Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skaidro un lasītāju pieredzi komentē: Dr. Linda Zvaune
*Neiroloģe un algoloģe ar specializāciju galvassāpju ārstēšanā.
*Strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Galvassāpju vienībā, Jūrmalas slimnīca un veselības centrā Vivendi.
*Rīgas Stradiņa universitātes lektore.
Migrēnas CV
*Visbiežāk sievietēm vecumā no 18 līdz 40 gadiem.
*Vīriešiem 3 reizes retāk.
*Liela nozīme iedzimtībai jeb gēniem.
*Veicinoši faktori: hormonālās pārmaiņas un apkārtējās vides ietekme (arī tas, ka bērnībā bijusi pārlieku liela slodze, pārdzīvojumi, izjusta fiziska vai emocionāla vardarbība, stresa situācijas)
*Lēkmes var provocēt kaitīgie ieradumi un mazkustīgs dzīvesveids.
Tipiska un ne tik tipiska
Migrēnas rašanās ir cieši saistīta ar traucējumiem tajās smadzeņu daļās, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanos. Proti, aktivizējas trīszaru nervs, tas vada impulsus uz centrālo nervu sistēmu – uz galvas smadzenēm – un izraisa asinsvadu paplašināšanos un sašaurināšanos. Rezultātā izdalās iekaisuma mediatori jeb iekaisuma vielas, un rodas sāpes. Tomēr jāņem vērā, ka šī ir ļoti cimperlīga kaite – katram tā var izpausties citādāk, tāpat trigeri jeb migrēnas ierosinātāji, kas izraisa lēkmes, katram būs savi. Bieži vien vainojama vairāku trigeru summa, piemēram, miega trūkums, mēnešreizes, izlaista ēdienreize. Reizēm galveno ierosinātāju nav iespējams noteikt, un daļu no tiem ir teju neiespējami mainīt, piemēram, klimatu, laikapstākļus.
Tipiskai migrēnas lēkmei raksturīgas stipras vai vidēji stipras galvassāpes, visbiežāk tās ir vienpusējas, bet var arī migrēt. Migrēna parādās lēkmjveidīgi: dažus tā piemeklē vienu vai divas reizes gadā, citus – pat vairākas reizes mēnesī, pašas lēkmes var ilgt no 4 līdz pat 72 stundām. Taču migrēna nav tikai stipras galvassāpes vien, to pavada arī citi simptomi: nelabums, slikta dūša līdz pat vemšanai, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu. Lielākoties migrēna nav paredzama, taču daudzi jūt lēkmes tuvošanos – par to signalizē migrēnas priekšvēstneši jeb tā dēvētā aura: ņirboņa acu priekšā, mirgojošas gaismas, tumši laukumi vai citādi izkropļota redze, roku un kāju tirpšana. Simptomi attīstās pakāpeniski un, beidzoties lēkmei, izzūd.
Kā lēkmi pārdzīvot
Svarīgi, cik ļoti migrēna ietekmē tavu ikdienu. Bieži vien pie migrēnas tipa galvassāpēm ir grūti kustēties, kāpt pa kāpnēm, noliekties, veikt citas ikdienišķas darbības, jo tās pastiprina galvassāpes. Tad nepieciešams apgulties un ieņemt pozu, kas atvieglo nepatīkamās sajūtas. Palīdzēt var arī atrašanās tumšā, vēsā telpā, mitra dvielīša vai aukstuma kompreses uzlikšana uz galvas. Un, protams, zāles.
Lai izvairītos no mokošajām galvassāpēm, būtiski atrast lēkmes izraisošos trigerus. Te var palīdzēt galvassāpju kalendārs jeb dienasgrāmata, kurā jāpieraksta dažādas detaļas un fakti no dienas, kad tev bijusi migrēna. Pieejamas arī digitālās migrēnas dienasgrāmatas, piemēram, lietotne Migraine Buddy (angļu valodā) un Migraine-App (vācu valodā). Tomēr jāņem vērā, ka mūsu ikdiena ir piesātināta ar tik dažādām aktivitātēm, ka ne vienmēr migrēnas ierosinātājus var tik ļoti ietekmēt vai izskaust.
