Spaiss, ar ko vēl pavisam nesen aktīvi karoja sabiedrība un policija, vairs nav modē. Izrādās, tagad narkotika numur viens jauniešu vidū ir marihuāna, ko izplata arī skolās. Skaidro Dr. Astrīda Stirna, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā.
Jā, spaisa maisījums pēdējā laikā vairāk patvēries marihuānas aizsegā, bet diemžēl – vienalga iegūstams. Taču, kas attiecas uz marihuānu… Patiesībā tādas marihuānas, kāda tā bija pirms pārdesmit gadiem, sen jau vairs nav. Šodien tajā ir daudz augstāka aktīvās vielas – tetrahidrokanabinola – koncentrācija, turklāt nereti piejauktas arī citas ķīmiskās vielas.
Pie mums, psihiatrijas un narkoloģijas centrā, nonāk 16–18 gadu veci jaunieši, kuriem kļuvis slikti vai viņi aizturēti uz ielas, gada laikā te nogādā vidēji 30–40 nepilngadīgo akūtā stāvoklī. Vairumā gadījumu viņi esot it kā pīpējuši marihuānu, bet klasiski tai nav tik spēcīga efekta, lai vajadzētu nopietnu mediķu palīdzību – tieši tas nozīmē, ka narkotika apstrādāta ar kādām citām ķīmiskajām vielām. Visbiežāk tie ir sintētiskie kanabinoīdi, kas dod strauju efektu ar halucinācijām, uzbudinājumu un nesaprašanu, kur cilvēks atrodas.
Pēdējā laikā apreibinošās vielas saturs nav viennozīmīgi skaidri nosakāms – vairs īsti nevar zināt, kas marihuānai piejaukts un kā tas lietotājam var beigties.
Dīleri cenšas narkotisko vielu papildināt ar pēc iespējas spēcīgākiem efektiem, lai vajadzētu mazāk aktīvās vielas, kas droši vien nelegālajā tirgū ir dārga. Kaimiņi igauņi, piemēram, izpētījuši, ka marihuānai tiek piejaukts fentanils – vēl spēcīgāks opioīds par pašu marihuānu.
Jautrākai disenītei jeb – KO vēl lieto?
Uz augsta pjedestāla tieši jauniešu vidū turas dažādas sintētiskās narkotikas, tostarp amfetamīns (fenilalkilamīnu klases stimulators), ko mēdz dēvēt arī par izklaides narkotiku. Tā novērš miegainību, nogurumu, ēstgribu… Amfetamīni vai dažādi stimulatoru atvasinājumi parasti ir nakts tusiņu, diskotēku barība, lai pagarinātu nomoda laiku un justos friši. Dažādus augu maisījumus tradicionāli smēķē, lieto tablešu veidā.
Vēl parādījušās LSD (lizergīnskābes dietilamīds) markas – ar šķīdumu piesūcināti speciāla papīra gabaliņi, kurus liek zem mēles. Tās ir halucinogēnas, ar stimulējošu darbību, kuras arī lieto izklaides vietās.
Runājot par smago artilēriju, arī savulaik populārais heroīns nu jau gozējas fentanila ēnā. Pirmais ir teju zaudējis popularitāti, jo otrais injicējamais sintētiskais opioīds ir spēcīgāks, no tā ātri veidojas pamatīga atkarība, un pastāv liels pārdozēšanas risks. Turklāt – mediķiem ir grūti izvest cilvēkus no šo vielu radītiem akūtiem stāvokļiem.
Turpinot par sekām…
Redzēti arī sešus līdz astoņus gadus veci bērni narkotisko vielu iespaidā, bet tieši pusaudžiem un jauniešiem narkotiku pēdas nospiedums organismā ir vissmagākais.
Laikā, kad viss organisms un galvas smadzenes attīstās, psihoaktīvo vielu iedarbība ir daudz nelabvēlīgāka, jo var iedragāt gan centrālās nervu sistēmas, gan dzimumsistēmas attīstību.
Ilgstoša apreibinošo vielu lietošana negatīvi ietekmē gan domāšanu, gan mācīšanās un koncentrēšanās spējas. Turklāt ir vēl kāda nopietna blakne… Proti, atkarībā no augošā organisma jutības var tikt izprovocēta kāda cita somatiska vai psihiatriska slimība, kas, iespējams, jau iepriekš klusi snaudusi un tā arī būtu turpinājusi darīt, ja vien netiktu pamodināta ar rungu pa pieri.
Tā var izprovocēt plaušu slimības, sirds asinsvadu kaites, kas izraisa smagas sekas. No psihiatriskām kaitēm var attīstīties kāda šizofrēnijai līdzīga saslimšana.Un to mediķiem narkoloģijas centros konkrētajā situācijā nākas atšifrēt – akūtais stāvoklis ir tikai no marihuānas lietošanas vai visam pamatā ir kāda psihiatriska diagnoze.
Īpaši jauniešiem raksturīgi dažādas psihoaktīvās vielas kombinēt, ieskaitot arī alkoholu un cigaretes. Tā teikt, daudzkrāsainai buķetei – ko piedāvā, to lieto. Tāpēc parasti par nepilngadīgo satikšanos ar narkotiskajām vielām jārunā kā par eksperimentēšanu, nevis atkarības diagnozi.
Jaunieši ir epizodiskie lietotāji, kuru eksperimenti steidzīgi jāiznīdē saknē, kamēr vēl nav iestājusies atkarība.
Līdz 18 gadiem bieži vien uzvedības traucējumu novēršanai papildus vajadzīga psiholoģiska palīdzība.
Kāpēc lieto?
Viena daļa ir ziņkārības mākti, citi negrib nonākt baltā zvirbuļa statusā jeb atpalikt no grupas. Riska faktors atkarīgs arī no līdera grupā. Un vēl ir tādi jaunieši, kuri dažādām atkarībām padodas, kā saka, aiz neko darīt. Tāpēc brīvā laika piepildījums ar veselīgām, sportiskām aktivitātēm no agrīna vecuma ir riskus mazinošs faktors numur viens.
Vecāki, nenorobežojieties no saviem bērniem, iesaistiet viņus dažādās pozitīvās aktivitātēs, lai rodas motivācija, piemēram, sportot, dejot vai zīmēt! Dariet to kopā! Ar rūpēs māktiem un darbos pārslogotiem vecākiem neviens bērns nevēlēsies draudzēties, un pat atpirkšanās nolūkā doto lielo kabatas naudu var sākt tērēt neadekvātiem mērķiem. Mīts, ka uz narkotiku ceļa nostājas tikai bērni no klasiski nelabvēlīgām ģimenēm, jau sen neiztur kritiku.
Jebkura ģimene nav labvēlīga, ja vecāki savām atvasēm nepievērš pienācīgi daudz uzmanības.
Vēl dažas tendences
Šodienas realitāte ir tāda, ka itin viegli ir pasūtīt narkotiskās vielas internetā. Arī nepilngadīgajiem. Ar dažādiem maskētiem pasta sūtījumiem tās piegādā gan no austrumiem, gan rietumiem, turklāt bērniem un jauniešiem internets ir tik tuvs un pazīstams, ka nevajag lielu mākslu, lai uzietu attiecīgās tīmekļa vietnes.
Pa to laiku arī skolās izplatās nelabvēlīga tendence – paši jaunieši un bērni iesaistīti narkotiku izplatīšanā.
Neviens svešais neienāk un atkarību izraisošās vielas nepiedāvā, bet – tās skolās vienalga nonāk.
Narkotiku izplatības izskaušanai Latvijas skolās policija organizē regulāras pārbaudes ar suņiem. Taču ne visi skolotāji ir gatavi un vēlas ar bērniem un sabiedrību par šīm problēmām runāt. Par atkarībām runāt nav viegli – it īpaši, ja jaunieši mūsdienās jūtas gudrāki. Tāpat saprotama arī skolotāju vēlme pasargāt mācību iestādes reputāciju…
Skaidrs, ka daudzas lietas narkotiku apkarošanā policijai nav paslīdējušas garām, un tomēr no kopīgās problēmas nevajadzētu norobežoties arī skolotājiem un vecākiem.
Pazīmes, kas var signalizēt, ka bērns kaut ko lieto
Aizdomīgi vēlu pārrodas mājās.
Bieži paliek pie draugiem pa nakti.
Kavē skolu.
Pasliktinās sekmes.
Kļuvis nevīžīgs vai gluži pretēji – pārspīlēti daudz mazgājas, tīra zobus.
Pastiprināti lieto dažādas smaržas.
Acu zīlītes ir izteikti platas vai šauras.
Apsārtušas acis.
Pastiprināti svīst.
Ir izteiktas slāpes.
Parādās krasas garastāvokļa svārstības un mainīga, līdzšinējai ikdienai netipiska uzvedība.
Var būt raudulīgs, pārlieku runīgs, noslēgts sevī, hiperaktīvs.
Miega traucējumi, vakaros ilgi paliek nomodā.
Sadzirdams nesakarīgs stāstījums.
Izmainās runa, tā kļuvusi saraustīta.
Paslepus čiepj naudu.
Kur meklēt palīdzību?
Vizītē pie narkologa un/vai psihologa.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā Tvaika ielā 2, kur ir iespēja veikt narkoloģisko ekspertīzi jeb medicīniski pārbaudīt alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmi uz cilvēku.
Tumšā statistika
Valsts policijas darbinieki pēc izsaukumiem 2018. gadā 76 reizes devušies uz izglītības iestādēm, kur lietotas narkotiskās vielas vai tās atrastas glabāšanā. Salīdzinājumam – 2017. gadā bijuši vien 23 tādi gadījumi. Par 2019. gadu dati vēl nav apkopoti.
2019. gadā nepilngadīgajiem noformēti 292 administratīvā pārkāpuma protokoli par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās tirgot vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu. Gadu iepriekš – 235 protokoli.
Izskatās, ka Tu izmanto reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)?
Mūsu portāla lasītājiem bez maksas ir pieejami kvalitatīvi raksti. Reklāmas ir vienīgais veids, kā mēs varam turpināt piedāvāt bezmaksas saturu. Lūdzu, izslēdz savu reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)!
Rīga -1°C 
0
0
0
0
0
0
0
