Paaugstināta temperatūra – no 37,4 oC
Kamēr medicīnas literatūrā viedokļi par to, kāda ir normāla ķermeņa temperatūra, joprojām atšķiras, mediķi ir vienisprātis – par paaugstinātu temperatūru tiek uzskatīta no 37,4 oC (ja temperatūra mērīta padusē). «Ja termometra stabiņš rāda zem šīs atzīmes, to var uzskatīt par normālu temperatūru. Vienīgais izņēmums ir zīdaiņi līdz triju mēnešu vecumam – ja mazulim ķermeņa temperatūra ir mazāk par 36 oC, tas var liecināt par bīstamu infekciju. Savukārt, ja bērnam, piemēram, pēc slimošanas izmēra temperatūru un konstatē, ka tā ir 37 oC vai pat 37,3 oC, bet citādi bērns jūtas labi, vecākiem nevajadzētu satraukties. Temperatūru nevajadzētu skatīt izolēti no bērna vispārējās pašsajūtas,» skaidro pediatre Alla Silova.
Iemesli šādai nedaudz paaugstinātai temperatūrai var būt ļoti dažādi, un bieži vien tam nav nekādas saistības ar vīrusu infekcijām.
«Mazākiem bērniņiem ir sarežģītāk regulēt siltumatdevi, it īpaši tas raksturīgi bērniem līdz gada vecumam. Tas nozīmē, ka siltā laikā, izmērot bērnam temperatūru, var konstatēt augstāku temperatūru, taču par to nevajadzētu satraukties. Tā vietā jāseko līdzi, vai telpas ir pietiekami vēdinātas, vai mazulim ir elpojošs apģērbs u. c. Diemžēl slimnīcā regulāri nonāk bērni ar tiešām paaugstinātu ķermeņa temperatūru, kuru, kā mēs secinām, ir izraisījis laikapstākļiem un videi neatbilstošs apģērbs. Arī zobu šķilšanās un stress (piemēram, uzsākot bērnudārza gaitas) var būt pie vainas tam, ka bērnam paaugstinās temperatūra.»
Protams, mēdz būt arī gadījumi, kad iemesls ir vieglas infekcijas, kuras bērns nejūt un nekādu citu manāmu simptomu nav. Tad pāris dienu temperatūra var būt nedaudz augstāka, kā ierasts, bet tā pazūd pati no sevis. Tāpat iemesls mazai temperatūrai var būt arī medikamentu lietošana, it īpaši, ja lieto antibiotikas. Pediatre Alla Silova ir pārliecināta: ja nedaudz paaugstināta temperatūra saglabājas līdz pat divām nedēļām, bet citu simptomu nav, vecākiem kreņķēties nevajadzētu. Ja mazā temperatūra saglabājas ilgstoši, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu par papildu izmeklējumu veikšanu, lai izslēgtu citus faktorus.
Pievērs uzmanību simptomiem!
Ja bērns jūtas labi, skrien, rotaļājas un ēd, tad, kā norāda pediatre, var pasekot līdzi temperatūras dinamikai, bet tam noteikti nevajadzētu kļūt par traucējošu faktoru vecāku un bērna ikdienā. Ja bērns visu laiku jūtas saguris, nevēlas rotaļāties, negrib ne ēst, ne dzert, svīst naktīs vai tiek novērots svara zudums, tad gan, protams, ir jādodas pie ģimenes ārsta un jāveic papildu izmeklējumi. Cēlonis šādiem simptomiem var būt arī visnotaļ nopietnas diagnozes.
Nešaut zvirbuļus ar lielgabaliem
Daktere Alla Silova atgādina, ka mazo temperatūru nekādā gadījumā nevajadzētu pazemināt, dodot bērnam temperatūru pazeminošus medikamentus. «Jaunākās vadlīnijas nosaka, ka temperatūru pazeminoši medikamenti bērnam jādod vien tad, ja paaugstināta temperatūra rada diskomfortu. Agrāk uzskatīja, ka bērnam, kam temperatūra ir pakāpusies pāri 38 oC vai 38,5 oC, ir jādod zāles. Šobrīd tas vairs nav tik viennozīmīgi. Mazais ir jāvēro, jo ir bērni, kas pat ar 38,5 oC temperatūru turpina rotaļāties un baudīt dzīvi. Nevajadzētu šādos gadījumos steigties dot zāles. Visbiežāk bērns jūtas saguris, ja temperatūra tuvojas 39 oC atzīmei, tad arī var meklēt medikamentus.»
Kad vislabāk mērīt temperatūru?
Ķermeņa temperatūru lielā mērā ietekmē apkārtējās vides faktori, kā arī, piemēram, diennakts laiks, kad tā tiek mērīta. Ir zināms, ka parasti no rītiem ķermeņa temperatūra ir nedaudz augstāka. Arī vakarpusē tā var nedaudz paaugstināties. «Ja vecākiem jāseko līdzi bērna temperatūras dinamikai, iesaku to darīt vakarpusē, puslīdz vienā un tajā pašā laikā. Ja mērīs vienu dienu no rīta, bet otru – vakarā, nevajag brīnīties, ja temperatūra atšķiras. Taču atkal jāskatās, vai nav citu faktoru, piemēram, pārāk augsta istabas temperatūra, vai bērns nav saskrējies, vai nav pārāk biezi saģērbts vai sasegts,» skaidro Alla Silova.
Vai var doties uz bērnudārzu?
Pandēmijas apstākļos pediatre aicina vecākus kritiski izvērtēt visus faktorus. «Saprātīga piesardzība no vecāku puses ir vēlama vienmēr, ne tikai pandēmijas laikā. Ikdienā tāpat vien jau mēs parasti nemērām temperatūru ne sev, ne bērniem. Ja reiz tas ir izdarīts, ļoti iespējams, tam ir bijis pamatots iemesls. Varbūt vecāku intuīcija ir teikusi priekšā, ka tas ir nepieciešams. Ja ir iespējams, sazinieties ar ģimenes ārstu un 1–2 dienas pavērojiet bērnu, lai saprastu, kas notiek tālāk. Galvenais neieciklēties uz temperatūru, jo, kā jau minēju, bērna veselība ir jāvērtē kompleksi.»