Slimība, kas spēlē paslēpes – Laimas slimība

Ērces šogad par upuru trūkumu nevar sūdzēties – uzkožamā publika īpaši kuplā skaitā klīst pa mežiem un pļavām, tā ka darba lauks tām ir plašs. Vienā tādā sīkā radībā mīt vairāku tiešām nelāgu slimību ierosinātāji, kam ir gan vīrusu, gan baktēriju tipa izcelsme. Viena no visvairāk izplatītajām ērču pārnēsātajām slimībām Latvijā ir Laimas slimība jeb Laimas borelioze. To izraisa borēlijas baktērijas no spirohetu dzimtas, kas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā. Tiek lēsts, ka borēlijas pārnēsā katra trešā ceturtā ērce.

Agrāk valdīja uzskats, ka ar Laimas slimību var saslimt tad, ja ērci, ārā velkot, sašķaida, jo tad borēlijas no ērces zarnu trakta izkļūst ārā un notiek inficēšanās. Tagad ir izpētīts – lai saslimtu ar Laimas slimību, pietiek vien ar to, ka inficētā ērce ir piesūkusies. Tiesa, ērces saspiešana, galvas noraušana var veicināt ātrāku saslimšanu.

«Jo ilgāk ērce ir piesūkusies, jo lielāks risks saslimt,» uzsver infektologs Māris Liepiņš. «Ja ērce ir tikko piesūkusies un ātri tiek noņemta, risks vēl ir tuvu nullei. Diemžēl ērces piesūkšanos mēs bieži vien nemaz nepamanām, jo ērce kož nesāpīgi.»

Citi lasa

Marta Kalniņa

Karaliskā ģimene

Brīvdienās apzaguši princi Viljamu un princesi Keitu

Piemiņas stāsts

Mirusi filmas «Briljanta roka» blondā skaistule Svetličnaja. Viņa vairs nevienu neatpazina…

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Vieglais un smagais scenārijs

Laimas slimību var izslimot vispār bez simptomiem vai diezgan viegli, taču tai var būt arī smaga gaita, kad ar laikus neatklātu slimību un tās izraisītām vēlīnām komplikācijām var nākties cīnīties gadiem – cilvēks ilgstoši mokās neziņā, kas tieši viņam ir par vainu, apstaigā neskaitāmus ārstus, līdz tiek pie īstās diagnozes un var uzsākt ārstēšanos.

Tāpēc Laimas slimību mēdz dēvēt arī par neredzamo postītāju vai par slimību, kas spēlē paslēpes.

Infektologs Māris Liepiņš gan piebilst, ka viens no iemesliem, kāpēc Laimas borelioze padarīta par modernu slimību, par kuru daudz runā, ir – uz to viegli norakstīt daudz citu problēmu, kurām tobrīd nav iespējams rast citu izskaidrojumu. Protams, tad tas ir arī jautājums par ārstu profesionalitāti brīdī, kad tiek noteikta šī diagnoze.

Vienkāršāk ir tajos gadījumos, kad koduma vietā parādās Laimas slimībai raksturīgais apaļais sarkanais plankums – tas šai slimībai ir tik ļoti raksturīgs, ka terapijas uzsākšanai pat nevajag veikt nekādas analīzes, jo uzreiz ir skaidrs, kas ir kas. Tad infekciju var laikus diagnosticēt un diezgan viegli izārstēt. Jādodas pie sava ģimenes ārsta, un ārsts nozīmēs 10–14 dienu antibiotiku kursu, pēc kura cilvēks būs pilnībā izveseļojies.

Ne katrs ādas apsārtums vēsta par boreliozi!

Pēc jebkura insekta koduma cilvēkam var būt alerģiska vai vienkārši iekaisuma reakcija – ap kodumu parādās sārtums. Arī ja piesūcas ērce un mēs to noņemam. Tāpēc ir normāli, ja vēl 2–3 dienas koduma vietā būs redzams maziņš apsārtums – tas nav Laimas slimības plankums! Klasiskais Laimas pleķis parādās vēlāk, un, ja tas nepazūd un saglabājas ilgāk par nedēļu, tad gan tā var būt pazīme, ka sāk attīstīties Laimas slimība.

