Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mazliet apdalītas
Kas mūs, sirds ķirurgus, ļoti satrauc? Vairākos pētījumos gan Eiropā, gan ASV konstatēts, ka ar sirds vārstuļu kaitēm pie ķirurga biežāk nonāk vīrieši, lai gan sievietēm vienlīdz bieži sastopamas aortas un mitrālo vārstuļu slimības. Kāpēc tā notiek?
Pasaules pieredze liecina, ka sievietes retāk tiek izmeklētas un viņas retāk nosūta pie sirds ķirurga.
Proti, pat tad, ja dāmām laikus veic ehokardiogrāfijas izmeklējumu, viņas operē retāk. Ir vairāki faktori, kas kopumā rada šādu situāciju.
Citi lasa
Vispirms ģimenes ārsti daudz retāk sūta sievietes uz izmeklējumiem. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka viņas mazāk sūdzas un vieglāk uztver slimības simptomus. Vīrietim, kurš aizdusas dēļ pēkšņi vairs nespēj veikt agrākās aktivitātes, piemēram, svētdienās uzspēlēt tenisu, liekas, ka viņš mirst, bet sieviete teic, ka vienkārši ir nedaudz nogurusi, neiet pie ģimenes ārsta un līdz ar to netiek nosūtīta uz izmeklējumiem.
Otra lieta – sievietēm vienkārši nav tik daudz laika, ko veltīt rūpēm par savu veselību, jo viņas vairāk rūpējas par tuviniekiem – bērniem, vecākiem, vīru.
Nākamajā etapā, kad sievieti tomēr izmeklē ar ehokardiogrāfu, viņai viena vai otra vārstuļu kaite var izskatīties ne tik nozīmīga, lai uzskatītu par izteiktu pēc klasiskajiem kritērijiem, kas iegūti no populācijas vidējiem datiem un zināmā mērā vairāk atspoguļo kritērijus izteiktai kaitei tieši vīriešiem. Neiedziļinoties specifiskās detaļās, objektīvi nozīmīga sirdskaite sievietei ehokardiogrāfijas laikā var tikt traktēta kā drīzāk mērena vai pat viegla, jo pēc formāliem kritērijiem tā neizskatās tik krāšņa kā vīrietim.
Rezultāts? Galu galā sievieti nenosūta pie sirds ķirurga, jo formāli nozīmīgas sirdskaites taču nav!
Trešais etaps ir tad, kad sieviete tomēr ierodas pie sirds ķirurga, jo diagnoze atbilst formālajiem kritērijiem. Taču, tā kā sieviete savas sūdzības ne vienmēr izklāsta tik krāšņi kā vīrietis vai pat noliedz un neatpazīst tās, mēs, sirds ķirurgi, piekrītam nogaidīt un pēc pusgada vai gada taisīt ehokardiogrāfiju atkārtoti, jo sirds ķirurgu vadlīnijas rekomendē operāciju veikt situācijās, kad pacientam ir simptomi.
Sieviete par šādu lēmumu ir priecīga, jo nevēlas operēties – pēc tam taču viņa kādu laiku nevarēs neko smagu darīt!
Diemžēl gadās arī tā, ka pati sieviete jau atnāk ar viedokli vai pat, tā teikt, uzstādījumu, ka operēties tagad vienkārši nevar un nevēlas. Un rezultātā viņa tiek ārstēta novēloti.
Publicēti vairāki pētījumi, kas liecina – pat ja sievietēm tiek veiksmīgi izoperēta aortas vārstuļa stenoze vai mitrālā vārstuļa nepietiekamība, kas ir visizplatītākās sirds vārstuļu kaites, viņas pēc tam nodzīvo īsāku laiku nekā vīrieši pēc līdzvērtīgas operācijas, jo operāciju veic novēloti, kad sirsniņa jau samocīta, cietušas arī plaušas un pārējie orgāni. Visā pasaulē uzkrāta pierādījumu bāze tam, ka vīriešiem sirds vārstuļu kaites tiek izoperētas savlaicīgāk.
Emocionāla uzruna sievietēm
Mīļās dāmas! Saprotu, ka jūs gribat rūpēties par tuviniekiem, bet – ir jāpadomā arī par sevi! Kaut vai tāpēc, lai varētu ilgāk rūpēties par citiem. Diemžēl, kad vārstuļi sabojāti pilnībā, rodas sirds mazspēja. Es katru dienu dzirdu runas: «Baidos no sirds operācijas, jo kaimiņienei pēc tam nekļuva labāk, viņa nodzīvoja knapi pusotra gada…» Taču jāsaprot, ka kaimiņienei, visticamāk, bija ielaista kaite. Ja ne tikai samocīta sirds, bet sirds mazspējas dēļ cietušas arī plaušas un pārējie orgāni, tad ne tikai ir lielāks operācijas risks, bet negatīvi tiek ietekmēts arī pēcoperācijas rezultāts.
