• Spirulīna. Brīnumlīdzeklis vai reklāmas triks?!

    Jautājumi un atbildes
    Elga Sīle
    21. februāris, 2021
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    «Nesen žurnālā izlasīju, ka X faktora žūrijas pārstāve Aija Auškāpa ik rītu apēd piecas spirulīnas tabletes. Arī draudzene lieto spirulīnu. Vai man arī vajadzētu?» vaicā lasītāja Sintija. Atbild medicīnas zinātņu maģistre, uztura speciāliste Eva Kataja.

    Spirulīnu saturoši preparāti tiek iegūti no aļģēm Spirulina platensis. Tās ir bagātīgs olbaltumvielu avots, satur vitamīnus (īpaši B grupas), minerālvielas un mikroelementus, piemēram, dzelzi, varu. Kas attiecas uz olbaltumvielām – spirulīnā sapakotas visas neaizstājamās aminoskābes, kas to padara jo īpaši vērtīgu.

    Protams, tāpēc nevar ieteikt brokastīs ēst tikai spirulīnas tabletes un neraizēties par uzturvielu uzņemšanu, tomēr, ja pasaulē aptrūktos pārtikas, domāju, ka tad varētu ēst spirulīnu un vismaz nenomirt badā. Tāpat spirulīna ir labs antioksidantu avots, kas ir vērtīgi gan dažādu slimību profilaksei, gan arī, lai mazinātu sliktā holesterīna oksidēšanos. Tādā veidā samazinās arī to slimību risks, kas varētu rasties palielināta sliktā holesterīna līmeņa dēļ, piemēram, sirds un asinsvadu slimības.

    Ideāla gaļas aizstājēja?

    Agrāk spirulīna tiešām bija ļoti iecienīta veģetāriešu un vegānu vidū kā dzelzs un B12 vitamīna avots, bet ar to gan es ieteiktu uzmanīties. Nav skaidri zināms, cik tieši B12 vitamīna spirulīna satur, lai to varētu uzskatīt par pilnvērtīgu šā vitamīna avotu.

    Tāpēc, ja uzturā netiek lietoti nekādi dzīvnieku valsts produkti, B12 vitamīnu ieteiktu uzņemt ar B grupas vitamīnu preparātu, nevis spirulīnu.

    Otra alternatīva – rauga pārslas, bet arī tad jāpārliecinās, ka tās ir īpaši bagātinātas ar B12 vitamīnu pietiekamās devās. Pieaugušam cilvēkam tie būtu 2,4 mikrogrami dienā.

    Kas attiecas uz dzelzi…. Anēmiju ar spirulīnu gluži neizārstēs, bet cilvēkiem, kam vajag normalizēt dzelzs līmeni asinīs vai to uzturēt, nereti iesaku tieši spirulīnu. Jāsaprot, ka tas ir uztura bagātinātājs, nevis medikaments, tāpēc ļoti efektīvu palīdzību nopietnos jautājumos no spirulīnas nevajadzētu gaidīt.

    Kad vērtīga?

    Savā praksē biežāk spirulīnu iesaku cilvēkiem, kam ir nepilnvērtīgs uzturs, stress vai liela slodze – gan fiziska, gan emocionāla. Tādās situācijās spirulīna ir kā papildu uzturvielu avots, īpaši, lai palielinātu antioksidantu daudzumu organismā, kas stresainās situācijās ir ļoti vajadzīgi. Ja ir liels stress, pieaug nepieciešamība pēc antioksidantiem, kas šūnu līmenī cīnās ar oksidatīvā stresa radītajām negatīvajām sekām.

    Varbūt izklausās, ka spirulīnu varētu lietot visi pēc kārtas, tā teikt – drošības pēc, bet tā arī gluži nav.

    Ja tu ēd normāli, kusties, tavā ikdienā nav ļoti daudz stresa un saspringtu situāciju, neko speciāli papildus lietot nevajag. Bet, ja lielāka slodze, vari droši lietot!

    Cik daudz lietot?

    Tas atkarīgs no katra preparāta formas un devas, tāpēc jāseko līdzi norādījumiem uz iepakojuma. Jāteic, ka nav precīzi izpētīts, cik daudz kurā gadījumā vajadzētu spirulīnu lietot, bet mans ieteikums būtu 1–3 grami dienā. Vienīgi jāskatās, lai preparātā būtu tīra spirulīna bez kādiem liekiem piemaisījumiem.

