Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā gadās
Nieru traumas nav retums – pieci procenti no visām traumām. Taču jāsaprot, ka te galvenais vārds ir nevis nieres, bet gan – trauma. Tātad cilvēks jāizmeklē no galvas līdz kājām – lai saprastu, kas vispār noticis un ko darīt tālāk. Atsista niere? Parasti nieres trauma notiek trula mehāniska spēka iespaidā – vai nu dabū sitienu jostas, sāna apvidū (visbiežāk puiši sakaujas), ceļu satiksmes negadījumā, vai arī cilvēks nokrīt no augstuma un trieciens skar sānu vai muguru. Par laimi, nieres novietotas tā, ka ribu loks šo orgānu aizsargā, bet – ne pilnībā, tāpēc nieres vienalga var ciest. Notiek plīsums un asinsizplūdums no nieres, bet tās, kā zināms, ir ļoti bagātīgi apasiņotas, jo filtrē asinis un ražo urīnu.
Pirmā reakcija
Krītot tu vari atsist pakausi, var būt kāju, roku, ribu lūzumi… Šādās reizēs cilvēks prasti nekavējas ar neatliekamās palīdzības izsaukšanu. Taču, ja pirmajā mirklī šķiet, ka nekas traks nav noticis, un sāpes nav izteiktas, pēc kā tad secināt, ka cietušas nieres?…
Te vissvarīgākā pazīme, ko ikviens spēj novērtēt, ir asins piejaukums urīnā. Vienkārši sakot, ja tu pēkšņi čurā sarkanu. Mediķi to sauc par makrohematūriju. Sārts vai pilnīgi sarkans urīns var parādīties uzreiz pēc traumas, bet biežāk tā notiek, ja tiek bojāti apakšēji urīnceļi. Savukārt pie nieru plīsuma sārts vai sarkans urīns parādās mazliet vēlāk – stundas, varbūt dažu stundu laikā. Tomēr, ja nav sarkana urīna, tas vēl nenozīmē, ka nav nieru bojājuma. Pēc kritiena no augstuma nonākot slimnīcā, parasti veic urīna analīzi, un, ja tajā ar mikroskopu konstatē eritrocītus jeb asins piejaukumu, ko sauc par mikrohematūriju, arī tā netieši norāda, ka varētu būt bojāti urīnceļi vai nieres.
Otrs simptoms, kas liecina par nopietnām traumas sekām, ir sāpes, kas izstarojas vairāk uz mugurpusi. Plīstot nieres kapsulai vai nieres parenhīmai (nieres audiem), notiek asins izplūdums, un veidojas hematoma – tā arī rada stiprās sāpes, jo kairina kapsulu. Cilvēks ar hematomu nejūtas izcili, tāpēc parasti tiek meklēta mediķu palīdzība. Gaidot ātros, būtu svarīgi ievērot mieru. Jo vairāk kustēsies, jo traumētā niere vairāk asiņos.
Laiks ir svarīgs
Ja atraujas galvenie nieres asinsvadi, stundas laikā cilvēks var pamatīgi noasiņot, un, ja reanimācijas brigāde netiek izsaukta uzreiz, līdz operācijas zālei pacients var netikt. Ir arī gadījumi, kad niere pēc trulā trieciena klusiņām asiņo vairākas stundas un asinis pamazām satek tā dēvētajā retroperitoneālajā telpā, kas stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim. Vietas tur ir gana daudz, tāpēc laiks arī ir… Tikai pēc tam, kad no 5–6 litriem kopējā asiņu daudzuma nozīmīga daļa jau atrodas ārpus asinsrites sistēmas, cilvēks sāk justies slikti – uznāk vājums, nespēks, sirdsklauves, reibonis…
Kas notiks slimnīcā?
Pacientus ar šādām traumām parasti ved uz vienu no divām universitātes slimnīcām – Austrumu slimnīcu vai Stradiņiem –, kur pieejami visu veidu izmeklējumi un speciālisti. Vēl urologi ar akūtām nieru situācijām nodarbojas Liepājas un Daugavpils slimnīcās. Protams, nieres var ātri apskatīt ar ultrasonoskopu, taču parasti, lai konstatētu, cik liels ir nieres bojājums, vai notiek aktīva asiņošana un vai kopā ar nieri traumēti arī urīnceļi, uzreiz veic datortomogrāfiju ar intravenozu kontrastvielu, un tad mēs varam plānot ārstēšanu.
Nieru bojājumus iedala piecās gradācijās. Pirmās trīs pakāpes nozīmē, ka plīsusi vai nu nieres kapsula – un ir saasiņojums apkārtējos audos –, vai nieres parenhīma: plīsums neskar nieres piltuves vai bļodiņu, un ap nieri veidojas urīna infiltrāts ar asinīm jeb urohematoma. Te 90–95 procentos gadījumu iztiek ar absolūtu mieru, aukstumu bojātās nieres apvidū, asiņošanas apturēšanu, pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļiem, antibiotikām un dinamisku novērošanu.
Slimnīcā jāpavada nedēļa, divas – tālāk skatās pēc situācijas.
Atkārto analīzes, uztaisa kontrolbildes, un, ja situācija uzlabojas, pacientu parasti laiž mājās, bet ambulatori vienalga mēnesi jāievēro miera režīms – staigāt drīksti, taču ne fiziski piepūlēties. Būtu jāsaprot, ka asinsizplūdums jeb hematoma uzsūcas mēnešiem, bet, lai tas viss notiktu ātrāk, vēlams sevi pasaudzēt. Pretējā gadījumā nieres asiņošana var atsākties vai arī rodas komplikācijas. Piemēram, hematoma var inficēties un sastrutot.