Pētījumi rāda, ka ielaistas slimības gadījumā pat pie visideālākās operācijas pēc tās tomēr saglabājas sirds mazspējas izpausmes un prognozējamais dzīves ilgums samazinās.
Ja cilvēks atnācis pie sirds ķirurga, kad kreisais kambaris tik ļoti samocīts, ka vairs lāgā nesaraujas, lielākajai daļai tas vairs neatgriežas normālā stāvoklī. Tāpēc sirds simptomus nedrīkst ignorēt – nedrīkst pieņemt, ka esi vienkārši nogurusi… Savukārt, ja, piemēram, aortas vārstuļa stenozes vai mitrālā vārstuļa nepietiekamības gadījumā operācija tiek veikta laikus, pacienta paredzamā dzīvildze pēc operācijas nozīmīgi neatšķiras no līdzīga vecuma cilvēka paredzamās dzīvildzes bez sirdskaites.
Mazliet par pašu ārstēšanu
Visizplatītākā sirds vārstuļu kaite ir aortas vārstuļa stenoze, kad vārstuļa lapiņas jeb viras kalcinējas jeb apaug ar kaļķi. Operācijas laikā bojāto vārstuli izņem ārā un tā vietā ieliek protēzi.
Citādi ir ar otru izplatītāko vārstuļu slimību – mitrālā vārstuļa nepietiekamību. Varam lepoties, ka pēdējā laikā vairāk nekā 90 procentos gadījumu mums ir izdevies mitrālo vārstuli salabot, nevis nomainīt, jo tas pacientam ir daudz labāk. Visbiežāk vienai vārstuļa virai ir noplīsušas tā dēvētās atsaites jeb hordas.
Tad, ja segments ir salīdzinoši neliels, mēs varam to vienkārši izgriezt ārā, sašujot kopā, vai arī, ja segments ir lielāks, piešūt jaunas hordas.
Droši vien daudzas dzirdējušas, ka vārstuļu ķirurģija ir nopietna lieta, jo tiek veikts plašs grieziens, pilnībā pārdalot krūšu kaulu un pēc tam ar metāla stieplēm to savelk kopā… Jā, biežāk tas joprojām ir labākais risinājums īpaši sarežģītos gadījumos un pacientiem ar kombinētām kaitēm. Taču laiki mainās – tagad visā pasaulē un arī Latvijā sirds vārstuļus arvien biežāk operē ar 5–6 centimetrus maziem ādas griezieniem starp ribām – proti, operē mazinvazīvi.
Šādi var veiksmīgi ārstēt gan aortas, gan mitrālo, gan trikuspidālo vārstuli.
Ko mazinvazīva metode nozīmē pacientam? Tāpat kā pēc klasiskas operācijas, var celties un staigāt jau otrajā pēcoperācijas dienā. Mazāk sāp. Būtiski, ka krūšu kauls ir palicis vesels. Pats galvenais – rehabilitācijas laiks līdz tam, kad cilvēks var atgriezties pilnvērtīgā dzīvē un strādāt fizisku darbu, ir īsāks. Pēc klasiskas operācijas no izteiktas fiziskas slodzes ar rokām jāatturas divus līdz trīs mēnešus vai dažkārt pat ilgāk, kamēr krūšu kauls kārtīgi sadzīst un pie lielākas slodzes nav jūtams diskomforts. Turpretim pēc saudzējošas operācijas iesakām nedarīt neko fiziski smagu tikai vienu mēnesi.
Sirds vārstuļu operācijas, arī mazinvazīvās, notiek mākslīgajā asinsritē.
Vēl pat divtūkstošo gadu sākumā uzskatīja, ka mākslīgās asinsrites lietošana ļoti kaitē cilvēka organismam, jo var veicināt nieru mazspēju un citu orgānu bojājumu. Tagad no tā vairs nav jābaidās – šī tehnoloģija ir tik ļoti attīstījusies, ka vairs nesagādā traumu cilvēka organismam un pati par sevi nerada nekādu risku.
Tāpēc mans padoms ir šāds: ja sirds ķirurgs pēc ehokardiogrāfijas datu izvērtēšanas tev ir teicis, ka jāoperē sirds vārstuļi, nevilcinies un pieraksties uz operāciju!
Tagad to arvien biežāk veic saudzīgi, ar maziem griezieniem, un pēc operācijas drīz vien varēsi atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Izmanto iespējas, ko šodien piedāvā modernā medicīna! Gaidīšanas laiks līdz valsts apmaksātai vārstuļu operācijai, maksimums, ir pāris mēneši. Ja ārsts lems, ka tavā situācijā tā objektīvi nepieciešama ātrāk, operācija var tikt veikta ātrāk.