Zelta likums
Ja migrēna piemeklē pirmo reizi, svarīgi doties pie ārsta, kurš, iztaujājot par galvassāpju raksturu un pavadošajiem simptomiem, noteiks, vai tā tiešām bijusi migrēna – varbūt nepieciešami papildu izmeklējumi, lai izslēgtu citas saslimšanas. Arī ģimenes ārsts ir tiesīgs izrakstīt specializētos migrēnas ārstēšanas medikamentus. Ja tie nepalīdz, tad jāvēršas pie neirologa vai algologa.
Mazināt galvassāpes var palīdzēt aptiekās nopērkamie bezrecepšu nesteroīdie pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, paracetamols un citi. Ja parastie pretsāpju līdzekļi nav iedarbīgi, lēkmes iespējams mazināt ar triptānu grupas medikamentiem jeb specifiskām migrēnas zālēm, kuras nopērkamas ar ārsta izrakstītu recepti. Migrēnas ārstēšanā darbojas zelta likums: zāles jāiedzer pēc iespējas ātrāk – tiklīdz jūti lēkmes tuvošanos. Pretējā gadījumā medikamentu potenciālais efekts samazinās.
Ja migrēnas lēkmes ir biežas, jāuzsāk profilaktiska terapija, izmantojot dažādus citu slimību ārstēšanā lietojamus medikamentus, piemēram, antidepresantus, kardioloģiskos un pretepilepsijas medikamentus. Ārstēšanas kurss parasti ilgst vismaz sešus līdz pat divpadsmit mēnešiem. Liela nozīme ir arī veselīgam dzīvesveidam – regulārām fiziskām aktivitātēm, kvalitatīvam miegam, adekvātai šķidruma uzņemšanai, stresoru atpazīšanai un korekcijai.
Ja specifiskie medikamenti nedod rezultātus, var uzsākt ārstēšanu ar monoklonālo antivielu injekcijām, kas inaktivē migrēnas lēkmi izraisošās ķīmiskās vielas smadzenēs. Hroniskas migrēnas gadījumā izmanto onobotulīna toksīna injekcijas.
Migrēnu nav iespējams izārstēt pavisam, taču lēkmes var padarīt vieglākas un retākas. Ir gadījumi, kad pacienti atrod provocējošos faktorus un, tos mainot, migrēnu piespiež atkāpties.
Lasītāju pieredze
Laura Ošiņa (40 gadi):
– Pirmoreiz ar migrēnu saskāros 22 gadu vecumā, organizējot vērienīgu pasākumu. To veicināja trauksmes un panikas lēkmju uzliesmojums, ko ārstēju ar tobrīd pieejamajiem antidepresantiem un trankvilizatoru. Vēlāk ievēroju, ka, rīkojot pasākumus vietās, kur ir tumsa un lāzerstaru tipa projekcijas, man pēkšņi var sākties migrēna apvienojumā ar reiboni un sliktu dūšu. Vienmēr pati mēģināju apslāpēt lēkmes ar pretsāpju līdzekļiem. Dažreiz tie palīdzēja 24 stundu laikā, bet citreiz migrēna turpinājās trīs diennaktis. Īsi pirms 30 gadu vecuma nonācu pie neirologa, kas specializējās tieši galvassāpju ārstēšanā. Pēc dakteres ieteikuma izmēģināju medikamentu Relpax, kas izraisīja sajūtu, it kā galvā kaut kas viļņojas, kustas, bieži bija reiboņi un nelabumi. Tādēļ algoloģe piemeklēja antidepresantu, kam bija jāpalīdz arī migrēnas gadījumā, un īslaicīgi tas palīdzēja. Trīsdesmit trīs gadu vecumā grūtniecības laikā un divus gadus pēc bērna piedzimšanas migrēna pilnībā pazuda. Tomēr, kad tā atkal atgriezās, vairs nepalīdzēja iepriekš lietotais antidepresants un prettrauksmes, epileptisku reakciju nomākšanai paredzētais medikaments, nedz iepriekš lietotie pretsāpju līdzekļi. Pēc ilgstošiem meklējumiem šķita, ka palīdz kofeīna tipa pretsāpju tabletes, taču tad migrēna tik un tā varēja ilgt līdz trīs, četrām dienām.
Paralēli apmeklēju kognitīvo biheiviorālo terapiju, kuras laikā atradām mehānismu, kas manā gadījumā provocē migrēnu, – pārslodze, augsta atbildības sajūta, paškritika, izdegšana, savilkts pakausis stresa ietekmē.
Tajā pašā laikā uzsāku aktīvi vingrot, kombinējot kardiovingrojumus, spēka un stiepšanās vingrojumus, kā arī apmeklēju jogu. Pārskatīju savu uzturu un pievērsos apzinātības praksei. Tikai 40 gadu vecumā atkal apmeklēju neirologu, izpētījām manas migrēnas lēkmes, kad secinājām – migrēnu nepavada klasiskā aura, tomēr ir pazīmes, kas liecina par tās tuvošanos. Ārsts piemeklēja divu veidu medikamentus tieši manam migrēnas tipam, un jāteic, lēkme, kuru nesen piedzīvoju, tika ātri nomākta, samazinot diskomforta ilgumu. Pēc dakteres ieteikuma šobrīd lietoju medikamentu Amitriptyline, koenzīmu un B grupas vitamīnus, kā arī magniju, D vitamīnu un omega zivju eļļu. Šobrīd man migrēnas lēkmes ir vienu, divas reizes mēnesī, visbiežāk spēcīgas spriedzes gadījumos un pirms mēnešreizēm.
Dakteres Lindas Zvaunes komentārs:
– Laura, tava pieredze liecina par to, cik dažādi migrēna var izpausties saistībā ar dažādiem periodiem sievietes dzīvē. Tev ir ļoti daudzi trigeri, kas izprovocē migrēnas lēkmju sākšanos. Ja no tiem nav iespējams izvairīties, tad ir svarīgi, ka līdzi vienmēr ir medikamenti, kas palīdz lēkmes mazināt.
Ir veikti pētījumi, ka uztura bagātinātājiem, kurus tev ir ieteicis ārsts, patiešām piemīt migrēnu mazinoša iedarbība. Papildus jau esošajiem var izmēģināt preparātu, kura sastāvā ir meiteņu zeltpīpenīte. Migrēnas profilaktiskā ārstēšanā var tikt izmantoti arī antidepresanti, bēta blokatori vai pretepilepsijas medikamenti. Ja tev galvassāpes tomēr kļūs biežākas, nepieciešama atkārtota ārsta konsultācija, lai, iespējams, mainītu vajadzīgos medikamentus vai uzsāktu profilaktisko terapiju. Laura, tu savā ikdienā vari izmēģināt arī kādu no neiromodulācijas metodēm, piemēram, aparāta Cefaly (tā ir medicīniska ierīce migrēnas ārstēšanai un profilaksei) lietošanu.
