Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas jautājums: Pirms vairākiem mēnešiem sāka sāpēt rokas elkoņa kauliņš, ārmalā. Vēlāk sāpes izstaroja pa visu rokas apakšdelmu un plaukstu. Sāpes jūtamas ik pa laikam vairāk vai mazāk, arī naktī guļot. Strādāju virtuvē par pavāra palīgu un arvien biežāk jūtu nespēku rokā, kaut ko satverot, noturot un nesot. Virtuvē strādāju jau 13 gadus un domāju, ka tā ir arodslimība. Lūdzu speciālista skaidrojumu, kā notiek arodslimības noteikšanas process. Pie kā man jāvēršas vispirms – pie traumatologa vai arodārsta? Ina
Ina, pirmais speciālists, pie kura jums jādodas, noteikti ir ģimenes ārsts, viņš izvērtēs situāciju, jūsu sūdzības un nosūtīs pie atbilstošiem speciālistiem un uz nepieciešamajiem izmeklējumiem.
Iespējams, tiešām jūsu veselības traucējumi ir saistīti ar darbu un radušies darba vides ietekmes dēļ. Arī šajā gadījumā pirmais speciālists ir ģimenes ārsts, kuram jālūdz nosūtījums pie arodslimību ārsta.
Pastāv arī iespēja uzreiz doties pie arodslimību ārsta, taču tad izmaksas būs lielākas nekā ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Arodslimību ārsts jūs izmeklēs, izvērtēs veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūtīs uz papildu konsultācijām un izmeklējumiem pie citiem speciālistiem. Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, tad viņš nosūta konsultācijai uz Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisiju arodslimībās, kas atrodas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas telpās Rīgā, Pilsoņu ielā 13. Komisija pieņems galīgo lēmumu par arodslimības diagnozes piešķiršanu.
Dažos gadījumos arodslimību ārsts var pieprasīt darba vides higiēnisko raksturojumu Valsts darba inspekcijai.
Tas nozīmē, ka Valsts darba inspekcijas inspektors ieradīsies jūsu darba vietā, lai noteiktu, kādi darba vides riska faktori pastāvējuši, kas iespējams radījuši veselības traucējumus.
Komisijā jāiesniedz šādi dokumenti:
- ģimenes ārsta sagatavots izraksts no jūsu medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām;
- visu veikto izmeklējumu rezultāti;
- darba stāžu apliecinoši dokumenti (darba līgumu kopijas vai cits darba devēja izsniegts apliecinājums).
Kārtību, kādā tiek noteikta arodslimības diagnoze, kas iepriekš aprakstīta, nosaka Ministru kabineta 2006. gada noteikumi Nr. 908 Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība. Noteikumu 1. pielikumā ir noteikts arodslimību saraksts un iespējamie darba vides riska faktori, kas varētu izraisīt arodslimību.
Ja jums konstatē šo noteikumu 1. pielikumā minētās slimības vai to pazīmes (piemēram, neiropātiju, hronisku epikondilītu, tendinītu, karpālā kanāla sindromu, izdegšanas sindromu) un tiekat vai esat tikusi pakļauta kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai (piemēram, piespiedu poza, vienveidīgas kustības, smagumu pārvietošana, troksnis, vibrācija, darbs ar ķīmiskām vielām), jums ir tiesības prasīt ģimenes ārstam izmeklēšanu, lai noteiktu, vai konstatētā slimība ir arodslimība.
Pēc arodslimības diagnozes noteikšanas jums ir tiesības saņemt sociālās garantijas – slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un papildu izdevumiem ārstēšanai un rehabilitācijai.
Piebildīšu, ka visplašākā informācija (plakāti, bukleti, semināri) par darba aizsardzības jautājumiem, tai skaitā, par arodslimību noteikšanu, ir atrodama mājaslapā stradavesels.lv.
