Joprojām nav līdz sīkākajai detaļai izpētīts, kāpēc mūs šī liksta vispār piemeklē, taču visbiežāk krampjiem ir kāds no šiem iemesliem.
Atūdeņošanās
Nepietiekama šķidruma uzņemšana ir visizplatītākais krampju rašanās cēlonis. Karstā vasarā tā noteikti ir problēma. Turklāt nepietiekama dzeršana saistās arī ar minerālvielu trūkumu organismā vai nepareizām šo minerālvielu attiecībām. Runa ir par magniju, kāliju un kalciju. Tāpēc daudz dzert ūdeni tiešām ir ļoti svarīgi. Sevišķi vasarā un īpaši tiem, kas strādā ceļu būvē, uz jumtiem, karstās telpās. Piemēram, ceļu strādnieks, kas lej asfaltu, patiesībā nestrādā plus 30 grādos, kā rāda termometra stabiņš, – uz sakarsušās virsmas ir jau visi 40 grādi un pat sešdesmit. Sviedri līst kā pirtī, bet sviedri nav pliks ūdens – ar tiem zudībā iet daudz minerālsāļu.
Kā rīkoties?
Citi lasa
Vasarā vēlams ūdeni ik pa laikam aizstāt ar minerālūdeni, kurā ir lielāka sāļu koncentrācija. Grēkāži attiecībā uz ūdens dzeršanu ir gados vecie ļaudis. Turklāt tveicē nepietiek ar ierastajiem diviem litriem ūdens – jādzer vēl vairāk!
Visvisādas kaites
Krampji var pavadīt arī dažādas kaites. Tos novēro, piemēram, ja ir slims vairogdziedzeris, arī pie cukurslimības. Turklāt – jo vecāks cilvēks, jo krampji piemeklē biežāk. Viena no teorijām saka: starpmuskuļu šķiedru telpā minerālvielu sastāvs vairs nav gluži tāds, kā bija jaunībā.
Cilvēkam novecojot, izmainās vielmaiņa, klāt nāk tas pats cukura diabēts vai vairogdziedzera vaina – tas viss maina iekšējo struktūru un varētu kļūt par iemeslu krampjiem.
Krampjus novēro arī pie asinsvadu slimībām. Parasti, kad kāds pacients stāsta par krampjiem, automātiski paskatos uz viņa kājām – vai nav paplašinātas vēnas. Arī tas, ja vēnas ir operētas, vēl nenozīmē, ka tās ir izārstētas. Vēnām, kurās veidojas bumbuļi, sieniņas joprojām ir švakas. Kājas vakarā pietūkušas tā, ka grūti iedabūt apavos, un tad jau arī krampji ir klāt. Vēl piebiedrojas miega traucējumi, jo no krampjiem nevar aizmigt…
Kā rīkoties?
Ja ir paplašinātas kāju vēnas un vēl krampji, pirmais, ko parasti iesaku, – pasmērēt tās vietas ar kādu no vēnām domātajiem preparātiem. Tie ir bezrecepšu medikamenti, kas uzlabos venozo atteci un tādējādi arī mazinās krampjus.
Pa vēnām asinis plūst uz sirdi, bet pa artērijām tās no sirds caur plaušām, kur bagātinās ar skābekli, tek uz ķermeņa perifēriju. Ja artērijas holesterīna nogulšņu dēļ ir pārāk šauras, arī tad var gadīties krampji. Tad vērts aprunāties ar ģimenes ārstu, kurš noteikti paskatīsies lietojamo zāļu sarakstu un ieteiks, ko darīt tālāk.
No dažiem medikamentiem
Piemēram, ir urīndzenošas zāles, kas izdzen no organisma kālija sāļus, – ķermenim tā sāk trūkt, un rodas muskuļu krampji. Urīndzenoši līdzekļi ļoti bieži tiek izrakstīti kombinācijā ar medikamentiem pret augstu asinsspiedienu, pie sirds mazspējas, kad sirds strādā nepietiekami un kājām pieplūst šķidrums, kāju potītes pietūkst – tad vajag to šķidrumu dabūt ārā, lai sirdij kļūst vieglāk strādāt.
Kā rīkoties?
Tajā dienā, kad lieto šos urīndzenošos līdzekļus, vajadzētu vairāk ēst kāliju saturošus produktus – banānus, kartupeļus, žāvētas plūmes, aprikozes, rozīnes. Kartupeļus vārot, kopā ar šķidrumu tiek nolieti arī visi labie kālija sāļi, tāpēc labāk būtu kartupeļus cept vai vārīt zupās.
