- Smadzenes. D vitamīns palīdz mazināt tumšā laika un pēcdzemdību depresiju, arī multiplās sklerozes, Pārkinsona, šizofrēnijas un Alcheimera slimības risku.
- Elpceļi. Pierādīts, ja organismā ir labs D vitamīna līmenis, mazāk pieķeras augšējo elpceļu vīrusu infekcijas. Tāpat ārsti saskata saistību starp D vitamīna trūkumu un astmu, tuberkulozi.
Sirds. D vitamīns labvēlīgi ietekmē asinsspiedienu un piedalās sirds un asinsvadu problēmu attālināšanā.
- Imūnsistēma. D vitamīna trūkums var paātrināt iekaisumu un infekcijas slimību piezagšanos, novēro arī, ka tas veicina dažādu autoimūno vainu, piemēram, reimatoīdā artrīta, attīstību. Ja nepietiek D vitamīna, mūsu aizsargšūnas neveidojas tik aktīvas, kā nepieciešams, tāpēc tās nespēj pilnvērtīgi pasargāt no dažādām infekcijām.
- Krūtis. D vitamīns nav panaceja, taču pētījumi liecina: tas lieti noder ļaundabīgo audzēju profilaksē. D vitamīns spējot aizkavēt krūts dziedzera, zarnu, resnās zarnas, prostatas un aizkuņģa vēža veidošanos, jo pierādīts, ka tas veicina nekontrolēto jeb slikto šūnu pašiznīcināšanos organismā.
- Aizkuņģa dziedzeris. Ilgstoši samazinātu D vitamīna daudzumu saista ar pirmā un otrā tipa cukura diabēta attīstību.
- Āda. Saules vitamīns pietiekamā daudzumā noteikti nepieciešams tiem, kam ir psoriāze.
- Muskuļi. Neizskaidrojamu muskuļu sāpju un vājuma cēlonis nereti meklējams D vitamīna trūkumā.
- Kauli. Pats zināmākais D vitamīna labais darbs – tas stiprina kaulus, novērš rahīta veidošanos, kaulu sāpes. D vitamīns nodrošina kalcija uzsūkšanos zarnās: ja saules vitamīna trūkst, kalcijs no zarnām asinīs nonāk maz.
Taču to organisms nedrīkst pieļaut, jo kalcijs asinīs nodrošina visus dzīvības procesus – elpošanu, enerģijas ieguvi utt.
Lai uzturētu nemainīgu kalcija līmeni asinīs, organisms to sāk ņemt laukā no kauliem – tie kļūst trauslāki, biežāk piemeklē arī kritieni, palielinās lūzumu risks.
- Aknas un nieres. Tās ir galvenie orgāni, kur notiek D vitamīna aktivizēšanās. Sākumā – gan ar saules stariem, gan uzturu, gan medikamentiem – uzņemam D3 vitamīnu. Nonākot aknās un nierēs, tas tiek pārveidots par D vitamīnu, kas pēc savas būtības ir spēcīgs hormons. Ārsti saskata arī sakarību starp ilgstošu D vitamīna trūkumu un dažādu aknu un nieru slimību pieteikšanos.
- Zarnas. Ja D vitamīna līmenis asinīs ilgu laiku ir zem normas, tas var būt viens no faktoriem, kas veicina tādu slimību izpausmes kā Krona slimība, celiakija, kas saistītas ar uzturvielu sliktu uzsūkšanos.
- Liekais svars. D vitamīns nav tievēšanas burvju līdzeklis, tomēr tā trūkums organismā var būt viens no iemesliem, kāpēc svars aug un aug.