    Pati esmu iecienījusi preparāta Herbals Diet Spirulina tabletes, ko var nopirkt internetveikalā herbals.lv. Pozitīvi, ka šis preparāts satur tikai spirulīnu, sastāvā nav apjoma palielinātāju, glazētājvielu un citu piedevu. Arī aptiekās var iegādāties tabletes, kurās ir sapresēts spirulīnas pulveris.

    Pati agrāk esmu lietojusi spirulīnu pulvera veidā, berot klāt kokteiļiem. Tikai jāņem vērā, ka spirulīnai ir zivju garša, tāpēc jātestē, ar ko tā kopā labāk garšo. Tādā ziņā tabletes ir ērtāk lietojamas – vienkārši jānorij, uzdzerot ūdeni.

    Situācijas, kad spirulīnu NEDRĪKST lietot

    • Noteikti spirulīnu nedrīkst lietot, ja ir fenilketonūrija. Tā ir diezgan reta slimība, kad cilvēka organisms nespēj pārveidot aminoskābi fenilalanīnu, kas sastopams arī spirulīnā. Rezultātā šī aminoskābe uzkrājas organismā un var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
    • Uzmanīties vajadzētu arī grūtniecēm un bērniem – bet tas attiecas uz lielāko daļu uztura bagātinātāju. Kāpēc? Jo tie nav pietiekami daudz pārbaudīti un pētījumos testēti ar šīm grupām. Padomā pati – kura grūtniece gan vēlētos piedalīties pētījumā, īsti nezinot, kā tas var ietekmēt viņas un gaidāmā bērniņa veselību… Līdz ar to mēs nekad līdz galam nevaram paredzēt, kas lācītim vēderā.

      Taču nav arī tā, ka grūtnieces vispār nedrīkstētu lietot spirulīnu, nē – drīzāk jāievēro piesardzība tāpat kā ar pārtikas produktiem. Ja līdz grūtniecībai esi spirulīnas preparātus lietojusi, drīksti turpināt lietot, arī gaidot bērniņu, tikai vēro, vai neparādās kādas nevēlamas reakcijas.

    Ko saka ārsti?

    Dr. ILONA ĀBELE-ŠRENKA, ģimenes ārste, akupunktūras ārste un ājurvēdas konsultante ārstu praksē Aparmita Plus, Holistiskās medicīnas un naturopātijas asociācijas Ājurvēdas sekcijas vadītāja: Vērtīgo vielu tiešām daudz!

    – Spirulīna satur 65 procentus olbaltumvielu, arī neaizvietojamās aminoskābes, A, C, E vitamīnu, minerālvielas, dažādus mikroelementus… Piemēram, bēta karotīns, kas svarīgs ādas un acu veselības uzturēšanai, spirulīnā ir piecpadsmit reizes lielākā koncentrācijā nekā burkānos!

    Tāpat spirulīna bagātīgi satur B grupas vitamīnus, īpaši B12, kas nepieciešams pilnvērtīgai nervu sistēmas darbībai un kam ir būtiska loma sarkano asinsķermenīšu producēšanā. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo šī vitamīna bieži trūkst un ne vienmēr to izdodas pilnvērtīgi uzņemt ar pārtiku.

    Esmu gan dzirdējusi, ka tabletēs B12 vitamīns neesot pārāk lielā koncentrācijā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka presētajām tabletēm atšķiras sagatavošanas veids – presēšanas procesā daļa aktīvo vielu var aiziet bojā. Tādā ziņā vērtīgākas ir kapsulas, kurās iepildīts tīrs spirulīnas pulveris – šādas formas sagatavošanā ir mazāk ārējās iedarbības un labās vielas labāk saglabājas.

    Spirulīna satur arī diezgan daudz gamma linolēnskābes (GLA) – tā ir nepiesātinātā taukskābe, kas attīra organismu un aizkavē novecošanas procesus, izvada brīvos radikāļus. Vārdu sakot – vērtīgo un noderīgo vielu spirulīnā ir patiešām daudz!

