Svarīgi izmantot jaunu iespēju zēniem mazināt audzēju riskus

CPV ir grūti ārstējama infekcija, kas var izraisīt vairākus vēža paveidus, un agrāk uzskatīja, ka par to vairāk jādomā meitenēm. Tomēr šis vīruss nešķiro dzimumus, un tagad valsts radusi iespēju pasargāt arī zēnus. «Zēniem šogad ir pirmais gads, kad pilnīgi visi, kam ir 12 gadu vai paliek 12 gadu, var pilnīgi bez maksas saņemt šo vakcīnu pie ģimenes ārsta, – divas devas ar sešu mēnešu intervālu. Pieļauju, ka nākotnē, ja finansējums būs pietiekams un vakcīnas arī, varbūt varēsim tās piedāvāt zēniem arī citās vecuma grupās – 13, 14 gadus veciem,» ar cerību prognozē Ainis Dzalbs.

Kāda ir ģimenes ārstu loma vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, un kāpēc ir svarīgi to darīt?

Mēs, ģimenes ārsti, līdzās pacientu nevalstiskajām organizācijām un citām ārstu apvienībām arī bijām starp iniciatoriem, lai Latvijā šīs pārmaiņām notiktu, proti, arī zēni būtu jāvakcinē pret CPV. Šoreiz uzmanība vairāk pievērsta zēniem, bet vispār ģimenes ārsti to ļoti uzsver gan zēniem, gan meitenēm. Vakcinācija kā tāda ir primārās veselības aprūpes jeb ģimenes medicīnas, ģimenes ārsta komandas kompetence. Tā ir arī pasaulē. Arī agrīna diagnostika ir viens no ģimenes medicīnas pamata uzdevumiem. Profilakse, agrīna diagnostika un hronisko pacientu novērošana. Protams, tas attiecas uz daudzām slimībām, piemēram, cukura diabēta agrīnu diagnostiku, pacientu novērošanu un profilaksi. Arī onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, onkoloģisko pacientu uzraudzība un profilakse – tas ir viens no ģimenes medicīnas lielākajiem izaicinājumiem. Domāju, ka ģimenes ārstam nav lielāka gandarījuma par savu darbu, ja viņš ir novērsis onkoloģisku slimību vai laikus to atklājis, tādējādi izglābis cilvēka dzīvību vai pagarinājis cilvēka mūžu. Tādēļ mēs, ģimenes ārsti, esam atsaucīgi šai vakcinācijai, jo ar to varam būtiski samazināt noteiktas onkoloģijas lokalizācijas ar ļoti labiem un pārliecinošiem rezultātiem, turklāt droši.

Kā īsti izpaužas CPV?

Onkoloģisko risku un vakcīnas kontekstā runa ir par veidojumiem uz gļotādas – mutes gļotādā, kondilomām dzimumorgānu gļotādā –, kuri laika gaitā var rezultēties kā onkoloģiska slimība. Pavisam CPV ir ap 150 veidu, un ne visi ir ļaundabīgi un agresīvi. Šie vīrusi atrodas gļotādu virspusē, tie nenonāk asinsritē, nenonāk dziļāk mūsu organismā, tādēļ mūsu imūnsistēma tos diezgan vāji atpazīst un vīrusi uz gļotādām var eksistēt gadu desmitiem. Vairošanās rezultātā tie netraucēti izraisa gļotādu bojājumus, kas savukārt ir saistīti ar onkoloģiskām slimībām. Vēsturiski pirmā lokalizācija, par ko šajā kontekstā runājam, ir dzemdes kakla vēzis, par to ir visvairāk datu. Vēlāk atklāja, ka šie vīrusi labprāt dzīvojas uz citādām gļotādām – mutes, rīkles, deguna dobuma gļotādās, dzimumorgānu gļotādās ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem, kā arī anālā apvidus gļotādās. Savukārt vakcīna ir vērsta konkrēti pret vēzi izraisošā CPV noteiktiem tipiem, lai organisms izstrādātu antivielas un, jau saskaroties ar vīrusu, spētu to iznīcināt. Vakcīna, par ko mēs tagad runājam, ir deviņvalenta. Tas nozīmē, ka tā vienlaikus ir pret deviņiem biežāk sastopamajiem vīrusa veidiem. Izpētīts, ka, piemēram, dzemdes kakla vēža iespējamību tā novērš par 90–95 procentiem. Nekā efektīvāka nav, lai šādos apmēros novērstu onkoloģisku slimību. Tas ir ļoti būtisks un svarīgs ieguldījums jaunieša veselībā nākotnē. Vēl ir jāsaprot tas, ka dzemdes kakla vēzis nav vecu sieviešu vai pensionāru slimība. Šis audzējs izveidojas 10–15 gadu laikā no inficēšanās brīža.

