- Šķidrums. Lai barības masa viegli virzītos pa zarnām (ja nav sirds un nieru nepietiekamības), noteikti jāizdzer vismaz divi litri ūdens dienā, vēl labāk trīs litri.
Bieži vien cilvēks saka: «Es dzeru divas vai trīs pamatīgas krūzes kafijas…»
Kafiju, arī melno un zaļo tēju, kolu mēs, gastroenterologi, vispār neskaitām pie šķidrumiem, jo tie rada tādu urīndzenošu efektu, ka no organisma vēl papildus izvada šķidrumu un veicina kūtru vēdera izeju. Vislabākais ir par istabas temperatūru nedaudz siltāks ūdens, tas stimulēs gremošanu.
- Šķiedrvielas. Īsts zarnu skrubis, jo šķiedrvielas, kas uzbriestot masē zarniņu no iekšpuses, gan veicina zarnu peristaltiku – viļņveida kustības, gan nodrošina vēdera satura apjomu un vēdera izeju. Ikdienā vajadzētu uzņemt 25–38 gramus šķiedrvielu. Vēl tev jāzina, ka tās ir divu veidu – ūdenī šķīstošās un nešķīstošās.
Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas organisms spēj sagremot, bet ūdenī nešķīstošās iziet cauri zarnu traktam nemainītā stāvoklī.
Labāki ir produkti ar lielāku ūdenī šķīstošo šķiedrvielu daudzumu. Piemēram, burkāni, kartupeļi, selerijas sakne, puķkāposti, kāposti, brokoļi, ķirbis, pākšaugi, āboli, mandarīni, persiki, linsēklas, čijas sēklas, auzu klijas.
Ūdenī nešķīstošās kviešu klijas arī nodrošina aktīvāku zarnu darbību, bet – tās var veicināt gāzu veidošanos. Un, lūk, atkal problēma! Ja es pacientam ar hroniskiem aizcietējumiem nozīmēju uzturas maiņu, nākamajā vizītē viņš jau sūdzas par vēdera pūšanos, jo šķiedrvielas diemžēl veicina gāzu veidošanos.
Arī šā iemesla dēļ šķiedrvielu daudzumu uzturā vajadzētu palielināt pakāpeniski – lai neradītu krasas izmaiņas un papildu sūdzības.
Bet, ja gāzes tomēr krājas, pret to savukārt der ķimeņu, diļļu vai anīsu augļu, fenheļa lakstu un piparmētru lapu pagatavojumi.
- Kustības. Apmēram stundu ilga mērena fiziska slodze ik dienu. Piemēram, pastaiga lieliski masē arī zarnu sieniņas. Bet, ja tu tikai guli vai sēdi, zarnas slinko. Ļoti palīdz vēdera masāža – paglaudi no labās pusītes uz kreiso, zarnu dabīgā tranzītceļa virzienā.