• Taisnās zarnas gļotādas prolapss – kas tas ir un kā ārstēt?

    Padomi
    Indra Ozoliņa
    11. jūnijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Diagnostikas slēdziens – taisnās zarnas gļotādas prolapss. Ko tas nozīmē un ar ko jārēķinās? Atbild zarnu ārste Baiba Putniņa, proktoloģe Rīgas 1. slimnīcā, Veselības centru apvienībā un klīnikā Diamed.

    Lasītājas jautājums: Man ir 86 gadi. Gribēju uzzināt, kas ir taisnās zarnas gļotādas prolapss un vēdera priekšējās sienas diastāze? Kā to ārstē? Kādās ārstniecības iestādēs veic defekogrāfiju? Vai ar speciālista nosūtījumu to var veikt tikai par pacienta līdzmaksājumu? Pensionāre Ārija

    Taisnās zarnas gļotādas prolapss nozīmē, ka taisnā zarna spontāni vai pie slodzes izspiežas vai izkrīt ārā. Šīs slimības attīstību veicina hroniski aizcietējumi, hroniskas caurejas, biežs klepus, neiroloģiskas slimības un muguras vai iegurņa traumas. Visbiežāk ar to slimo sievietes, it īpaši pēc 50 gadu vecuma.

    Ir trīs prolapsa tipi: iekšējais, gļotādas un pilna biezuma prolapss, kad visas zarnas sieniņas ir izkritušas. Pazīmes atkarīgas no prolapsa tipa. Tās var būt – apgrūtināta vēdera izeja, sūrstēšana, tūska, sāpes, sajūta, ka sēž uz kaut kā, zarnas izkrišana, ko sākumā izdodas ielikt atpakaļ, gļotaini izdalījumi, nesaturēšanas epizodes, asiņošana.

    Šādos gadījumos vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta un lūgt nosūtījumu konsultācijai pie proktologa.

    Slimība jāārstē, lai nerastos komplikācijas, no kurām smagākās ir zarnas atmiršana, kas var rasties, ja prolapss iesprūst.

    Vēl var rasties arī solitāras čūlas sindroms jeb nedzīstoša brūce taisnajā zarnā un pilnīgs muskuļu atslābums ar vēdera izejas nesaturēšanu. Ārstēšana katrā situācijā ir sava. Parādoties pirmajiem simptomiem, pietiks ar dzīvesveida un diētas maiņu, ārstniecisko fizioterapiju. Smagākos gadījumos, ja vispārējais veselības stāvoklis to pieļauj, jāveic ķirurģiska operācija, ko izdara caur taisno zarnu vai vēderu.

    Tagad – par diastāzi… Vēdera priekšējās sienas diastāze nozīmē, ka izplešas baltā līnija, kas satur vēdera priekšējās sienas taisnos muskuļus, un starp tiem veidojas sprauga. To var veicināt smaga fiziska slodze, ja ķermenis tai nav sagatavots, liels svara pieaugums, kā arī jaunām sievietēm – grūtniecība. Vienlaikus var rasties arī nabas vai baltās līnijas brukas jeb trūces.

    Tad pēc ēšanas, veicot fizisku darbu vai vingrojot, kuņģis it kā izveļas uz āru, jo vēdera priekšējo sienu nekas nesatur.

    Reizēm vēders ir izspiedies uz āru pastāvīgi.

    Ja diastāze ir neliela, iesaku jums konsultēties ar fizioterapeitu. Apturēt tās tālāku attīstību varētu palīdzēt pareizi izvēlēti un korekti izpildīti vingrinājumi, taču pilnībā ar tiem problēmu nebūs iespējams novērst. Turpretim lielas diastāzes gadījumā jebkādi vingrojumi ir pat aizliegti, jo, sasprindzinot vēderu, rodas palielināts spiediens no tā iekšpuses, kas problēmu saasina vēl vairāk. Tāpēc būtu labi konsultēties ar vispārējo vai plastikas ķirurgu par iespējām veikt operāciju. Protams, kā pirms jebkuras ķirurģiskas iejaukšanās, jāizvērtē arī riski un ieguvums.

    Un visbeidzot – par defekogrāfiju… Tā ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, kas ļauj izvērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izskatu un iztukšošanās īpatnības vēdera izejas laikā. Diemžēl Latvijā valsts defekogrāfiju neapmaksā, šo izmeklējumu veic tikai divās ārstniecības iestādēs – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Medicīnas sabiedrībā ARS, cena 80–85 eiro.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē