Tīklenes sargs noveco…
Vispirms gan jāteic, ka ne vienmēr problēmai par iemeslu kalpo nopietna acu kaite. Ļoti iespējams, ka tev vienkārši pasliktinājusies redze un, sākot nēsāt redzi koriģējošas brilles, visas zibēšanas un mirgošanas izzūd pašas no sevis.
Vēl kāds iemesls, kas var izraisīt minētās sūdzības – tas ir cukura diabēts vai galvas asinsrites traucējumi. Arī tad, ja smadzenes nesaņem skābekli pietiekamā daudzumā, kā mēdz teikt, metas raibs gar acīm, taču tad tev jau būs nepieciešama neirologa konsultācija, lai risinātu šo problēmu.
Pēkšņa redzes pasliktināšanās vienā acī var būt arī arteriāli vai venozi acs asinsrites traucējumi.
Daudz nopietnāka ārstēšana būs nepieciešama tad, ja acu dakteris atklās, ka mirguļošanas acu priekšā saistītas ar tīklenes problēmām. Turklāt nav vienas vecuma grupas, kuru tas skartu, jo, kā saka Indars Lācis, šādas sūdzības var rasties jebkura vecuma cilvēkiem gan vienā, gan abās acīs.
«Tā sauktās mušiņas, kas peld acu priekšā, patiesībā ir nelieli apduļķojumi acs stiklveida ķermenī, kas, peldot tajā, veido ēnas uz tīklenes. Šie apduļķojumi labāk redzami, skatoties uz gaišu un vienkrāsainu fonu un paši par sevi tie neizraisa redzes pasliktināšanos,» skaidro dakteris. Uztraukties jāsāk tad, kad notiek stiklveida ķermeņa atslāņošanās vai pat rodas bojājumi tīklenē. Bet nu par visu pēc kārtas.
Tātad jaunam un veselam cilvēkam stiklveida ķermenis ir dzidrs un atgādina želejveida ķermeni, jo tas sastāv no 99% ūdens un 1% kolagēna. Savā ziņā stiklveida ķermeni pat varētu saukt par vairogu tīklenei jeb acs iekšējam nervu apvalkam. Kāpēc? Jo, piepildot acs dobumu, tas cieši pieguļ tīklenei, kā sargājot to.
Tāpat kā viss mūsu organisms, arī drošais tīklenes vairogs noveco un ar gadiem tā struktūra palēnām izmainās – tas kļūst šķidrāks.
Acu dakteri šo pārmaiņu dēvē par stiklveida ķermeņa destrukciju. «Vairumā gadījumu to var uzskatīt par normālu novecošanās procesu, kas nerada nopietnus redzes draudus,» saka Indars Lācis un piebilst, ka reizēm gan stiklveida ķermenis ne tikai sašķidrinās, bet arī nedaudz izžūst un saraujas. Šādas pārmaiņas savukārt var novest pie tā, ka stiklveida ķermenis daļēji atraujas no tīklenes, bet tā jau ir bīstama un noteikti ar steigu risināma problēma.
«Atsevišķās vietās stiklveida ķermenis ir cieši saaudzis ar tīkleni, tāpēc, tam atraujoties, var rasties tīklenes plīsumi, asinsizplūdumi vai pat tīklenes atslāņošanās,» norāda acu ārsts, «ja sūdzībām par redzes traucējumiem vēl pievienojas zibeņošana – gaiši zibšņi vai zvaigznītes acu priekšā –, tas var liecināt par tīklenes mehānisku kairinājumu un iespējamu bojājumu.»
Citiem vārdiem sakot, zibeņošana vai mušiņu dancošana acu priekšā ir tīklenes receptoru palīgā sauciens, jo tas ir vienīgais veids, kā tie var brīdināt smadzenes par draudošām briesmām.
«Mierinājumam gan jāteic, ka mazās mušiņas un diedziņi, ko rada stiklveida ķermeņa apduļķojumi visbiežāk nav saistīti ar tīklenes problēmām. Tomēr es ieteiktu visiem pārbaudīt tīkleni, lai pārliecinātos, ka tā ir vesela. Peldošs apduļķojums var būt arī atrāvies tīklenes gabaliņš, un tas jau ir bīstami, jo caur to zem tīklenes var tikt šķidrais stiklveida ķermenis un atslāņot tīkleni,» uzsver Indars Lācis.
Bīstama gan tuvredzība, gan diabēts…
Indars Lācis uzsver – tīklenes plīsumi un atslāņošanās ir ļoti nopietnas saslimšanas, kuru ārstēšanas rezultāts bieži vien atkarīgs no tā, cik ātri problēma diagnosticēta un sākta ārstēšana.
«Ja peldošie apduļķojumi ir ļoti traucējoši un izraisa redzes pasliktināšanos, iespējams, stiklveida ķermenī radies saasiņojums. Šādu problēmu gan biežāk novēro tīklenes patoloģiju gadījumā, piemēram, ja ir diabētiska retinopātija, ko izraisa paaugstināts cukura līmenis asinīs, tīklenes plīsums vai asinsrites traucējumi tīklenē,» stāsta acu ārsts. Viņš arī piebilst, ka izmaiņas stiklveida ķermenī, kuru dēļ var rasties tīklenes bojājumi, biežāk skar tos, kam ir tuvredzība, perifēra tīklenes distrofija vai kāda cita nopietna saslimšana (piemēram, diabēts), taču tikpat labi par iemeslu šādai problēmai var būt arī acu operācijas, traumas un iekaisumi.
«Turklāt – lai no stiklveida ķermeņa destrukcijas un atslāņošanās radīta tīklenes plīsuma izveidotos tīklenes atslāņošanās, bieži vien nepieciešamas tikai dažas dienas vai pat stundas, tāpēc ir tik svarīgi pat visniecīgāko sūdzību gadījumā uzreiz iet pie acu ārsta,» saka Indars Lācis.
Ko darīs acu dakteris? Vispirms, protams, veiks izmeklējumus – pārbaudīs redzi, izmērīs spiedienu acī un, ja būs nepieciešams, veiks papildu izmeklējumus ar pilināšanu acī vai kādus citus.
Ņem vērā - ja stiklveida ķermeņa izmaiņas nebūs radījušas tīklenes bojājumus, arī speciāla ārstēšana nebūs vajadzīga.
Dakteris stāsta: «Lai gan daļa apduļķojuma var neizzust, smadzenes samērā ātri iemācās tos ignorēt un parasti sūdzības samazinās dažu mēnešu laikā. Stiklveida ķermeņa apduļķojumi jāārstē tikai retos gadījumos. Kādos? Ja tie ir tik blīvi, ka izraisa būtisku redzes pasliktināšanos. Tādā gadījumā veic ķirurģisku operāciju – vitrektomiju, kuras laikā stiklveida ķermeni atsūc un aizvieto ar sāls šķīdumu.»
Tiesa gan, arī tīklenes plīsums un neliela tās atslāņošanās, kā teiktu kāda man pazīstama kundze krietnos gados, nav mirstamā vaina. Acu ārsti itin veiksmīgi tiek galā ar abām šīm problēmām, ņemot talkā metodi, ko sauc par lāzerkoagulāciju – sašuj bojāto tīkleni ar lāzeru. «Tā ir nesāpīga procedūra, ko veic ārsta kabinetā. Ja tīklenes atslāņošanās ir nopietnāka, plašāka, tad gan nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Tīklenes atslāņošanās operācijas veic Stradiņa slimnīcas acu klīnikā un pamatā tās apmaksā valsts,» norāda Indars Lācis.
Un vēlreiz – tuvredzība
Izrādās, ne bieža televīzijas skatīšanas, ne aizrautīgs darbs ar datoru nav drauds stiklveida ķermenim vai tīklenei, tāpēc, ja pēc šādām nodarbēm tev gar acīm lidinās mušiņas vai dejo rimbulīši, visticamāk, vainīgi ir jau pieminētie asinsrites traucējumi galvā – kaut kur kakla daļā kāds asinsvads tiek nospiests, smadzenes nesaņem pietiekamā daudzumā skābekli, un tas var izraisīt šo zibeņošanu vai mirguļošanu acu priekšā.
Taču, kā jau runājām, tuvredzība gan pieskaitāma pie riska faktoriem ne tikai izmaiņām stiklveida ķermenī, bet arī tīklenē, un visbiežāk tīklenes perifērās distrofijas jeb tās sānu daļas bojājumu veidā. Tādos gadījumos tīklene ir plānāka un tās sānu daļās veidojas rētas. Tiesa gan, ar neapbruņotu aci neko tādu redzēt nevar, taču acu ārsts šīs izmaiņas pamanīs pārbaudes laikā.
«Ja izmaiņas stiklveida ķermenī kombinējas ar tīklenes perifēru distrofiju (vājām vietām tīklenē), pieaug tīklenes plīsuma vai atslāņošanās risks, tāpēc bieži iesakām tīkleni profilaktiski nostiprināt ar lāzeru,» stāsta Indars Lācis. Arī šo operāciju varētu saukt par tādu kā tīklenes salāpīšanu – drošībai!
Mans ieteikums ir visiem, kuriem ir peldoši apduļķojumi, kaut arī nelieli un jau ilgi, tomēr vismaz vienreiz pārbaudīt tīkleni pie speciālista.
Ja ir zibeņošana vai pēkšņi parādās peldošie apduļķojumi, vai arī strauji pieaug to skaits un apjoms, acu ārsts – tīklenes speciālists – būtu jāmeklē pēc iespējas ātrāk. Vēl steidzīgāk jārīkojas, ja redze pēkšņi pasliktinās un redzes laukā parādās aizkars. Tie ir tipiski simptomi pie tīklenes atslāņošanās, kad jārīkojas nekavējoties. Kā jau minēju, tīklenes plīsumu var salāpīt ar lāzeru, kas ir ambulatora un nesāpīga procedūra.
Ja tīklene jau sākusi atslāņoties, visbiežāk būs nepieciešama ķirurģiska ārstēšana ar operāciju narkozē, kuras laikā ķirurgs tīkleni noliks atpakaļ vietā.»
Pēc iespējas ātrāk dodies pie acu ārsta, ja:
- Pēkšņi parādās peldoši apduļķojumi vai to skaits palielinās.
- Parādās zibeņošana.
- Pēkšņi un strauji pasliktinās redze.
- Parādās tāds kā aizkars, kas aizsedz daļu no redzeslauka.