Bērniņa gaidības
Kāju krampji mēdz piemeklēt arī grūtniecības laikā, jo – atkal – tiek izjaukta minerālvielu attiecība organisma šķidrumos.
Kā rīkoties?
Grūtniecēm parasti iesaka lietot magniju, kas nomierina nervu sistēmu, paaugstina sāpju slieksni un mazina krampjus. Bieži vien ginekologs vai ārstējošais ārsts šo preparātu izraksta, negaidot, kad krampji jau būs klāt, bet – profilaktiski.
Magnijs neskaitās medikaments – tā ir minerālviela un nekaitē topošajam bērniņam.
Iesaku lietot kvalitatīvus preparātus ar labu biopieejamību. Proti, magnija citrātu, kas ir dārgāks preparāts, bet organisms to labāk uzņem.
Peldes un sports
Krampji peldoties piemeklē tad, ja gaisa un ūdens temperatūras kontrasts rada pēkšņas un neprognozējamas muskuļu spazmas. Ja tajā dienā cilvēks vēl piedevām ir arī maz dzēris, krampju varbūtība pieaug, jo tas, ka mēs iemetamies ūdenī, nenozīmē, ka mūsu organismā arī ir ūdens! Ūdens ir apkārt, bet ne cilvēkā iekšā. Turklāt mēs svīstam, arī esot ūdenī. Tāpēc, atpūšoties pie ūdens, ir daudz jādzer.
Kā rīkoties?
Kad, esot ūdenī, iemetas krampji, galvenais – saglabāt mieru. Mēģini peldēt uz muguras un ievilkt elpu, cik vien dziļi vari. Ar gaisu piepildītas plaušas tevi turēs virs ūdens kā pludiņu. Tad jāsāk kustēties, citādi dibens vienalga vilks uz leju. Jāmēģina kustināt rokas un kājas un airēties uz priekšu.
Vajag kustināt visus brīvos, krampī nesarautos locekļus, jo nekad jau nesarauj visus vienlaikus.
Ja invalīdi peld ar vienu roku vai vienu kāju, tātad cilvēks potenciāli ir spējīgs šādā veidā peldēt! Protams, sāpes paralizē spēju peldēt, bet nevajag baidīties un krist panikā. Īstenībā pat no atvara var izpeldēt, ja tu pēdējā mirklī ievelc elpu, tad nonirsti līdz atvara dibenam, un – ūdens tevi atkal pats uznes augšā. Nevajag zaudēt kontroli pār sevi, tev jāsaprot – krampis kājā nebūs mūžīgi. Tās visdrīzāk būs sekundes, un – gan jau es to minūti virs ūdens noturēšos, ja pietiekami ievilkšu elpu.
Kad krampis pārgājis, nevajadzētu kraulā ātri steigties uz krastu, jo tad tas var saraut kāju vai roku vēlreiz. Patiesībā nav skaidrs, kāpēc krampji īsā laika sprīdī notiek atkārtoti, bet tie var sekot cits citam divas, trīs un četras reizes.
Dārza darbi
Ja papūlēsies, vari tikt pie krampjiem, arī rosoties savā piemājas dārziņā. Tas vairāk attiecas uz cilvēkiem, kam slodze ir neregulāra un dārzs vairāk ir kā nedēļas nogales izaicinājums. Pie vainas var būt ilgstoša nemainīga poza un smagumu cilāšana neērtā, nepareizā pozā. Piemēram, ja tu ikdienā strādā birojā, bet brīvdienās nes maisus sev nepierastā pozā – vari piedzīvot krampjus. Dārzā krampji parasti nepiemeklē tos, kam slodze ir ikdiena un kas daudz dzer šķidrumu.
Kā rīkoties?
Profilaksei vari palietot kādu magnija preparātu, arī vitamīnu B6, kuram, tāpat kā magnijam, piemīt pretkrampju iedarbība.
Kā uzreiz pieveikt krampi?
Par spīti sāpēm, jāmēģina krampja sarauto vietu izkustināt, iztaisnot, izmasēt. Muskulis parasti tiek sarauts vienā pozā, lielākoties – uz iekšu, tā saucamajā fleksijā. Bet – nav nozīmes, kādā virzienā masēt, vai pa labi vai pa kreisi, vai uz augšu vai uz leju. Vienkārši izkustini muskuli no vietas!
Krampja sarautajā vietā vari iemasēt arī kādu pretsāpju gelu.