Zane Skrebele (32 gadi):
– Pirms aptuveni pieciem gadiem man sākās migrēna bez auras. Tā izpaudās kā ļoti stipras galvassāpes un slikta dūša, bieži arī vemšana. Lēkmes ilgums bija aptuveni diennakti. Pirmo gadu šāda veida sāpes bija tikai pēc alkohola lietošanas, tāpēc domāju, ka tās ir paģiras un alkoholu mans organisms nepanes. Ar laiku lēkmes kļuva biežākas, tādēļ vērsos pēc palīdzības pie ārsta. Neirologs ieteica rakstīt galvassāpju dienasgrāmatu, kā arī tika izrakstīts medikaments Cinie. Diemžēl šo zāļu lietošanas laikā lēkmes kļuva vēl biežākas – ar neizturamām galvassāpēm mocījos katru nedēļas nogali. Neirologs gan noliedza, ka tā būtu zāļu vaina, tomēr cita izskaidrojuma man nebija. Bija pat reizes, kad iedzertās zāles izvēmu, gulēju vannas istabā uz grīdas un mani pārņēma pašnāvnieciskas domas, jo gribēju, lai tas viss beidzas. Izmēģināju osteorefleksoterapiju, kas bija bez rezultātiem. Tad iegādājos Cefaly aparātu, un, lai gan arī tas migrēnu neārstē, tiek atvieglotas sajūtas un lēkmes pārdzīvot ir nedaudz vieglāk. Tā kā esmu mamma zīdainim, gribētu atrast kādu iedarbīgu līdzekli, kas būtu savienojams ar zīdīšanu.
Dakteres Lindas Zvaunes komentārs:
– Zane, tā tiešām var būt, ka no specifiskajām migrēnas zālēm parādās kādas blakusparādības vai nepanesība. Latvijā ir pieejami piecu veidu triptāni jeb migrēnas zāles, starp kurām ir arī tādas, kuru lietošana ir pieļaujama zīdīšanas laikā. Tādēļ iesaku neapstāties pie vienām, bet izmēģināt kādas citas zāles, kuras vislabāk spēs ieteikt tavs ārstējošais ārsts. Tāpat ieteiktu lietot Cefaly aparātu ne tikai brīžos, kad uznāk lēkme, bet regulāri. Lietojot to katru dienu, var tikt panākts profilaktisks efekts – galvassāpes kļūs retākas un vieglāk ārstējamas. Papildus varu ieteikt lietot magniju un izpētīt potenciālos provocējošos faktorus. Jaunajām māmiņām bieži tā ir neizgulēšanās, nogurums, kā arī saspringta un sāpīga plecu zona.
Ēriks Gasparovičs (56 gadi):
– Jau kopš bērnības sadzīvoju ar galvassāpēm, bet to, ka tām ir nosaukums migrēna, uzzināju tikai pirms divdesmit gadiem. Esmu apmeklējis neskaitāmi daudz ārstu, izmēģinājis osteopātiju un akupunktūru, dzēris neskaitāmi daudz medikamentu, bet sāpes nemitējās.
Galvassāpes bieži vien man izpaužas vienā vai otrā galvas pusē, pierē vai pakausī. Tāpat piedzīvoju migrēnas gan ar auru, gan bez. Vienīgā kopīgā iezīme – katru reizi migrēnas ilgums ir trīs diennaktis. Es parasti saku, ka migrēna ir slimība, kas noliek cilvēku mierā tad, kad viņš sevi ir pārpūlējis. Pirms aptuveni desmit gadiem sāku meklēt trigerus, un šodien, ja vien ļoti gribētu, varētu dzīvot bez migrēnas lēkmēm. Tikai ikdienu nav iespējams tik ļoti izmainīt, lai tas tā būtu.
Man visbiežāk migrēna sākas dažādās stresa situācijās. Šo ziemu pavadīju Spānijā, kur visu piecu mēnešu laikā mani ne reizi nepiemeklēja migrēna. Mana ikdiena bija mierīga, bez liekām stresa situācijām. Migrēna atkal pārsteidza, kad Ukrainā sākās karš un es ik dienu sāku sekot līdzi aktuālajai informācijai. Šobrīd migrēna ir dažas reizes mēnesī. Esmu to pieņēmis un sadzīvoju ar to, jo saprotu, ka migrēna sākusies konkrētu iemeslu dēļ, un jau tagad daru visu, lai arī nākamo ziemu varētu pavadīt Spānijā.
Dakteres Lindas Zvaunes komentārs:
– Migrēna patiešām var būt mainīga un izpausties gan ar auru, gan bez. Ērik, tavā gadījumā būtu nepieciešama laba lēkmju kontrole. Tas nozīmē, ka divu stundu laikā no lēkmes sākuma būtu jāspēj to apturēt. Ja lēkme ir garāka un tās ir pat trīs diennaktis, tad jādomā par efektīvāku medikamentozu terapiju. Ja jau esi lietojis kādas no specifiskajām migrēnas zālēm un tās nav palīdzējušas, es ieteiktu izmēģināt citus triptāna grupas medikamentus – reizēm tos var kombinēt ar citiem pretsāpju un pretvemšanas līdzekļiem. Piemeklējot īstās zāles un tās laikus iedzerot, sāpju lēkmi tiešām ir iespējams apturēt!
Ja atrašanās citā valstī, siltākā klimatā un bez stresa tev ir palīdzējusi un to ir iespējams darīt atkārtoti, tad kādēļ gan ne?! Tomēr ikdienā, iespējams, var apsvērt vēl citas alternatīvas, kā samazināt stresu vai iegūt līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Tā varētu būt kāda hobija atrašana, meditācija vai psihologa konsultācijas.
Elīna Bule, 26 gadi:
– Ar migrēnu esmu pazīstama esmu jau kopš 13 gadu vecuma. Pirmos gadus migrēna vienmēr bija kopā ar vemšanu un lēkmes bija ļoti bieži. Vēlāk vemšana vairs nebija tik izteikta. Šobrīd, kad uznāk migrēna, sāpes parasti sākas vienā pusē plecu rajonā. Jau tajā brīdī dzeru zāles, jo zinu, ka vēlāk tās var arī neiedarboties. Man migrēnu mēdz izprovocēt dažādas situācijas: stresaina vide, negulētas naktis, alkoholiskie dzērieni, arī izteiktas smaržas vai cigarešu dūmi. Tieši pirms mēnešreizēm migrēna ir visaktīvākā.
Tikai pēdējos divus gadus lietoju migrēnai paredzētos medikamentus, līdz tam dzēru kaudzēm pretsāpju zāles, kā arī saucu ātro palīdzību. Taču Latvijā nopērkamās zāles (tas ir recepšu medikaments), kas man palīdz, izmaksā apmēram 32 eiro, un paciņā ir tikai sešas tabletes! Kaimiņu valstīs cenas ir daudz zemākas. Igaunijā tās pat ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Šobrīd zāles, kuru aktīvā viela ir sumatriptanum, pērku Lietuvā. Ikdienā sāpes palīdz pārvarēt arī mitrs, vēss dvielis uz pieres, klusums un tumsa istabā. Tomēr tas viss ir iespējams, ja diena ir brīva un nav jādodas darba gaitās. Diemžēl ir bijušas arī tik stipras sāpes, ka darbā nākas ņemt brīvdienu.
Dakteres Lindas Zvaunes komentārs:
– Elīna, tavā vecumā aktīvs dzīvesveids ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Saprotams, ka ir grūti izvairīties no migrēnu izraisošiem trigeriem. Es tev ieteiktu izmēģināt profilaktisku medikamentozu terapiju, kas nozīmē, ka ārsts izrakstīs specifiskus medikamentus, kas būs jālieto katru dienu ilgāku laika periodu – sākot no trīs mēnešiem līdz pat gadam (atkarībā no efekta). Ir pieejami medikamentozās terapijas līdzekļi, kas, neatkarīgi no apkārtējiem vides faktoriem, spēj ietekmēt migrēnas lēkmju biežumu un stiprumu. Tāpat, lai ierobežotu galvassāpes, vari izmēģināt neiromodulācijas metodes. Runājot par specifisko zāļu izmaksām, šobrīd tiek risināts jautājums, lai no nākamā gada migrēna tiktu iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā.
