Attīstoties digitālajām tehnoloģijām, zobus taisnojošās kapes iegūst arvien lielāku popularitāti gan ārstu, gan pacientu (īpaši jau pieaugušo) vidū, lai arī šobrīd ir visdārgākais zobu regulācijas veids.
Tieši kapes tiek sauktas par ortodontijas nākotni.
Kapes ir katram pacientam individuāli izgatavotas caurspīdīgas zobu plāksnītes, ar kuru palīdzību pakāpeniski tiek veikta zobu pārvietošana vēlamajās pozīcijās. Papildus uz atsevišķiem zobiem tiek uzlīmēti arī tā dēvētie atačmenti – tādas kā nelielas podziņas no plombējamā materiāla zobu krāsā.
Kapes jānēsā 22 stundas diennaktī – divas stundas tiek dotas ēšanai un zobu tīrīšanai.
Kapēm ir divi nozīmīgi plusi. Pirmais – apkārtējie tās tikpat kā nevar redzēt, zobiem ir neliels spīdums, tas arī viss. Otrs pluss – kapi var izņemt un tīrīt zobus kā parasti. To arī var uz 5–10 minūtēm izņemt arī citos gadījumos, piemēram, tad, ja jāsaka runa sapulcē vai konferencē.
«Attīstoties tehnoloģijām, kapes kļūst arvien precīzākas, un arī tāpēc šo metodi izvēlas arvien biežāk,» stāsta Iveta Jankovska. «Ar datorsimulācijas palīdzību cilvēkam tiek izgatavota vesela sērija ar kapēm, kuras secīgi tiek mutē nomainītas. Katra kape jānēsā 10–14 dienas – atkarībā no ortodonta norādījumiem –, un tad jāņem nākamā.
Vajadzīgas 18–30 kapes, sarežģītākos gadījumos to skaits var būt pat vairāk nekā 40.
Kopējais ārstēšanas laiks ir tāds pats, kā lietojot breketes, vai pat īsāks. Pirmajā nedēļā pēc kapju ielikšanas pacients jūt diskomfortu. Ir spiedoša, īdoša sajūta, var būt grūtības runāt, jo mutē tomēr ir svešķermenis, tāpēc pirmajās dienās nevajag ieplānot svarīgus pasākumus un uzstāšanās. Esmu secinājusi, ka pacienti lielākoties ir apmierināti ar kapēm.
Taču tās ir efektīvas tikai tad, ja cilvēks pats ir ļoti disciplinēts un motivēts – ja kapi nenēsās 22 stundas diennaktī, rezultāta nebūs.
Teiksim, ja urda iekšējs velniņš: ai, šodien darbā svarīga tikšanās, labāk kapes izņemšu – tam nedrīkst ļauties.»