Utis
No utīm nav pasargāts neviens, turklāt tas ir mīts, ka utis nemēdz iedzīvoties krāsotos vai balinātos matos. Tāpat maldīgi domāt, ka utīm “patīk” netīri un nekopti mati, tieši pretēji – utis jūtas labāk tīros matos. Visaktīvāk tās izplatās tad, kad bērni socializējas – spēlējoties bērni atrodas tiešā kontaktā, tāpēc, ja vienam būs utis, pavisam drīz tās būs arī citiem. Visaktīvāk utis izplatās vietās, kur vienkopus uzturas daudz bērnu, piemēram, vasaras nometnēs, vai sākoties skolai un bērnudārzam.
Biežs iemesls utu izplatībai ir nepamatota kautrēšanās.
Ja bērnam konstatētas utis, nekavējoties par to jāinformē bērnudārza vai klases audzinātājs un vecāki tiem bērniem, ar kuriem bijusi tikšanās pēdējo dienu laikā. Jo operatīvāk utis tiks konstatētas un problēma risināta visiem bērniem, kas ar to saskārušies, jo vienkāršāk un ātrāk būs apturēt to tālāku izplatību.
“Mūsdienās utu parādīšanās vairs nenozīmē, ka matus būs jānogriež. Ja parādījušās utis, nekavējoties jālieto līdzekļi utu iznīcināšanai, atbilstoši vecuma grupai un vajadzībām, piemēram, šampūnus, losjonus, šķīdumus, izsmidzināmos līdzekļus vai aerosolus. Tāpat mūsdienās pieejami arī līdzekļi aizsardzībai pret inficēčanos ar galvas utīm – piemēram, ja klasē vai bērnudārza grupiņā kādam konstatētas utis, bet tās vēl nav paguvušas plaši izplatīties, profilaktiski var lietot dažādus līdzekļus utu atbaidīšanai. Tāpat šos līdzekļus var lietot arī pēc utu iznīcināšanas, lai novērstu risku to atkārtotai izplatībai,” skaidro N.Krauja.
Nākamais solis, parādoties utīm, ir higiēnas ievērošana – nepieciešama termiska gultasveļas apstrāde, mazgājot to 90 grādu temperatūrā vai izgludinot, izmantojot maksimālo gludekļa karstumu. Nepieciešams dezinficēt matu ķemmes, tās rūpīgi izmazgājot karstā ūdenī. Jāpiesargās, lai bērni izvairās no galvu saskaršanās ar citiem bērniem, mainīšanās ar drēbēm, cepurēm u.tml.
Pasargāt bērnu no utīm ir sarežģīti, taču, atsākoties skolas gaitām, īpaši būtiska loma ir skolotājiem un audzinātājiem. Ja kādam no bērniem ir bieža galvas nieze, bet āda aiz ausīm un kala aizmugurējā daļā sakasīta – jāpārliecinās, vai bērnam nav utis. Tāpat svarīgi ikdienā neizmantot citu cilvēku matu ķemmes, dvieļus.
Spalīši, cērmes
Par spalīšu un cērmju profilaksi gada garumā visvairāk jādomā ģimenēm, kurās ir dzīvnieki, bet ģimenēs bez dzīvniekiem šis jautājums aktualizējas īsi pirms skolas sākšanās. Visbiežāk vasaras laikā būts laukos, bijusi saskare ar dzīvniekiem, ēsti nemazgāti augļi, ogas un dārzeņi tieši no dobes. Ģimenēs, kurās aug mazi bērni, profilaktiskos nolūkos pretparazītu medikamentus, kā bērniem, tā vecākiem ieteicams lietot 1 līdz 2 reizes gadā, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
Parazītu gadījumā būtiski tos konstatēt savlaicīgi jo, tiem savairojoties, var būt nepieciešama nopietna ārstēšanās.
Parazīti var izraisīt alerģiskas reakcijas, sāpes vēderā, gremošanas traucējumus un pat ilgstoši nepārejošu klepu. Lai izvairītos no parazītiem, regulāri un rūpīgi jāmazgā rokas, jāskatās, lai bērns neliek mutē netīras rokas, negrauž nagus. Tāpat pirms lietošanas obligāti jānomazgā augļi, ogas un dārzeņi.
Kašķis
Kašķis ir parazītiska infekcioza ādas slimība, ko izraisa kašķa ērces. Tās, tāpat kā citi parazīti, tiek pārnestas kontakta ceļā. Ar kašķi ir līdzīgi kā utīm – cilvēki joprojām mēdz maldīgi uzskatīt, ka kašķis ir infekcija, kas skar cilvēkus, kuri neievēro personīgo higiēnu. Patiesībā kašķa ērcītes iecienījušas pārlieku tīru ādu, jo pārspīlēta tīrība mazina ādas dabiskās aizsargspējas.
Vēl jo vairāk – kašķa gadījumā – jo pārspīlētāk higiēna tiek ievērota, jo straujāk tas izplatās.
Sākotnēji kašķis parādās starp roku pirkstiem un jostasvietas rajonā un ātri izplatās arī uz citām ķermeņa daļām. Kašķi ir vienkārši sajaukt ar alerģiju, jo ērcīšu kodumi rada kņudošu sajūtu, niezi, bet vizuāli tas izskatās pēc sīkiem un sārtiem punktiņiem. Tāpēc, ja radusies šķietama alerģija, nav saprotams tās iemesls, cilvēkam līdz šim nav bijušas alerģijas vai sārtie plankumi nepāriet, bet tieši pretēji – paliek arvien vairāk, nekavējoties jādodas pie ārsta.
Lai pasargātu bērnu no kašķa, tāpat kā izvairoties no citiem parazītiem, nepieciešams ievērot personīgo higiēnu, taču svarīgi nepārspīlēt ar tīrību un dažādu dezinfekcijas līdzekļu lietošanu.