Kad slimība spēlē paslēpes

Apmēram trešdaļā gadījumu nekāds raksturīgais pleķis pēc inficēšanās uz ādas neparādās vai arī tas ir tādā ķermeņa daļā, kur nav pamanāms, piemēram, galvas matainajā daļā. Cilvēks var palaist garām nepamanītu arī nelielu temperatūras paaugstināšanos, nespēku, galvassāpes, citus simptomus, un tad slimība var sākt lēnām netraucēti darboties, paliekot neārstēta gadiem ilgi un radot nepatīkamas sekas – infekcijas izraisītus nervu sistēmas bojājumus.

«Agrīnajās stadijās tie var izpausties kā meningīts, sejas nervu paralīze, bet vēlīnās formās var būt locītavu iekaisumi, un, lai atklātu to patieso cēloni, vajadzīga ļoti laba diagnostika, un te arī sākas problēmas,» stāsta infektologs.

«Laiks iet, un cilvēks sāk meklēt sāpju un sliktās pašsajūtas iemeslus. Ne vienmēr ienāk prātā, ka palaists garām ērces kodums. Paralēli var būt arī citas slimības ar līdzīgiem simptomiem, un tā tiešām var paiet gadi, līdz tiek pie pareizām diagnozēm.

Piemēram, vēlīnās Laimas slimības stadijās iespējami smadzeņu bojājumi, kas var izpausties tikai kā nogurums, nespēks, slikta pašsajūta.

Un, ja veikta asinsanalīze un noskaidrots, ka antivielu tests bijis pozitīvs, nereti ārsts vienkārši secina: esat pārslimojis Laimas slimību. Un punkts. Antivielas ir mūsu imūnās sistēmas atbilde uz mikrobu, un, ja ir Laimas slimība, tās saglabājas ilgstoši – pat desmit gadu. Tas ir normāls process, kas vienkārši rāda: ir bijusi slimība. Kā sliedes pēc bremzēšanas – mašīna jau ir prom, bet sliedes palikušas.

Katrā ziņā diagnoze, ka tā tiešām ir borelioze, nevar būt balstīta tikai un vienīgi uz šo vienkāršo laboratorijas testu, kas vēsta: rādītāji IgM vai IgG ir pozitīvi, tātad tā ir tikai un vienīgi Laimas slimība! Diemžēl arī ne visiem ārstiem, kas pacientiem nosaka šo diagnozi, ir atbilstoša kvalifikācija un zināšanas,» skaidro infektologs Liepiņš.

Un piebilst: «Lai tiešām precīzi zinātu, vai pacienta sūdzības ir tieši Laimas slimības izraisītas, nepieciešama arī lumbālpunkcija – analīzei jāpaņem muguras smadzeņu šķidrums. Un tikai tad var apstiprināt: jā, tā ir vēlīna Laimas slimības izpausme un uzsākt ārstēšanu. Nopietnos gadījumos slimība tiek ārstēta ar ilgāku antibiotiku kursu intravenozi – parasti divu līdz četru nedēļu garumā.»

Diskomforts var turpināties

Tomēr arī tad, ja beidzot noteikta un apstiprināta īstā diagnoze un sākta ārstēšana, ne vienmēr cilvēks uzreiz jūtas labāk. Dažkārt pat pēc ārstēšanas kursa pašsajūta joprojām nav uzlabojusies. «Ja slimība ir vēlīnā stadijā, bieži gadās, ka pacients sāk labāk justies tikai pusgadu vai pat gadu pēc ārstēšanas beigām,» skaidro Māris Liepiņš.

«Tās ir sarežģītas situācijas, īpaši jau tad, ja cilvēkam ir vēl arī citas slimības, tāpēc ļoti grūti noteikti, kas īsti ir sliktās pašsajūtas pamatā. Tad ārstam kopā ar pacientu jāpaveic liels darbs, lai saprastu: vai tiešām Laimas slimība ir bijusi; vai bojājumi ir Laimas slimības izraisīti; vai un kā cilvēks jāārstē. Un šādos gadījumos nereti vieglāk ir visu novelt uz vienu vainīgo – Laimas slimību.»

Labā ziņa ir tāda, ka arī vēlāk uzsākta ārstēšana dod rezultātus, bojājumi izzūd.

«Tā nav slimība, kuras dēļ cilvēkiem pazeminātos intelekta līmenis vai zustu darbaspējas, jo ir traucēts domāšanas process.

Drīzāk cilvēki paši mēdz sevi uzskrūvēt, nemitīgi apmeklējot dažādus speciālistus. Un reizēm tiešām ir vajadzīgas psihiatra konsultācijas un antidepresanti, taču ne jau pašas Laimas slimības dēļ, bet, lai atbalstītu cilvēku, mazinātu trauksmi, ārstētu depresiju,» saka infektologs.

Var saslimt atkal

Daudz šķēpu ir lauzts arī par Laimas slimības ietekmi uz mūsu imūnsistēmu gadījumos, kad cilvēks ar to dzīvojis gadiem ilgi, pats par to nezinot. Dzirdēti stāsti, ka laikus neatklātas Laimas slimības dēļ progresējušas citas slimības, taču infektologs Māris Liepiņš šādu scenāriju noliedz: «Šī infekcija neiespaido mūsu imunitāti! Mikrobs neietekmē imūnsistēmu – tas iniciē imūnsistēmas atbildi. Ja šīs sistēmas nebūtu, mēs jau drīz pēc piedzimšanas būtu beigti šajā mikrobiem pilnajā pasaulē. Ja saslimstam, tad pārslimojam – imūnsistēma mums palīdz tikt ar to galā.

Tāpēc arī var būt tā – veselam cilvēkam veic analīzes un atklāj boreliozes pozitīvas antivielas, jo viņš to ir pārslimojis, pašam nezinot, un jūtas labi.

Infekcijas slimības kā tādas vispār var noritēt dažādi – viegli, smagi, arī asimptomātiski, kad imūnā sistēma vienkārši pati tiek ar visu galā, bet antivielas saglabājas. Tāpēc Laimas slimība imūnsistēmu nu nekādi nevar sabojāt vai kā citādi ietekmēt.»

Taču tas nu gan ir neapstrīdams fakts – var notikt tā, ka cilvēks ir no Laimas slimības izārstējies, bet pēc kāda laika saslimst vēlreiz, jo ceļā atkal gadījusies inficēta ērce. Organisms pēc pārslimošanas pret to aizsardzību neveido. Tāpēc ārsti izārstētos pacientus aicina arī turpmāk uzmanīties.

Kā stāsta infektologs, diemžēl savulaik izgāzušies arī visi mēģinājumi radīt vakcīnu, un, cik zināms, šobrīd pie tās vairs arī īpaši netiek strādāts.

Vai borēlijām notiek mutācija?

Ik pa laikam presē lasāms, ka kaut kur parādījusies jauna ērču suga vai paveids. Vai tas nozīmē, ka var rasties arī jauna veida borēlijas? «Laimas slimība nav kā kovids, kas pastāvīgi mainās, mutē. Ierosinātājs ir viens un tas pats, tas nemainās,» uzsver infektologs.

«Taču, ņemot vērā, ka ērču sugas gan krustojas un mainās, varbūt kādreiz varam sastapties arī ar baktēriju mutēšanu, to grūti prognozēt. Tiesa, bažas var radīt tas, vai šis patogēnais mikrobs nekļūst nejutīgs pret antibiotikām, ar kurām ārstē Laimas slimību, lai gan līdz šim par tādiem gadījumiem nav nekas dzirdēts. Protams, nevaram izslēgt, ka kādā dienā var parādīties kāda borēlija, kas vairs nepadodas ārstēšanai un var izraisīt letālas sekas.»

Laimas slimības simptomi

• Apaļš ādas apsārtums. Visbiežāk – plankums ar bālāku vidu un sarkanu actiņu. Parasti parādās ērces piesūkšanās vietā pēc 1–2 (maksimāli – 4) nedēļām. Pleķis ir apmēram 5 cm diametrā vai lielāks un pēc kāda laika pakāpeniski izzūd. Taču šo plankumu var arī nepamanīt.
• Gripai līdzīgi simptomi. Sākotnējā Laimas slimības stadijā iespējami simptomi, kas raksturīgi gripai, – viegls drudzis, nespēks, sāpes muskuļos un locītavās, galvassāpes, palielināti limfmezgli.
• Locītavu sāpes. Laimas borelioze parasti skar tikai vienu locītavu, visbiežāk tā ir ceļa locītava. Tā var būt pietūkusi, sāpes ir intensīvas un regulāras.
• Nogurums. Pazeminās miega kvalitāte, parādās nespēks.
• Sirdsdarbības traucējumi. Tie rodas jau vēlākos posmos, saslimšanai progresējot.
• Galvassāpes. Tās ir intensīvas un bieži atkārtojas.
• Neiroloģiski traucējumi. Vairākus mēnešus un pat gadus pēc saslimšanas pacients var piedzīvot smadzeņu apvalka un vēlīnā stadijā arī smadzeņu iekaisumu, sejas nerva paralīzi, nejutīgumu un vājumu locekļos, kā arī muskuļu darbības traucējumus.
• Jutīgums pret gaismu.
• Kognitīvo funkciju traucējumi. Ilgstoši neārstēta Laimas slimība var būtiski ietekmēt atmiņu, spēju uztvert informāciju un koncentrēties.
• Ādas bojājumi. Vairākus gadus pēc inficēšanās var parādīties ādas bojājumi – kā sarkanzili laukumi, kas līdzinās veciem apsaldējumiem. Bojājumi visbiežāk sastopami uz rokām un kājām, to skartajās vietās iespējamas trulas sāpes vai nejutīgums.

Svarīgi par ērcēm

• Jo ātrāk izvilksi ērci, jo labāk. Pat ja ērcei ir borēlijas, dažkārt, gana aši izvilkta, tā nepaspēj cilvēku inficēt.
• Ja būts dabā, noteikti apskati savu ķermeni, izpēti ādu. Ērcēm vislabāk patīk mitrākās un karstākās mūsu ķermeņa vietas – paduses, cirkšņus –, tāpēc tās palūko īpaši vērīgi.
• Vislabāk būtu uzreiz pēc tam, kad staigāts pa mežu, krūmāju vai pļavām, ieiet dušā.

Vai vērts nest ērci pārbaudīt uz laboratoriju?

Dakteris Māris Liepiņš uzskata: nav vērts. Ja rezultāts būs negatīvs, tā, protams, ir laba ziņa, bet varbūt bija piesūkušās vairākas ērces un tās tu nepamanīji? Ja rezultāts būs pozitīvs, tas vēl nenozīmē, ka noteikti saslimsi ar Laimas slimību un būs kādas sūdzības. Tāpēc nav vērts sevi lieki uztraukt. Drīzāk velti enerģiju savas veselības vērošanai turpmāko mēnesi.

Zini!

Iespējams vienlaikus inficēties gan ar Laimas slimību, gan ērču encefalītu.

Ja tomēr vēlies ērci pārbaudīt, vai tā var izraisīt Laimas slimību, tas maksās aptuveni 10 eiro. Vienlaikus pārbaudīt ērci, vai var izraisīt gan ērču encefalītu, gan Laimas slimību, nav iespējams. Jāizvēlas viena pārbaude.