Kopumā saslimstība ar CPV izraisītām infekcijām Latvijā un vispār Baltijas valstīs ir ļoti augsta, arī šeit mēs esam pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Likumsakarīgi, arī onkoloģiskās slimības mums ir biežāk nekā citur Eiropā.

Vai ir kādi vecuma vai dzimuma ierobežojumi?

Te īsti nav ne vecuma, ne dzimuma ierobežojumu, vienkārši pirmā klīniskā pieredze un pirmie pētījumi ar pārliecinošu efektivitāti bija par to, ka šis vīruss ir saistīts ar dzemdes kakla onkoloģiju, tāpēc sākotnēji vakcīna pret CPV skaitījās tāda kā meiteņu pote. Tomēr vīruss nesmādē nekādu gļotādu, nešķirojot dzimumus, un ar laiku atklāja, ka tas ir aktuāli arī zēniem. Pasaules Veselības organizācija šo vakcināciju iesaka veikt vecumā no 9 līdz 12 gadiem – abiem dzimumiem. Tas ir vecumposms, kad vēl nav sākta dzimumdzīve un šī vakcīna varētu iedarboties visefektīvāk. Bet arī vēlākā vecumā – pētījumu secinājumos tiek minēts līdz 26 gadiem – šī vakcīna labi pasargā. Ir dati, ka vēl vecākiem – aptuveni līdz 45 gadu vecumam – var būt ieguvums no šīs vakcīnas. Ģimenes medicīnas kontekstā pasaulē pamatā vairāk orientējamies tieši uz jauniešiem.

Meiteņu un zēnu vakcinēšanai nav lielas atšķirības, to parasti veic plecā. Dzimumiem gan atšķiras dažas onkoloģiskās slimības, kuras šis vīruss var radīt. Agrāk arī uzskatīja, ka CPV vairāk ir seksuāli transmisīva slimība, kas arī varētu būt viens no galvenajiem izplatības ceļiem, tomēr CPV izplatās arī sadzīves kontaktu laikā. Uztverot to tikai kā seksuāli transmisīvu slimību, arī onkoloģija un vakcīna tiek mazliet stigmatizētas, tomēr mēs savā komunikācijā ar pusaudžiem un vecākiem akcentējam tieši to, ka šī ir pote, kas pasargā no onkoloģiskām slimībām un inficēšanās ceļš var būt dažāds.

Kāpēc zēnus sāka vakcinēt vēlāk nekā meitenes?

Saskaņā ar infektologu informāciju vēsturiski pirmās vakcīnas, kas Latvijā bija pieejamas, bija bivalentas un pasargāja tikai pret diviem CPV veidiem, kas galvenokārt izraisa dzemdes kakla vēzi. Tad tika ieviesta deviņvalentā vakcīna, par septiņiem vīrusa veidiem vairāk, starp kuriem ir arī tie tipi, kas audzējus biežāk izraisa vīriešiem. Un tad jau tas bija tikai politiskās iniciatīvas trūkums. Pasaulē vakcinācija pret CPV norit jau kopš 2006. gada. Kopš 2010. gada 1. septembra mēs Latvijā vakcinējam meitenes. Nevalstiskās organizācijas – ģimenes ārsti, pacientu un vecāku biedrības – vēlāk atkārtoti uzrunāja gan Veselības ministriju, gan Saeimas deputātus, ka mums ir jāiet līdzi laikam, mēs nedrīkstam diskriminēt vīriešus un pēdējos gados pieaug onkoloģisko saslimšanu skaits, tajā skaitā ar CPV saistītās. Un tika nolemts arī par zēniem.

Vai ir kādas īpašas riska grupas?

Īstenībā mēs katrs esam riska grupā, jo ar šo vīrusu varam saskarties savā ikdienā un nav skaidrs, kā mūsu organisms spēs ar šo infekciju cīnīties. Var meklēt analoģijas ar to pašu Covid-19 – cits 60 gadu vecumā tikai nošķaudās, cits 40 gadu vecumā nonāk intensīvajā terapijā pat bez būtiskām blakus slimībām. Turklāt, kā jau minēju, iekaisuma process var ilgt gadiem. Piemēram, 10 gadu laikā kādu faktoru vai apstākļu ietekmē imunitāte var pavājināties jebkuram no mums, bet vīruss spēj izraisīt bojājumu. Nevar paļauties uz imunitāti 10–15 gadu periodā ar ilūziju, ka ar mani nekas nenotiks.

Materiāls tapis informatīvās kampaņas «Ja mīli, tad pasargā!» ietvaros.