilitācija var aizņemt līdz pat gadam. Kad šis posms noslēdzies, var atkal atgriezties fiziski aktīvā dzīvē – braukt ar riteni, peldēt, iet uz sporta zāli.
Rinda ir?
Vai abpusēja ceļu locītavu endoprotezēšana valsts slimnīcās būtu jāievieš kā operācija, kurai var pieteikties valsts apmaksātā rindā? Mūsu atbilde ir noraidoša. Noteikti nē! Šī nav operācija, kur kompānijas pēc pie viena sataisi abus ceļus…
Locītavu drīkst endoprotezēt vienīgi tad, ja tā rada cilvēkam sāpes un ciešanas, ar kurām viņš nespēj sadzīvot.
Ja viena locītava ir šāda, bet otra īpaši netraucē, pat ja rentgens uzrāda nodilumu, tas nekādi nav iemesls, lai vienlaikus operētu abas locītavas. Mēs neārstējam rentgenus, mēs ārstējam cilvēkus un cenšamies izdarīt visu, lai novērstu sāpes un atjaunotu dzīves un kustību kvalitāti. Esam pārliecināti, ka šādi rīkojas visi tie ārsti, kuri veic abpusēju ceļu locītavu endoprotezēšanu Latvijā.
