Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā nu gluži nav, ka kauli lūstu no nervu spriedzes. Par stresa, noguruma vai marša lūzumiem runā, kad izmaiņas kaulos rodas atkārtotas vai nepierastas ilgstošas slodzes iedarbības rezultātā.
Visbiežāk no skriešanas
Pēc mikrotraumām kauli atpūtas laikā parasti atjaunojas. Taču, ja slodze ir par lielu un atpūta nepietiekama, uzkrājoties mikrotraumu sekām, var rasties stresa lūzums. Agrāk ar tiem pie ārsta pārsvarā nāca sportisti un karavīri, kas soļoja parādēs. Toties tagad ar tiem savā praksē saskaros bieži. Nevaru sacīt, ka tā ir ikdiena, taču katru mēnesi vismaz viens gadījums ir. Savus pacientus ar stresa lūzumiem nosacīti iedalu divās grupas. Pirmajā ir sportiski cilvēki, kuri trenējas un piedalās maratonos, bet otrā – tie, kuri ilgstoši stāv kājās vai staigā, pat, ja viņi nekad nav nodarbojušies ar sportu. Kādai pacientei stresa lūzums bija radies diendienā ejot deviņus kilometrus uz darbu un atpakaļ. Tomēr visbiežāk stresa lūzumus provocē skriešana.
Sākas no plaisiņām
Stresa lūzums ir process, kad slodzes ietekmē veidojas kaula un kaula plēves iekaisums. Vēlāk šajā vietā rodas asins izplūdums, kas bojā kaulu un tas pārlūst it kā bez iemesla, piemēram, uzkāpjot akmentiņam vai zemē nomestai bērna rotaļlietai.
Citi lasa
Parasti stresa lūzums attīstās šķērsām kaula asij. Sākumā rodas mikroplaisiņas līdz kauls pakāpeniski pārlūst pavisam – dažkārt ar šķembām vai nobīdi.
Vistipiskākā šī lūzuma vieta ir pēdas kauli. Bieži tie rodas arī potītēs un apakšstilbos, it īpaši maratonistiem no lielas slodzes. Skrienot gadu no gada, viņi par šādu iespēju jau zina. Lai gan retāk, stresa lūzumi tomēr iespējami arī citos kaulos, pat apakšdelmos, piemēram, ja nācies ilgstoši pārvietoties uz kruķiem.
Sāpes var saglabāties mēnesi vai pat pusotru un pastiprināties, pieskaroties kādai konkrētai vietai. Sākumā tās ir mērenas, vēlāk stipras, taču, sākot ārstēt, mazinās. Raksturīgs arī pietūkums, smeldzes pastiprināšanās kustoties un sāpes naktī.
Taču ir arī labā ziņa – ja atklāts stresa lūzums, ievērojot mieru, kauls var sadzīt un nepārlūst pavisam. Bet, ja tomēr pārlūzīs, tad ar visām lūzuma pazīmēm – stiprām sāpēm, zilumiem un nebūs iespējams uzkāpt uz cietušās kājas.
Rentgenā viss kārtībā
Pacienti parasti brīnās: «Es taču biju pie ārsta, un man taisīja rentgenu! Kā tas var būt, ka lūzumu neredzēja ne radiologs, ne traumatologs?!» Taču rentgenā to var saskatīt tikai apmēram mēnesi pēc procesa sākuma. Vislabāk stresa lūzumu var redzēt magnētiskajā rezonanansē. Bet, protams, ne jau uzreiz jebkuru ar sāpošu pēdu sūta uz šo izmeklējumu! Parasti notiek tā. Sāp pēda, uztaisa rentgenu, bet tur neko nelāgu neierauga, dažkārt pat kaula plēve nav sabiezējusi. Dakteris izčamda pēdu un izraksta pretsāpju zāles. Taču sāpes nerimst. Cilvēks pēc laika aiziet pie cita daktera un viņš rentgenā ierauga lūzumu. Dažkārt vienā pusē kauls vēl tikai lūst, bet otrā jau aug kopā un tur redzama tā sauktā kaula tulzna – sabiezējums, kas liecina par dzīšanu.
Mācība: ja rentgenā nekas nav saskatāms, bet pretsāpju zāles nepalīdz, vajag veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu, uz kuru diemžēl ir lielas rindas. Otrs variants ir scintigrāfija, bet ar to nekad nesāk, jo, veicot šo izmeklējumu, vēnā jāievada radioaktīvais jods. Kaula plēves reakciju uz lūzumu dažkārt redz arī ultrasonogrāfijā, tomēr informatīvāka būs magnētiskā rezonanse. Ja tādu iespēju nav, pēc mēneša var atkārtot rentgenu.
Galvenais – pasaudzēt!
Ja ārstam radušās aizdomas par stresa lūzumu, kāju noteikti jāatslogo – mazāk stāvēt un staigāt, pārvietoties ar kruķiem, un tā vismaz sešas nedēļas. Ja lūzis pēdas kauls, var lietot arī ortozi – speciālu kurpi, lai viss svars balstās uz papēdi, bet pārējā pēdas daļa nav noslogota. Un vēl – ja kāja sāp un ir pietūkusi, pienākas darba nespējas lapa. To vajag izmantot!
Smeldzi remdēs pretsāpju un pretiekaisuma tabletes – jebkādas, kas ir mājās. Lokāli var lietot arī pretiekaisuma ziedes, piemēram, Diclac, heparīnu saturošas Dolobene vai Traumagel. Sākoties sāpēm, var uzlikt vēsu kompresi vai vēsuma paku. Taču iespējamas arī efektīvākas procedūras, uz kurām nosūtīs fizioterapeits vai fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts.
