Izvēloties dzirdes aparātu, jāņem vērā…
-
Pirmkārt, cilvēka vecums
Ir ļoti būtiski, vai cilvēks ir jauns, pusmūžā vai cienījamos seniora gados. No tā atkarīga viņa spēja lietot dzirdes aparātus un draudzēties ar tiem.
Cilvēks gados, piemēram, var vēlēties nelielu un neredzamu iekšauss aparātu, taču, iespējams, viņš tādu mazu podziņu nekad nespēs pats ielikt savā ausī.
Proti, no tā, cik labi un veikli kustas cilvēka rokas un pirksti, cik viegli viņš tās var pacelt, ir atkarīga spēja ielikt un izņemt dzirdes aparātu. Tas viss dzirdes speciālistam konsultācijas laikā jānovērtē, jāsaprot un jāpalīdz cilvēkam pieņemt optimālāko lēmumu, jāiemāca atbilstošākā aparāta ielikšanas metode.
Citādi notiek tā, kā ar kādu sirmu kungu, kurš pirms pāris gadiem nāca uz mūsu klīniku katru rītu un lūdza ielikt citur iegādātus dzirdes aparātus – pats nevarot, nesanākot.
Ja aparātu neieliek pareizi, tas nodrošina sliktāku dzirdamību, kā arī var radīt pīkstošas vai šņācošas skaņas, iespējams, atbalsi. Turklāt mazo podziņu var arī pazaudēt, un tas ir visai dārgs prieks.
-
Otrkārt, dzirdes zuduma specifika un individuālās īpatnības
Dzirdes zuduma veidi ir dažādi, pamatā tie dalās sensoneirālajos un konduktīvajos. Konduktīvie traucējumi saistīti ar skaņas vadību, ko rada funkcionāli faktori – nekustīga bungādiņa vai kādas trīs mazo dzirdes kauliņu (āmuriņa, laktiņas un kāpslīša) darbības problēmas.
Šie traucējumi ir salīdzinoši vienkārši, bet – tie var arī progresēt par sensoneirālajiem dzirdes traucējumiem (nekad nenotiek otrādi!).
Tas nozīmē, ka tad ir jau lielākā vai mazākā mērā gājušas bojā matiņšūnas, kas atrodas iekšējā ausī un atbild par skaņas novadīšanu uz smadzeņu dzirdes centriem. Var būt arī jauktie dzirdes traucējumi, kad apvienojas abas šīs formas.
Tāpat svarīgi, kuras skaņas un cik lielā mērā cilvēks nedzird – klusās, vidējās un skaļās –, kuru frekvenču – augsto vai zemo – zonās un cik lielā mērā ir mirušās joslas.
-
Treškārt, priekšstati, kā dzirdes aparātam jādarbojas un kā kas jādzird
Nereti cilvēki iedomājas, ka dzirdes aparāts pilnībā aizstās dabisko dzirdi. Tas nav iespējams! Nav tādu tehnoloģiju, kas spēj nodrošināt skaņu sadzirdēšanu par visiem simts procentiem un no visām pusēm – priekšpuses, sāniem un aizmugures.
Ir gadījumi, kad cilvēki grib neiespējamo – dzirdēt pat ledusskapi dūcam.
Bet vai tas tiešām ir tik svarīgi situācijā, kad dzirdes aparāti, kompensējot lielāku vai mazāku dzirdes zudumu, ļauj sarunāties, strādāt, justies un dzīvot pilnvērtīgi?
Zināma neapmierinātība var rasties arī gadījumos, kad cilvēki maina dzirdes aparātus pēc to kalpošanas laika beigām, pārejot, piemēram, uz jaunākas paaudzes aparātiem.
Tad pierašanas procesā parādās gan psiholoģiska, gan arī fizioloģiska barjera.
Arī uzsākot lietot aparātu pirmo reizi dzīvē vai to maiņas gadījumā, cilvēks citādi dzird savu balsi un nevar pie tā pierast.