Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc tās ir svarīgas? Šķiedrvielas attīra gremošanas traktu no smagajiem metāliem un citiem nevēlamiem savienojumiem – tātad nodrošina īstu detoksa diētu. Tās palīdz pazemināt holesterīna līmeni asinīs (īpaši labi šajā ziņā ir miežu produkti!), saglabāt stabilu cukura līmeni, kavē uzņemto cukuru ātru uzsūkšanos asinīs.
Šķiedrvielām bagāts uzturs ir viens no ieteikumiem ļaunu slimību profilaksei.
Kuras šķiedrvielas labākas? Ir divu veidu šķiedrvielas: ūdenī šķīstošās un nešķīstošās. Pārsvarā visos produktos var atrast abu veidu šķiedrvielas, tomēr viens no veidiem parasti ir dominējošais.
Lai gan abas šķiedrvielas uzskata par vērtīgām, īpaši izceļ šķīstošās šķiedrvielas. To daudz ir auzās, miežos, pupās, zirņos, augļos un ogās – upenēs, aprikozēs, plūmēs, ābolos, jāņogās, tāpat topinambūros, pienenēs, cigoriņos u. c.
Nešķīstošās šķiedras atrodas augļu un dārzeņu mizā, sēkliņās, pilngraudu maizē, klijās. Tāpēc arī iesaka augļus un ogas ēst ar visu mizu un sēkliņām. Nešķīstošās šķiedrvielas pilda bieži slavēto slotas funkciju – nodrošina veselīgu un regulāru vēdera izeju, kas ir svarīgi, jo neļauj asinsritē atpakaļ uzsūkties kaitīgiem savienojumiem, kas veidojas gremošanas laikā. Nešķīstošās šķiedrvielas ir būtiskas hemoroīdu profilaksē un lai novērstu aizcietējumus.
Šķiedrvielu darbības mehānisms mūsu organismā ir krasi atšķirīgs no tauku, olbaltumvielu un citu ogļhidrātu vielmaiņas. Jo! Šķiedrvielas netiek sašķeltas un sagremotas ne kuņģī, ne tievajās zarnās – tās sveikas un neskartas ceļo līdz pat resnajai zarnai. Šķīstošās šķiedrvielas pa ceļam gan veic iepriekš uzskaitītos labos darbus – tās, saskaroties ar ūdeni, gremošanas traktā sabiezē un veido savdabīgu želeju, uzsūcot sevī visādus sārņus. Minētā želeja nepatīk arī sliktajam holesterīnam, tāpēc šķīstošās šķiedrvielas dēvē par sirds slimību, augsta asinsspiediena un cukura diabēta profilakses līdzekli.
Šķiedrvielām piepildīta ēdienkarte palīdz mazināt apetīti!
Tā kā šķiedrvielas piešķir maltītei apjomu un palielina sāta sajūtu, toties nepalielina uzņemto kaloriju daudzumu, tās ir ieteicamas dāmām, kas tagad, pavasarī, domā par formas uzlabošanu, jo šķiedrvielas palīdz uzturēt labu svaru un nedaudz to samazināt.
Šķiedrvielas padara veselīgāku zarnu vidi. Nonākot resnajā zarnā, šķīstošās šķiedrvielas veic vēl kādu vērtīgu darbu – kalpo par barību tur mītošajām labajām baktērijām.
Jo vairāk šķīstošo šķiedrvielu, jo labāk vērtīgās baktērijas vairojas un izdala vielas, kas atindē organismu, līdz ar to veselīgāka zarnu trakta vide un stiprāka imunitāte.
Nešķīstošās šķiedrvielas gan īpaši neapstājas pat resnajā zarnā, bet, veicinot visus dabīgos procesos, ceļo tālāk tālēs zilajās.
Dienā ieteicamā šķiedrvielu deva ir 35 grami.
Turklāt nav nepieciešams koncentrēties uz vienu šķiedrvielu veidu – šķīstošajām vai nešķīstošajām –, jo abas ir labas. Protams, dubultvērtība būs, ja ēdienkartē iekļaus auzu pārslas, miežu produktus, īpaši kailgraudu miežus, pākšaugus (visdažādākos zirņus, pupas, lēcas) un ogas, žāvētus augļus, pilngraudu rudzu maizi un citus pilngraudu produktus. Ja katrā ēdienreizē būs dārzeņi vai kāds no nosauktajiem produktiem, šķiedrvielu normai vajadzētu tikt izpildītai.
Kā īpaši labi šķīstošo šķiedrvielu avoti tiek izcelti arī: vārīti Briseles kāposti, avokado, žāvētas vīģes, apelsīni, cepti saldie kartupeļi (bez mizas), termiski apstrādāti rāceņi un brokoļi, kartupeļi ar visu mizu, bumbieri ar mizu, nektarīni, aprikozes, baklažāni, lazdu rieksti, saulespuķu sēklas u. c.
Šķiedrvielu daudzumam var sekot līdzi arī pēc norādēm uz produktu iesaiņojuma. Sastāvdaļu sarakstā ir atsevišķa ailīte: šķiedrvielas. Par šķiedrvielām bagātiem produktiem uzskata tos, kur šie vērtīgie savienojumi ir seši grami 100 gramos produkta. Tad arī ražotājs drīkst likt uz iesaiņojuma norādi Daudz šķiedrvielu.
Ēdot šķiedrvielām bagātu uzturu, noteikti jādzer daudz ūdens, lai nerastos nosprostojumi zarnās.
Īpaši tas jāatceras, lietojot kādus īpašus šķiedrvielu produktus, piemēram, klijas. Tās noteikti jāpapildina ar glāzi ūdens! Protams, vislabāk izvēlēties klijas, kas nāk no bioloģiski audzētiem kviešiem, jo kvieši ir kultūra, kur visvairāk lieto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļus jeb pesticīdus.
Ja ir vēlme sākt ēst vairāk šķiedrvielu, to daudzums jāpalielina pakāpeniski, lai izvairītos no pastiprinātas vēdera pūšanās un pat caurejas. Protams, jāatceras pietiekami padzerties.
Šķiedrvielām ir arī kāds mīnuss – kavējot cukuru un holesterīna uzsūkšanos, tās vienlaikus mazāk asinīs ļauj nonākt arī tādām vērtīgām vielām kā dzelzs, kalcijs, magnijs, arī taukos šķīstošie vitamīni. Tas gan nenozīmē, ka jāsamazina šķiedrvielu daudzums uzturā, bet jāraugās, lai ēdienkartē pienācīgi būtu pārstāvēti arī ar dzelzi un kalciju bagāti produkti.
No visiem šķiedrvielu veidiem šoreiz izcelsim pektīnvielas, kas atrodamas augļos un ogās, īpaši tādās, kas labi želē. Pektīnvielas ļoti labi saista gremošanas traktā nonākušos toksīnus un izvada laukā no organisma. Tāpēc želējošās ogas un augļi – upenes, āboli, jāņogas, aprikozes, plūmes – jāēd daudz un dikti. Īpaši vērtīgas šīs ogas ir pašā gatavības pilnbriedā – tad vērtīgo pektīnvielu būs visvairāk.
