Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
7
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Gadījums no dzīves – kundze, kurai ir 73 gadi un kura sākusi slikti redzēt, nesen dabūjusi pamatīgu brāzienu no Stradiņu acu dakteres – kāpēc savas acis tā ielaidusi un nav gājusi pie acu ārsta? Bet tā nav taisnība. Īstenībā viņa pret savu veselību izturoties ļoti akurāti un ik gadu regulāri pārbaudījusi savu redzi pie vietējās acu ārstes poliklīnikā, tikai… dakterīte nekad nebija pat ieminējusies, ka varētu draudēt tīklenes deģenerācija, ko tagad atklāja Stradiņa slimnīcā, un nu uzsākta ārstēšana ar injekcijām acīs.
Meita ir neizpratnē ne tikai par dakteres nekompetenci, bet arī diagnozi un ārstēšanu. Viņai pašai ir tuvredzība un tīkleni ārstē ar lāzeru. Cik tad vainas var būt sīkajā tīklenē? Un – ko nozīmē tīklenes perifērā un centrālā deģenerācija, par ko Inese izlasījusi kādas acu klīnikas mājas lapā.
– Kāpēc jāpārbauda ne tikai redzes asums, spiediens acī, bet arī – acs tīklene?
– Acs sastāv no trim daļām jeb apvalkiem. Ārējo apvalku veido sklēra un radzene, vidējais ir asinsvadu apvalks, bet iekšējo apvalku sauc par tīkleni, un tās svarīgākais darbiņš ir uztvert gaismu. Apvalki ir it kā norobežoti, tomēr, pateicoties acs iekšējam šķidrumam un spiedienam, tie cieši un draudzīgi turas kopā. Ja tīklenē kādu iemeslu dēļ veidojas plīsums, acs iekšējais šķidrums var aizkļūt aiz tās un atslāņot šo apvalku no citiem. Tāpat tīklenes atslāņošanos mēdz radīt asinsizplūdumi, audu sabiezējumi un citas destruktīvas izmaiņas.
Atkarībā no tā, cik liela vaina un kurā vietā tā notikusi, sekas var būt no nespējas lasīt līdz pat redzes zaudēšanai.
Par laimi, ja redzes zudums radies tīklenes perifērās daļas atslāņošanās dēļ, parasti redze ir atjaunojama. Sarežģītāk ir tad, ja atslāņošanās skārusi tīklenes centrālo daļu. Bet – jebkurā gadījumā – jo tev ātrāk konstatē bojājumus tīklenē, jo vairāk var līdzēt ārstēšana, lai redzi saglabātu. Tāpēc arī reizi gadā ieteicams apmeklēt acu ārstu! Bet jo īpaši, ja radušās jebkādas sūdzības par redzi, ir tuvredzība, ja ir pāri četrdesmit, konstatēta kāda asinsvadu kaite, paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis, cukura diabēts…
– Kā zināt, ka acu ārsts man pārbaudīja arī tīkleni?
– Visvienkāršākais – pajautā! Bet paseko arī līdzi – lai redzētu tīkleni, noteikti jāpaplašina zīlīte, tātad acu ārsts iepilinās tev acī speciālu vielu.
Tālāk, ko parādīs izmeklēšana, atkarīgs jau no acu ārsta aprīkojuma. Viņš acs dibenu var apskatīt ar oftalmoskopu. Tomēr, ja ir redzamas tīklenes problēmas, diagnoze pilnīgi skaidra šādi nekļūs. Tad vajadzīga papildu izmeklēšana.
Vismodernākā ir optiskā koherentā tomogrāfija – ļoti informatīva metode tīklenes un redzes nerva diska izmeklēšanai, kad, izmantojot gaismas signālu, dažās minūtēs tiek iegūti tīklenes struktūras augstas izšķirtspējas attēli. Izmanto arī fluorescento angiogrāfiju – izmeklēšanu ar kontrastvielu, kas sniedz informāciju par asins cirkulāciju acs mugurējā polā. Var būt vajadzīga ultraskaņas izmeklēšana, lai apskatītu acs ābola struktūru. Un šos sarežģītos izmeklējumus, kā arī ārstēšanu veic tīklenes speciālisti.
– Ko tas nozīmē – tīklenes perifērās daļas atslāņošanās?
– Tātad tīklene atslāņojas pa malām. Ja tā noticis, tu redzi, ka vienai vai abām acīm no vienas malas (jebkuras) laižas pāri tāds kā melns priekškars.
Kad tā var notikt?
- Pēc traumas. Īpaši bīstamas ir trulas traumas, kad pa aci dabū ar bumbu vai dūri.
- Biežākais iemesls ir tuvredzība. Tad acs ābols ir iestiepts, tāpēc tīklene – plānāka, un nereti tās malās mēdz rasties deģeneratīvas vai distrofiskas izmaiņas, kas veicina plīsumu veidošanos. Plīsumi rada risku, ka var notikt tīklenes atslāņošanās. Biežāk šādas problēmas rodas, ja ir liela tuvredzība. Tomēr dažreiz diagnosticē tīklenes deģenerāciju, ja ir neliela tuvredzība, savukārt cilvēkam ar tuvredzību ap 10 dioptrijām tīklenes patoloģiju var nekonstatēt.
- Pēc asinsvadu plīsumiem, ko nosaka asinsvadu stāvoklis. Ja bijis asinsizplūdums, veidojas saaugumi. Un šie saaugumi var radīt tīklenes plīsumu, kas savukārt – atslāņošanos. Tas var notikt gan tīklenes perifērajā, gan centrālajā daļā.
- Ja sācies perifērais uveīts – iekaisīgs process acs asinsvadu apvalkā. Tā mēdz notikt pēc jebkuras vīrusa infekcijas, pēc smagākām slimībām – tuberkulozes, reimatisma. Ja process būs sācies tīklenes centrālajā daļā, samazināsies redzes asums. Ja iekaisums būs skāris perifēro daļu, var nebūt nekādu sūdzību, līdz sākas atslāņošanās un parādās melnais priekškars.
- Veicina smaga cukura diabēta retinopātija. Cukura diabēts patiešām rada nopietnas izmaiņas tīklenes apasiņošanā, un kā atbildes reakcija uz skābekļa trūkumu veidojas specifiska viela, kas veicina jaunu asinsvadu veidošanos. Šiem asinsvadiem ir trausla sieniņa, tāpēc rodas asins izplūdumi, pēc tam – saaugumi. Tāds smags stāvoklis parasti veidojas, ja diabēts nav kompensēts vai slimība jau rit vairāk nekā desmit gadus. Taču dažreiz gados jauniem cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu izmaiņas tīklenē ir uzreiz un tās atklāj tieši acu ārsts, redzes pārbaudē pamanot specifiskās izmaiņas tīklenē. Var tikt skarta gan tīklenes perifērā, gan centrālā daļa.
– Kādas pazīmes norāda, ka man perifērajā tīklenes daļā var notikt atslāņošanās?
– Sūdzību var nebūt – kamēr nenotiek tīklenes atslāņošanās, redze saglabājas laba pat tad, ja tīklenes malās ir jau plīsumi. Tāpēc tiem, kam liela tuvredzība, vai arī kādreiz bijusi konstatēta tīklenes distrofija, pie acu ārsta jādodas katru gadu!
- Pēc traumas vai ja sācies pamatīgs iekaisums parasti notiek redzes strauja pasliktināšanās, apmiglošanās, ir tāds kā plīvurs acu priekšā. Pie ārsta jādodas nekavējoties!
- Acu priekšā var parādīties peldoši punkti, kas nepazūd arī tad, ja neskaties uz spožāku gaismu vai gaišu virsmu. Ja ik pa laikam acu priekšā redzi tādus kā diedziņus, kas kustas līdzi acs kustībām un izteikti parādās, kad ir spoža gaisma, piemēram, sniegs un saule, tas norāda, ka redzi apduļķojumus savas acs stiklveida ķermenī, kuru veido želejveida viela.
Stiklveida ķermeņa destrukciju un atslāņošanos saista ar acs novecošanu un parasti neārstē, kamēr vien tas neietekmē tīkleni. Bet, ja apduļķojumi sākuši traucēt vairāk nekā iepriekš, obligāti jāiet pārbaudīt tīkleni, jo arī stiklveida ķermeņa destruktīvās izmaiņas var radīt tīklenes plīsumus un atslāņošanos. - Ja pie apgaismojuma maiņas vai fiziskas slodzes acīs parādās neskaidras nepatīkamas sajūtas, negribas gaismu. Tīklene nesāp, bet uz kairinājumu atbild ar nepatiku pret gaismu. Tad pie acu ārsta jādodas nekavējoties.
- Galvenais simptoms – zibeņošana, zibšņi, tādas kā zvaigznītes acu priekšā. Parasti tie redzami vienā redzes lauka daļā un visbiežāk sākas pie ķermeņa stāvokļa maiņas, apgaismojuma maiņas, fiziskas slodzes laikā. Iespējams, vēl nav tīklenes plīsuma, bet tas var rasties, un tāpat – tīklenes atslāņošanās. Tāpēc žigli posies pie acu ārsta!
Ja zibšņi ir, bet acu ārsts tīklenes patoloģiju nesaskata, tie var būt arī asinsrites traucējumu dēļ. Dažreiz acī zibšņošana notiek, ja ir problēmas ar mugurkaulu, sprandu. Tad jādodas pie ģimenes ārsta. Dažiem zibšņi liecina par migrēnas lēkmes sākšanos.
– Ko darīt, ja draud atslāņošanās tīklenes perifērajā daļā?
– Vienīgais veids, kā saglābt situāciju ar tīklenes perifērās daļas bojājumiem, ir lāzerkoagulācijas procedūras. Tās tiek veiktas, lai pasargātu no tīklenes atslāņošanās. Ar lāzeru tīkleni it kā piešuj vietā. Šajos šuvuma punktos redzes vairs nav, bet centrālo redzi tas neietekmē, jo koagulāti, šuvumi, atrodas acs dibena perifērijā. Tā ir ambulatora procedūra.
Pēc lāzerkoagulācijas vismaz mēnesi ieteicams izvairīties no nopietnas fiziskas slodzes. Ja tīklenē ir ne tikai distrofiskie perēkļi, bet jau viens vai vairāki plīsumi, tad arī veic lāzerkoagulāciju, bet diemžēl 25 procentos gadījumu tomēr var attīstīties tīklenes atslāņošanās.
– Ko darīt, ja perifērajā tīklenes daļā atslāņošanās tomēr jau notikusi?
– Tikko parādījies melnais aizkars, nekavējoties jādodas uz Stradiņiem, uz acu nodaļu pie dežūrārsta uz operāciju!
Pierādīts, ka redzi atjaunot labāk izdodas tad, ja operāciju veic pēc iespējas ātri, tāpēc tā iekļauta valsts apmaksāto operāciju klāstā kā neatliekamā palīdzība.
Ja, pamanot melno aizkaru, neko nedara, redze var zust pilnībā. Protams, arī tad var veikt operāciju un mēģināt redzi atjaunot, taču prognozes vairs nav tik labas, kā rīkojoties uzreiz, nekavējoties.
– Un ko nozīmē – tīklenes centrālās daļas deģenerācija un atslāņošanās?
Tātad tīklenes centrālajā daļā, kas atbild par centrālo redzi, notiek izmaiņas. Par tām liecina redzes pasliktināšanās, kad acu priekšā parādās pelēcīgi melns plankums, kropļojas visas redzamās līnijas. Rodas grūtības lasīt, jo kāds burts pazūd vai tekstam virsū redzami plankumi… Neiespējami vadīt automašīnu. Grūti saskatīt cilvēku sejas. Krāsas kļūst blāvākas vai vispār tās nevar atšķirt.
– Kad tā var notikt un – ko darīt?
– Tīklenes centrālās daļas bojājumi rodas pēc traumām, asinsvadu plīsumiem, iekaisumiem, kā smagu slimību sekas – tieši tāpat kā perifērās daļas deģenerācija. Pamatā tīklenes centrālās daļas deģenerācija sākas tad, ja acī nogulsnējas holesterīns, lipīdi, acs audu novecošanas dēļ. Īpaši bīstami, ja ir traucēta tīklenes apasiņošana.
Pēc 60 gadu vecuma tīklenes centrālās daļas bojājumi tiek konstatēti aptuveni trim procentiem cilvēku, pēc 80 gadu vecuma – jau katram trešajam.
SAUSĀ tīklenes centrālās daļas jeb makulas deģenerācijas forma progresē lēni. Tad tīklenes struktūra īpaši nav mainīta, bet parādās audu sablīvējumi, nelielas strukturālas izmaiņas zem tīklenes. Šajā situācijā aktīva ārstēšana nav vajadzīga, bet ir ļoti vēlams sākt lietot vitamīnu kompleksu, kura sastāvā ir luteīns un zeaksantīns, A, E vitamīns un mikroelementi.
Tas, ka šīs aktīvās vielas palīdz apturēt slimības progresēšanu, pierādīts zinātniskajos pētījumos. Bet ar to vien var būt par maz. Kamēr situācija ir šāda, var palīdzēt arī dzīvesveida maiņa: jālieto ne tikai vitamīni, bet īpaši jāpiedomā par veselīgu uzturu kopumā. Zeaksantīns ir spēcīgs antioksidants, kas apēdams, uzturā lietojot treknas zivis, tumši zaļos, sarkanos un oranžos dārzeņus, tumšās ogas.
Ja tu smēķē, tas noteikti jāpārtrauc, jākontrolē savs asinsspiediens, jāseko līdzi cukura līmenim asinīs. To visu ir vērts darīt, lai neveidotos šīs slimības aktīvā jeb mitrā forma, kad parādās tīklenes tūska, asinsizplūdumi un process strauji progresē. Bieži tad arī draud tīklenes centrālās daļas atslāņošanās.
Ja tomēr sākas slimības MITRĀ forma, vajadzīga aktīva ārstēšana, kas spēj slimību apturēt un – dažreiz – pat uzlabot redzi. Šobrīd par visefektīvāko ārstēšanas veidu uzskata intravitreālas injekcijas, kad medikamentu ievada acī iekšā. Tas nepieciešams tādēļ, ka citādi zāles nespēj nokļūt pie tīklenes. Procedūru veic operāciju zālē sterilos apstākļos.
Neraugoties uz to, ka pacientam ir dabiskas bailes no šī ārstēšanas veida, parasti procedūru panes labi.
Biežākā procedūras komplikācija ir ārējs asinsizplūdums, kas nav bīstams. Pasaulē jau veikti daudzi pētījumi, kas pierādīja šī ārstēšanas veida efektivitāti. Kopš 2006. gada arī Latvijas oftalmologi izmanto šo ārstēšanu.
Injekcijas veic ik pēc četrām nedēļām. Vismazākais injekciju skaits ir trīs. Bet ir gadījumi, kad nepieciešamas desmit un vairāk procedūras. Pat, ja process stabilizējies un injekcijas vairs nav vajadzīgas, jāturpina pacienta novērošana. Diemžēl šodien gan izmeklēšanu, gan procedūras no valsts līdzekļiem neapmaksā – tas viss no cilvēka paša kabatas.
Ja tomēr attīstās tīklenes centrālās daļas atslāņošanās, pilns aklums, par laimi, nedraud. Bet nav iespējams lasīt, zūd pašapkalpošanās spējas. Ja cieš abas acis, tiek noteikta redzes invaliditāte.
Kur un par cik?
Tīklenes speciālisti, izmeklējumi, lāzerkoagulācija un citas procedūras.
- P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Lāzeroftalmoloģijas kabinetā pieejami valsts apmaksātie pakalpojumi, uz kuriem vajadzīgs ģimenes ārsta vai valsts apmaksāta speciālista nosūtījums, rindā būs jāgaida ilgi un atsevišķi jādodas uz katru procedūru. Ir arī maksas pakalpojumi. Vispirms jāpierakstās uz vizīti pie acu lāzerspeciālista. Reģistratūras tālr. 67069280.
- Rīgas Austrumu Klīniskajā universitātes slimnīcā Oftalmoloģijas klīnikā stacionārā Biķernieki. Pieejami valsts apmaksātie pakalpojumi (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) un maksas pakalpojumi, jāpierakstās pa tālr. 67038140.
- Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrā.
- Latvijas Amerikas acu centrā.
- Veselības centru apvienības medicīnas centrā Pulss 5.
- Dr. Lūkina acu lāzerķirurģijas klīnikā.
Konsultācija – sākot no 30 eiro.
Lāzerkoagulācija vienai acij – no 20 līdz 65 eiro.
Injekcijas viena zāļu deva – sākot no 130 eiro (ir arī zāles, kas ir daudz dārgākas). Jāmaksā arī par konsultāciju pirms procedūras, pašu procedūru. Kopā viena reize, sākot no 200 eiro, vajadzīgas vismaz trīs.
Vēl tīklenes diagnostika ar optisko koherento tomogrāfiju un fluorescento angiogrāfiju pieejama (bet tīklenes ārstēšanu neveic):
- Acu veselības centrā Rīgā;
- Zemgales veselības centrā Jelgavā.
