Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Neaizmirsti apmazgāties!
Ieradumam, kad urīnu uz laboratoriju nesām sinepju vai zāļu burciņās, būtu jābeidzas uz neatgriešanos. Atkārtoti lietots, nepietiekami sterilizēts trauks var ietekmēt analīžu rezultātu. Turklāt laboratorijā šādā veidā atnestas analīzes var arī nepieņemt.
Materiāla savākšanai ir pieejami speciāli sterili trauciņi, kurus vari dabūt laboratorijā bez maksas vai arī nopirkt aptiekā.
Urīna parauga savākšanas priekšnosacījumi ir atkarīgi no laboratoriskā izmeklējuma. Parasti jānodod nakts urīns, kas vismaz 8 stundas ir krājies tavā urīnpūslī. Iepriekšējā dienā nevajadzētu uzņemt pārāk daudz šķidruma, lai šo laiku vari izturēt.
Ķīmiski fizikāliem izmeklējumiem vāc rīta pirmā urīna vidējo porciju, Taču, ja urīnu nodod seksuāli transmisīvas slimības noteikšanai, nepieciešama rīta pirmā porcija, kas ir viskoncentrētākā un bagātākā ar to, ko, iespējams, meklē.
Pirms urīna savākšanas nomazgā rokas ar ziepēm, bet dzimumorgānus – tikai ar siltu ūdeni.
Ziepes vai dezinficējošu līdzekli nevajag izmantot, jo to piejaukums paraugā var mainīt analīžu rezultātus. Tu taču negribi tērēt laiku un nodot analīzes otrreiz tikai tāpēc, ka neesi to izdarījis pareizi!
Ja sievietei ir izteikti izdalījumi no maksts, pirms urīna savākšanas jākonsultējas ar savu ārstu par piemērotāko parauga savākšanas tehniku. Sievietēm urīnu nevajadzētu nodot mēnešreižu laikā, jo tajā var iekļūt izdalījumi no maksts un tāpēc uzrādīties vairāk eritrocītu un leikocītu, nekā patiesībā ir.
Cik daudz urīna analīzēm vajag? Te nedarbojas princips: jo vairāk, jo labāk.
Laboratorijā urīnu jebkurā gadījumā pārlies 9 mililitru lielā stobriņā. Tātad, ja tev ir grūtības pačurāt, neuztraucies – ar modernajām laboratorijas iekārtām iespējams testēt arī ļoti mazu urīna apjomu. Savākto urīnu novieto tumšā, vēsā vietā, piemēram, ledusskapī, un iespējami drīzāk nogādā laboratorijā.
Parastajā konteinerā bez konservanta svarīgi urīnu sākt testēt 2 stundu laikā.
Stobriņā ar konservantu tas būs stabils trīs dienas, taču to izmanto tikai noteiktiem izmeklējumiem.
Urīna analīžu rezultātus ļoti ietekmē materiāla savākšanas tehnika. Ja tā nav bijusi pareiza, laboratorijā redzama visai krāsaina bilde, galvenokārt tādu baktēriju piejaukums, kurām tur nevajadzētu būt. Redzot, ka urīna paraugs ir neatbilstošs, parasti laboratorijās iesaka materiālu nodot atkārtoti.
Noteikti paskaties pulkstenī, cikos urīns ir iegūts, un pieraksti laiku. Ja urīnu esi savācis septiņos no rīta, taču esi kavējies to nogādāt laboratorijā un tas atvests, piemēram, tikai vienpadsmitos, laboratorija informēs, ka analīžu rezultāti varētu nebūt precīzi.
Ja ir aizdomas par urīnceļu bakteriālu infekciju, liela kļūda, ko nereti pieļauj, ir – sākt dzert antibiotikas un tikai tad nodot urīnu analīzēm.
Tādos gadījumos var sagaidīt, ka rezultāts neatspoguļos patieso ainu, kas var būt bīstami tavai veselībai. Baktēriju daudzums ir svarīgs, lai noteiktu, vai infekcija ir akūta vai hroniska. Jo vēlāk urīnu nogādāsi laboratorijā, jo tajā būs lielāks (mākslīgs) baktēriju skaits. Tas var maldināt par patieso situāciju, un ārsts, visticamāk, nozīmēs ilgāku antibiotiku kursu, kas, protams, nav vēlams.
Ja tev jāsavāc diennakts urīns, lai pārbaudītu nieru funkcionālās spējas, urīnpūsli iztukšo uzreiz pēc pamošanās, pirmo porciju izlej tualetes podā, pierakstot laiku.
Pēc tam savāc katru nākamo porciju vienā traukā līdz nākamās dienas tam pašam laikam, pirms katras reizes apmazgājoties. Tad visu samaisi kopā, apvēršot trauku otrādi. Kratīt gan nevajag! Noteikti pieraksti, cik urīna savākts, pārlej 60 mililitru konteinerā un nogādā laboratorijā.
Ko tu nedrīksti?
- Mīlēties dienu pirms analīžu nodošanas.
- Iepriekšējā dienā nodarboties ar lielām sporta vai fiziskām aktivitātēm, jo to ietekmē var strauji paaugstināties leikocītu, eritrocītu un arī citu elementu daudzums.