Kā izsargāties no stresa lūzumiem?
1.Izvērtē apavu piemērotību – vai tie ir pietiekami ērti ikdienai, skriešanai, sportošanai, amortizē triecienus un pasargā kaulu no lūzuma.
2.Neskrien pa cietu segumu un bieži nemaini skriešanas virsmu – no mīkstas uz cietu! Tas var veicināt mikroplaisiņu veidošanos kaulos.
3.Ja ikdiena paiet stāvot vai staigājot, ļauj kājām ik pa laikam atpūsties.
4.Pēc lūzuma sadzīšanas veic pēdu izmeklējumu podometriju. Ja atklāj pēdas šķērsvelves vai citu deformāciju, valkā ortopēdiskās zolītes, lai to kompensētu un pēdas tiktu pareizi noslogotas.
5.Atbrīvojies no liekā svara, jo tas pastiprina slodzi uz pēdu un palielina stresa lūzuma iespēju.
6.Gādā, lai netrūktu kalcija un D vitamīna, kas nepieciešams normālai kaulu vielmaiņai un stiprumam!
7.Ja nodarbojies ar sportu un stresa lūzumi atkārtojas, konsultējies ar sporta ārstu.
Ko saka cita speciāliste?
Elita Salgrāve, fizioterapeite, Baltijas fizioterapijas centra vadītāja: Var sadzīt pats
– Ar stresa lūzumiem savā praksē saskaros bieži. Vispirms ir stresa reakcija un mikrotraumas, kas krājas un jau rada sūdzības, taču kaulā vēl nav tādas izmaiņas, kas redzamas izmeklējumos.
Mana pieredze liecina, ka stresa lūzumi raksturīgi vairākām grupām. Vieni grib sportot un ir izvirzījuši mērķi, piemēram, noskriet maratonu. Citi sākuši trenēties un katru nedēļu noskrien kilometru skaitu, kas pārsniedz ierasto trenēšanās ritmu, turklāt dara to nepiemērotos apavos, kuriem nav labas amortizācijas. Vēl nāk bērni un pusaudži, kas pēc mazkustības uzsākuši pārāk intensīvu slodzi, vai arī viņiem ir liela un nepierasta slodze treniņometnēs. Bieži šī problēma ir dejotājiem, kuriem pēdas velves nav piemērotas tik intensīvai slodzei. Stresa lūzumi mēdz veidoties nesportiskiem cilvēkiem, kas, piemēram, četru kilometru vietā vienā dienā nostaigā desmit kilometrus un to atkārto vairākas nedēļas pēc kārtas. Stresa lūzumi saistīti arī ar vecuma hormonālajām izmaiņām, sievietēm ar osteopēniju un osteoporozi, ilgstošu staigāšanu vai stāvēšanu. Kāda vecāka kundze atnāca ar sāpēm mugurā un vienas kājas apakšstilbā. Muguras sāpes samazināja blokādes, bet apakšstilbā tās saglabājās, un pēc padziļinātas izmeklēšanas atklājās stresa lūzums. Pāris nedēļas pārvietojoties ar kruķiem, sāpes mazinājās un kauls sadzija.
Atklājot stresa lūzumu, vienmēr vispirms jāsamazina slodze. Gadās, ka cilvēks ar labiem nodomiem staigā vairākus kilometrus ar kājām, un citam ar to pietiek, lai rastos kaulu stresa reakcija. Tiklīdz slodzi samazina un brauc ar sabiedrisko transportu, kaulu atjaunošanās process gūst pārsvaru par noārdīšanos. Taču reizēm ar to nepietiek un vismaz pāris nedēļas vajag staigāt ar kruķiem.
Ļoti svarīgi ir novērtēt riska faktorus un saprast iemeslu, kas veicina stresa lūzumus. Piemēram, ja ir izteikta ķermeņa asimetrija, kāju garuma starpība vai viena ceļa deformācija, veselajai kājai rodas pārslodze. Tad var palīdzēt ortopēdiskās zolītes un vingrojumi stājas asimetrijas mazināšanai.
Manuprāt, no fizikālās terapijas metodēm, ja ir stresa lūzums, vislabāk der magnētterapija. Tā ir efektīvākā, jo magnētiskais lauks samazina kaulu tūsku, kas rodas mikrotraumas rezultātā.
Taču, ja parasti procedūru veic 10 reizes, pie kaulu stresa reakcijām to izdara līdz pat 20 reizēm.
Kaulu dzīšanas un atjaunošanās procesu veicina mūsu zinātnieku radītā un patentētā metode osteorefleksoterapija, it īpaši, ja ir osteopēnija vai osteoporoze. Taču papildus nepieciešami arī vingrojumi, kas palīdz saglabāt muskuļu spēku, jo, ja slodzes pārtraukuma laiks ir ilgs, cilvēki paliek ierobežoti savās aktivitātes.
Kaulu stresa reakciju ārstēšanas laikā drīkst nodarboties ar peldēšanu, kas ir svaru nenesoša slodze, un atkarībā no lūzuma veida un vietas arī ar riteņbraukšanu. Vienmēr noderēs vingrošana guļus vēdera, muguras un gūžas muskuļu nostiprināšanai, lai koriģētu stāju. Un, protams, svarīgi arī atbrīvoties no palielināta svara.
Domāju, ka bieži kaulu stresa reakcijas paliek neatklātas, nediagnosticētas. Arī tāpēc, ka tās neredz rentgenā. Cilvēks intuitīvi vai sāpju dēļ samazina aktivitātes, kauls sadzīst un sāpes pakāpeniski pāriet.