    Galvenokārt spirulīnu iesaku cilvēkiem, kuri attīra organismu, piemēram, pēc ilgstošas alkohola lietošanas, arī pēc onkoloģiskas ārstēšanas – starošanas, ķīmijterapijas…

    Tāpat spirulīna var aizkavēt cukura diabēta veidošanos vai progresēšanu un palīdzēt kuņģa čūlas gadījumā. Ir pat versija, ka spirulīna var samazināt atkarību no alkohola un tabakas, bet uz to tomēr skatos skeptiski – ja kādam palīdz, ir labi, bet gaidīt garantētu efektu nevar. Man pašai vairāk ir pieredze ar ādas slimībām – spirulīnas preparāti palīdz uzlabot ādas stāvokli psoriāzes pacientiem, īpaši, ja paralēli ādas kaitei ir arī uzturvielu uzsūkšanās traucējumi. Pacienti mēdz vaicāt – vai spirulīna var kaitēt aknām, piemēram, ja tiek lietota kopā ar citām zālēm… Mana atbilde ir – nē. Drīzāk otrādi – spirulīna palīdz izvadīt zāļu sadalīšanās galaproduktus.

    Saviem pacientiem mēdzu ieteikt Health Aid spirulīnas kapsulas, kas satur tīru spirulīnas pulveri. Preparātu var atrast firmas mājaslapā vai arī pasūtīt Saules aptiekā. Ieteicamā deva – ne vairāk kā trīs tabletes dienā pirms ēšanas. Ja šķiet, ka pašsajūta divu nedēļu uzlabojas, preparātu ir vērts turpināt lietot trīs mēnešus un pēc tam mēnesi paņemt pauzi. Pacienti ar nopietnām, hroniskām vainām varētu lietot nepārtraukti, bet tas atkarīgs no situācijas. Tāpēc, lai gan spirulīna ir dabisks preparāts, pirms tās lietošanas tomēr vajadzētu  pakonsultēties ar ārstu.

    Cits viedoklis

    Dr. pharm. VIJA ENIŅA, farmācijas doktore un ārstniecības augu pazinēja: Spirulīnas labumi – arī mūsu ķirbī

     – Spirulīna ir aļģe, kas pieder pie zemākajiem augiem, kam medicīnā pievērsta samērā maza uzmanība. Jā, kā sena dzīvības forma, kas izdzīvojusi līdz mūsdienām, spirulīna ir diezgan unikāla, bet, papētot tuvāk, nākas konstatēt, ka līdzīgas bioloģiski aktīvās vielas atrodamas arī citos augos. Piemēram, gamma linolēnskābe atrodama linsēklās, bēta karotīns – burkānos, smiltsērkšķu augļos, ķirbjos un citos pie mums sastopamos dārzeņos.

    No bēta karotīna cilvēka organismā veidojas A vitamīns, jo augos paša A vitamīna nav, tāpēc šaubos, vai spirulīnā, kas arī ir augs, tas ir.

    Bet vai cilvēkam nepieciešams piecpadsmit reižu lielāks bēta karotīna daudzums, nekā ir burkānos? Šaubos, jo arī pārmērīga burkānu sulas lietošana uzturā ne vienmēr ir vēlama. Arī citi minētie labumi, piemēram, C, E, B grupas vitamīni ir mūsu augos – jā, varbūt ne visi vienā, bet, lietojot daudzveidīgu un sabalansētu uzturu, par vitamīnu trūkumu īpaši nevajadzētu satraukties.

    Arī par spirulīnā esošo dzelzi viss nav tik viennozīmīgi… Proti, cilvēka organismam nepieciešama divvērtīgā dzelzs, kas uzņemama ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, taču augos, tātad arī spirulīnā, ir trīsvērtīgā dzelzs, ko mūsu organisms, pateicoties askorbīnskābes klātbūtnei, izmanto tikai daļēji. Arī antioksidanti ir praktiski visos augos, jo ar šiem savienojumiem (flavonoīdiem, katehīniem un citiem) augs sargā savas šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes.

    Ja godīgi, mana attieksme pret šāda veida uztura bagātinātājiem ir diezgan skeptiska, jo tas tomēr ir un paliek bizness.

    Protams, ja tev šķiet, ka tieši spirulīna ir tas brīnumlīdzeklis, kas tev noteikti nepieciešams, to lietot var. Bet es esmu vairāk Latvijas augu patriote.

    1 komentārs

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē