Slikta elpa — no kā?!

Mums, gastroenterologiem, ikdienā nākas risināt diezgan daudz tādu situāciju, un patiesībā nelāga elpa ir visas pasaules iedzīvotāju satraucošāko veselības problēmu TOP10. Nāk gan gados jauni, gan vecāki cilvēki, kaut teorētiski šī problēma vairāk raksturīga cilvēkiem gados. Taču tieši gados jaunie cilvēki ar šo nāk kā ar pamatproblēmu. Ļoti bieži uz slikto elpu viņiem ir norādījuši tuvākie vai dzīvesbiedri, jo cilvēks pats savu slikto elpu var arī nejust.

Lielākais vaininieks – tomēr mutes vainas

Sliktais aromāts mutē rodas no gaistošiem sēra savienojumiem, un 85 procentos gadījumu halitozes jeb sliktas elpas iemesls tomēr slēpjas mutes dobumā. Jā, pacienti mēdz teikt, ka jau ir apmeklējuši zobārstu, zobi salaboti, arī zobu higiēna tiek regulāri veikta… Bet arī šādā situācijā vaina joprojām var slēpties mutē!

Pie vainas var būt dažādas smaganu kaites, piemēram, tā dēvētās gļotādas kabatas, gingivīts. Mutē iespējamas arī dažādas reakcijas no zobu plombām, arī nolietojušās zobu protēzes var veidot ķīmisku reakciju ar siekalām, kā rezultātā iespējamas izmaiņas mikroflora, un izelpa tādēļ var smakot.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Ar šādām situācijām nodarbojas Stomatoloģijas institūta Orālās patoloģijas klīnikas speciālisti – tur veic mutes mikrofloras analīzi ar speciālām haliometrijas metodēm, izelpas gāzu analīzi un citas pārbaudes.

Tā kā mutes dobums pie vainas sliktai elpai ir visbiežāk, parasti problēmu tur arī atrod. Ja neatrod – speciālisti sūta pacientu pie gastroenterologa.

Otrs vaininieks – kuņģa kaites

Izmeklēšana gastroenterologa kabinetā sākas ar garu un pamatīgu sarunu. Ja līdzi ir iepriekš veikti izmeklējumi, analīzes – var pietikt arī ar vienu, maksimums, divām vizītēm, un sliktās elpas iemeslu izdodas noskaidrot, taču, ja atnāksi uz pirmo vizīti kā balta lapa, tad var būt nepieciešamas vidēji trīs vizītes.

Pirms ķerties pie jauniem izmeklējumiem un ārstēšanas, svarīgi noskaidrot ikdienas paradumus.

• Cik daudz tu dzer ūdeni?
  Bieži vien tieši organisma dehidratācija jeb šķidruma trūkums organismā ir banālākais iemesls nepatīkamai elpai. Sevišķi izteikti slikto aromātu mēs katrs varam just no rītiem, pēc nakts. Pa dienu mēs runājam, ēdam, mutes dobums tiek skalots, taču naktī tas nenotiek, tāpēc gļotāda izžūst, gļotas kļūst staipīgākas, mainās mikroflora un elpa sabojājas.
  
  Gadās, ka ar pacientu izrunājam ūdens lietošanas paradumus, nozīmēju testus, bet, kad pienāk atbilde un pacients nāk atrādīties, problēmas jau vairs nav, jo viņš sācis vairāk lietot šķidrumu. Tieši tik elementāri!
  
  Vidēji cilvēkam ir jāuzņem 30–35 ml ūdens uz kilogramu ķermeņa svara. Tātad, ja tu sver apmēram 70 kilogramus, tie būtu aptuveni divi litri ūdens dienā. Protams, ja esi gados, jāņem vērā, vai nav sirds mazspējas, nieru nepietiekamības, tūskas, kas ierobežos šķidruma uzņemšanu.
• Kādus medikamentus tu lieto?
  Ir medikamentu grupas, kuras veicina sliktu elpu, piemēram, diurētiķi, – cilvēks nedzer šķidrumu un tādējādi dehidratējas. Arī vecākas paaudzes antidepresanti – antiholīnerģiskie preparāti – veicina gļotādas sausumu un nepatīkamu elpu. Pie vainas var būt arī pretosteoporozes zāles.
  
  Nekad neatceļu citu speciālistu nozīmēto medikamentu terapiju, taču ir jāizvērtē riski un jāizskaidro pacientam šīs nianses. Dažkārt ir iespējams piemeklēt citus medikamentus – piemēram, vecākas paaudzes antidepresantus var nomainīt uz jaunākiem.
• Ko tu ēd?
  Elpu bojā atsevišķi produkti – ķiploki, sīpoli, pārāk daudz kofeīna. Pēkšņas izmaiņas elpā var notikt, ja tu maini kaut ko savā dzīvesveidā, ēdienkartē – pat fakts, ka esi sākusi iet pusdienās uz citu ēdnīcu, jo tur izmanto citas garšvielas, citas ēdiena sastāvdaļas. Tas var pastimulēt atviļņa slimību, un pūķa elpa ir klāt! Arī kafija veicina organisma atūdeņošanos, gļotāda kļūst sausa, atvilnis pastiprinās, un elpa sasmok.

Tikai tad, kad esam izrunājuši šos jautājumus un cilvēks izstāstījis visus savus dzīvesveida un ēšanas paradumus un sūdzības, lēnām sāk izgaismoties potenciālie lielie vaininieki, un kuņģa un zarnu traktā tādi ir trīs.

Trīs iemesli + risinājums

• Gastroezofageālā atviļņa slimība jeb skābes atvilnis barības vadā.

No kuņģa vainām visbiežākais iemesls sliktai elpai! Kuņģa skābe ieplūst barības vadā, dažkārt pat kakla, rīkles un mutes dobuma zonā, un tādējādi rodas kairinājums mutes dobumā, mainās siekalu sastāvs, mikroflora un veidojas nepatīkama elpa. Ja izvaicāju pacientu detalizētāk, tad parasti cilvēkam ir arī tipiskā atviļņa pazīme – dedzināšana sajūta pēc ēšanas pa barības vada gaitu, sevišķi aiz krūšu kaula.

Klasiski atvilnis sarosās vēdera augšdaļā pēc lielām, treknām maltītēm, asiem ēdieniem, kofeīnu saturošiem dzērieniem, marinētiem ēdieniem, paprikas, pipariem, čili, tomātiem, kečupa, alkohola, citrusaugļiem, arī pēc piparmētru lietošanas.

Iespējams, ka slikta elpa ir izteikta un jau ilgi, bet mēdz būt periodi, kad situācija uzlabojas – visdrīzāk tobrīd tavā dzīvē ēšanas un darba režīms ir tāds, ka atvilnis ir mazāk izteikts un arī sliktu elpu tāpēc jūt mazāk vai nejūt nemaz. Ja parādās stress, kaut kas nojūk ēdienkartē, situācija atkal paasinās.

Ko pārbaudīt?

Gados jauniem cilvēkiem bieži pietiek ar iztaujāšanu, un jau varu nozīmēt ārstēšanu, taču cilvēkiem gados ir vēl citi riska faktori, tāpēc var būt nepieciešami papildu izmeklējumi.

1. Augšējā endoskopija jeb gastroskopija. Patiesībā tā ne apstiprina, ne izslēdz atviļņa slimību, jo var būt arī endoskopiski negatīvs atvilnis, kad barības vads ir pilnīgi ideāls. Tomēr endoskopija palīdz saprast, vai barības vadā ir reflukss, ezofagīta tipa jeb barības vada bojājumi, kas ir tipiska pazīme atvilnim. Šis izmeklējums palīdz saprast, cik garš zāļu kurss būs nepieciešams un ar cik spēcīgām devām. Biežāk uz šo izmeklējumu sūtu pacientus ar papildu riska faktoriem – rīšanas grūtībām, svara zudumu, cilvēkus gados.
2. ­24 stundu pH metrija. To veic, ja situācija ir neskaidra. Izmeklējums notiek tā… Pacients no rīta atnāk, viņam caur nāsi barības vadā un kuņģī ievada tievu zondīti, un pacients tā pavada 24 stundas. Zonde ikdienas aktivitātes neietekmē – var iet uz darbu, tikai pie jostas jāpiestiprina neliela somiņa. Paralēli jāraksta dienasgrāmata – kad dedzina, kad ir nepatīkama elpa, kādas citas nepatīkamas sajūtas, kad ēd, kad guļ, vai ir klepus lēkmes, krekšķis kaklā, citas neparastas sajūtas.

Kā ārstēt?

1. Ja noskaidrots, ka pie vainas varētu būt atvilnis, var sākt medikamentozu terapiju. Atviļņa gadījumā klasiska pirmā izvēle ir recepšu medikamenti pretskābes preparāti – protonu sūkņa inhibitori jeb tā saucamā omeprazola grupa. Kursa ilgums atkarīgs no klīniskās situācijas, kas ar katru cilvēku jāizrunā individuāli. Mērena atviļņa gadījumā zāles būs jālieto 2–3 mēnešus, smagākos gadījumos – ilgāk.
2. Paralēli izrunājam ēdienkarti, jo ir jāizvairās no produktiem, kas provocē atvilni. Tāpat būtu labi ievērot ēšanas režīmu – labāk mazāk un biežāk nekā garas pauzes starp ēdienreizēm un lielas porcijas.
3. Atvilnim papildu riska faktors ir arī liekais svars, smēķēšana, stress. Starp citu, svara nomešana ļoti uzlabo atviļņa situāciju – ja cilvēkam ir liekais svars, arī intraabdominālais jeb vēdera spiediens ir ļoti augsts, taču, ja svaru samazina, reizēm zāles pat nevajag un sliktā elpa arī pazūd.

• Divertikulīts jeb kabata barības vadā

Barības vada augšējā trešdaļā var izveidoties kabata, kurā sakrājas uzturs, – ēdiens tur pūst, bojājas, un sliktā elpa ir klāt kā likts. Kabata rodas tāpēc, ka barības vada sieniņā tīri anatomiski var veidoties vājums, sieniņa izvelvējas un izstiepjas kā maisiņš. Biežāk – cilvēkiem gados.

Ko pārbaudīt?

1. Lai apstiprinātu – ir barības vadā kabata vai nav –, jāveic augšējā endoskopija.
2. Apstiprināt divertikulītu var, arī veicot rentgena izmeklējumu barības vadam.

Kā ārstēt?

Ja divertikulīts izmeklējumos tiek apstiprināts, nepieciešama operatīva terapija, jo šo problēmu ar zālēm un diētu diemžēl koriģēt nevar – barības vadu sašuj, kabatu likvidē, un sliktā elpa pazūd. Bet – varu nomierināt, ka šādas kabatas tomēr atklāj salīdzinoši reti.

• Helikobaktērija

Sliktas elpas un helikobaktērijas saistība tīri akadēmiski nav atrasta un līdz galam pierādīta, taču ir atsevišķi pētījumi un dati, kas liecina, ka helikobaktērija, iespējams, izdala gaistošus savienojumus, kas rada nepatīkamu elpu. Taču nepatīkama elpa pati par sevi noteikti nav indikācija, lai ārstētu helikobaktēriju! Tomēr diezgan bieži to redzu arī savā praksē, ka, izārstējot helikobaktēriju, situācija mainās, un nepatīkamā elpa pazūd.

Ko pārbaudīt?

1. Elptests. Viens no precīzākajiem diagnostikas testiem! Šī ir pirmā izvēles metode gados jauniem cilvēkiem, jo gados vecākiem pacientiem biežāk izvēlamies veikt endoskopiju, kuras laikā var paņemt gļotādas paraugu, noteikt helikobaktērijas klātbūtni, kuņģa gļotādas bojājumus, to, cik izteikts ir gastrīts, vai citas izmaiņas kuņģa gļotādā. Elptestu, lai noteiktu helikobaktēriju, Latvijā veic tikai divās vietās – gremošanas slimību centrā GASTRO un Veselības centra 4 Diagnostikas centrā.
2. Helikobaktēriju antigēnu tests fēcēs. Uz šo izmeklējumu var nosūtīt arī ģimenes ārsts, jo tā ir salīdzinoši vienkārša analīze. Tev vienkārši jāaiznes vēdera izejas paraugs uz laboratoriju, un drīz ir skaidrs – ir baktērija vai nav.

Zināšanai! Asinsanalīzes helikobaktērijas noteikšanai ir samērā neprecīza metode, jo bieži vien arī pēc veiksmīgas izārstēšanās šīs antivielas asinīs saglabājas. Tāpēc uz šo analīžu veidu īsti paļauties nevar.

Kā ārstēt?

Ja baktērija ir apstiprināta, klasiski to ārstē ar antibiotikām un pretskābes līdzekļiem no omeprazola grupas. Kaut zinātniskas publikācijas to līdz galam neapstiprina, klīniskajā praksē redzu, ka daudziem pacientiem nelāgā elpa šādi tiek atrisināta.

Kad helikobaktēriju izārstē, to nemaz nav tik viegli saķert vēlreiz. Attīstītās valstīs recidīvs jeb atkārtošanās ir mazāks par vienu procentu. Ja mazgā rokas pēc tualetes, neizmanto vienus sadzīves priekšmetus arī ģimenē, tad esi pasargāta!

Citi sliktas elpas iemesli

• Vielmaiņas kaites – cukura diabēts, vairogdziedzera saslimšanas.
• Deguna dobumu un kakla slimības – sinusīts, tonsilīts, hronisks mandeļu iekaisums.
• Plaušu un bronhu slimības – bronhīts, bronhektāze, jo bronhos var būt iekaisumi, strutu perēkļi, kas var izraisīt sliktu elpu.

Vai palīdzēs košļājamā gumija? JĀ UN NĒ

• JĀ – ja ir sausās mutes sindroms jeb autoimūna saslimšana, ko sauc par Šēgrēna sindromu. Tas nozīmē, ka pamatproblēma ir siekalu neizdalīšanās. Šo sindromu novēro reti, tomēr cilvēkiem tīri fizioloģiski ar gadiem gļotāda kļūst sausāka. Tad pat iesaku košļāt košļenes un sūkāt ledenes, jo tā tiek stimulēta siekalu izdalīšanās, un tu jutīsies labāk.
• NĒ – ja ir aizdomas par atvilni, sevišķi gados jaunam cilvēkam ar stresu, garām darba stundām. Tad košļāšana tikai stimulēs atvilni – tu košļā, kuņģis domā, ka kaut kas tiks tūlīt norīts, un veras vaļā kuņģa un barības vada savienojums. Tajā brīdī skābe sāk celties augšup, un būtībā košļājamā gumija situāciju tikai pasliktina!

Cik tas maksā?

• Elptests – ar ģimenes ārsta nosūtījumu 4,27 eiro, bez nosūtījuma – 81,00 eiro.
• Augšējā endoskopija – ar ģimenes ārsta nosūtījumu 4,27 eiro, par maksu – 180–230 eiro (atkarībā no tā, vai tiek ņemti kuņģa gļotādas paraugi).
• Barības vada rentgens – ap 38 eiro.
• Helikobaktēriju antigēnu tests fēcēs – ap 6 eiro.

Elpas daudzās nokrāsas

• Agrākos laikos, kad nebija pieejamas smakas diagnostikas iespējas, ārsti nereti paļāvās arī uz izelpas aromāta niansēm. Piemēram!
• Aknu mazspējas pacientiem elpa ir salkana.
• Diabēta pacientu elpai ir acetona aromāts – to sauc par diabētisko ketoacidozi.
• Nieru mazspējas gadījumā novēro amonija smaržu.
• Bērniem ar 1. tipa cukura diabētu elpai ir augļu smarža.
• Zarnu obstrukcijas jeb aizsprostojuma gadījumā elpai var būt nepatīkama fekāliju smarža.
• Vielmaiņas slimības fenilketonūrijas pacientu elpai ir slapju peļu smarža.