Savukārt pie ceturtās vai piektās pakāpes nieres bojājuma ir cietuši arī urīnceļi – tātad nieres bļodiņa, kur izvadās urīns, un urīnvads – vai arī nieres barojošie asinsvadi, un tad asiņošana ir daudz masīvāka. Te biežāk izmanto invazīvas procedūras un ķirurģiju.
Smagā artilērija
Viens no ārstēšanas veidiem ir selektīva nieres asinsvadu embolizācija, ko veic invazīvie radiologi. Tātad caur asinsvadiem ar instrumentiem iekļūst bojātajā nieres asinsvadā un to aiztaisa ciet, asiņošana beidzas. Reizēm tas ļoti palīdz, lai nebūtu vajadzīga lielā ķirurģiskā iejaukšanās. Bet arī – kā paveiksies! Svarīgi ir tas, tieši kurš asinsvads asiņo, turklāt cilvēkiem nieres asinsapgādes variācijas atšķiras – principā nieres artērija, ieejot nieres vārtos, sadalās 5–7 segmentartērijās, tomēr katram tas ir individuāli, tāpēc var gadīties, ka nav iespējams traumēto asinsvadu aiztaisīt.
Ja ir bojāti urīnceļi, jānodrošina kārtīga urīna attece, un to var izdarīt, caur sānu ieliekot speciālu caurulīti – nefrostomu, pa kuru izdalīsies urīns. Šādi atslogo nieres bļodiņu un urīnvadu, lai tie sadzītu.
Otrs variants – urīna atteces uzlabošanai ievada pielovezikālo stentu – silikona caurulīti, kuras viens gals tiek ievietots nieres bļodiņā, bet otrs gals atrodas urīnpūslī. Arī stents atslogo urīnceļu bojājuma vietu un ļauj tai sadzīt.
Ja viss ir ļoti slikti, kā tas ir apmēram 10 procentos gadījumu, tomēr steidzami jāveic vaļēja operācija – lumbotomija.
Tātad ir plašs grieziens pa sānu. Sākumā jāizņem hematoma, tad jāatrod bojātā vieta un jāmēģina maksimāli saudzējoši izglābt nieri. Ja ir kaut mazākās izredzes, mēs to, protams, darām, tomēr prakse rāda, ka 70 procenti operāciju beidzas ar nieres izņemšanu jeb nefrektomiju. Asiņošana ir tik masīva, ka šajā akūtajā situācijā labāk bojāto nieri izgriezt, jo svarīgāk ir izglābt cilvēka dzīvību, nekā tērēt dārgās minūtes darbībām, kurām tik un tā nebūs nekāda pozitīva efekta. Jā, skan skarbi. Taču parasti cilvēkam ir otra niere, kas var aizstāt trūkstošās funkciju.
Ko pēc tam?
Grieziena vietā visai ilgi var būt nejutīgums vai sāpīgums, vēlāk reizēm mēdz izveidoties trūce. Un tomēr – pats svarīgākais, ka ar laiku traumētā niere sadzīst. Varbūt daļai šīs nieres funkcija kļūst mazāka, taču parasti tas nekādi neizpaužas.
Savukārt, ja cilvēkam palikusi tikai viena niere, skaidrs, ka par to jārūpējas.
Tas nozīmē – nesmēķēt, nelietot alkoholu, nelietot vai iespējami maz lietot pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus (ibuprofēnu, diklofenaku, nimesulīdu un citus), kas ir nierēm toksiski, un ik pa laikam pārbaudīties, jo līdz ar gadiem risks, ka vienīgajai nierei varētu notikt kas slikts, tomēr pieaug. Cik bieži jāpārbaudās? Reizi gadā vai divos jāuztaisa parastās asins, urīna analīzes un jāveic ultrasonogrāfija vēderam – tas būtu pietiekami. Konstatējot nevēlamas izmaiņas, urologs ieteiks papildu izmeklējumus. Vēl īpaša uzmanība būtu jāpievērš asinsspiedienam, lai tas turas normāls, un, ja ir cukura diabēts, tas adekvāti jāārstē.
Kad VISBIEŽĀK traumē nieri
- Motociklu un automobiļu avārijās.
- Kritienā no augstuma ar sānu vai uz muguras.
- Sportojot – frīstails, snovbords, slēpošana, hokejs.
- Ja saņem sitienus pa vēderu un muguru.
PAZĪMES, pēc kurām spriest, ka cietusi niere
- Asinis urīnā.
- Sāpes mugurā.
- Vēlāk paaugstinās temperatūra.
- Nespēks.
Der aizdomāties!
Britu medicīnas žurnālā The Lancet publicēts pētījums, ka džakuzi vannas var būt kaitīgas tiem, kam slimas nieres vai augsts asinsspiediens. Berlīnes Humboltu universitātes slimnīcas ārsti apraksta gadījumu, kad 36 gadus vecs nieru slimnieks pēc peldēšanas baseinā atpūtās džakuzi. 18 stundas pēc šīm ūdens procedūrām viņš devās uz ikdienišķu nieru dialīzi, bet vēl pēc stundas viņam parādījās akūtas sāpes vēderā, vemšana un augsts asinsspiediens. Rentgena uzņēmumi rādīja, ka vīrieša kreisā niere ir traumēta un asiņo – acīmredzot spēcīgās ūdens masāžas rezultātā.
