Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai gan Latvijas iedzīvotāji savu peldētprasmi vērtē samērā augstu, biedrības Peldēt droši dibinātāja Zane Gemze atgādina: saskaņā ar definīciju peldētprasme ir spēja ielēkt ūdenī, nirt un nopeldēt vismaz 200 metru, to skaitā 50 metru uz muguras, taču tās nebūt nav vienīgās prasmes, kas veido ūdens kompetenci. Tajā ietilpst 15 pamatelementi, tādi kā spēja droši iekļūt un izkļūt no ūdens, spēja kontrolēt elpošanu un mierīgi gulēt uz ūdens, ienirt, objektīvi novērtēt savu peldētprasmi, apstākļus un iespējamos riskus.
«Ūdens kompetenci nevar iegūt, biedējot sabiedrību ar skarbu noslīkušo statistiku, ūdens kompetence ir jāapgūst. Tās ir dažādas prasmes, kas tāpat kā braukšana ar riteni vai sprādzēšanās automašīnā ir jāiemācās jau bērnībā. Tādām lietām kā savu spēju izvērtēšana, peldēšanās tikai labi zināmās vietās vai atturēšanās no alkohola ūdens tuvumā ir jābūt pašsaprotamām ikvienam. Zināšanas un atbildīga rīcība var glābt dzīvību,» uzsver Zane Gemze.
Eiropas statistikā Latvija diemžēl ieņem skumjo pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā. «Satraukumu rada arī cilvēku neapdomīgā rīcība uz ūdens – trešā daļa (33%) iedzīvotāju atzīst, ka ir peldējušies alkohola reibumā. Neatkarīgi no reibuma pakāpes alkohola lietošana un peldēšana, ūdens transportlīdzekļu vadīšana, ūdenssports vai atrašanās ūdens tuvumā nav savienojamas lietas,» uzsver Ludmila Ščegoļeva, AAS BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja.
Lai pārliecinātos par savu peldētprasmi – kontrolētu elpošanu, pasīvo peldēšanu, orientēšanos ūdenī, peldēšanu zem ūdens utt., apdrošināšanas sabiedrība BALTA sadarbībā ar biedrību Peldēt droši aicina ikvienu kritiski novērtēt savu ūdens kompetenci, atbildot uz sešiem kontroljautājumiem:
- Vai peldot proti kontrolēt elpošanu?
Cilvēki slīkst tāpēc, ka nespēj elpot. Elpošanas kontrole tiek uzskatīta par vissvarīgāko fiziskās izdzīvošanas kompetenci. Cilvēks, kam piemīt ūdens kompetence, spēj peldēt un mierīgi elpot, gan turot galvu virs ūdens, gan atrodoties ar galvu ūdenī un to izceļot tikai ieelpas veikšanai. - Vai vari mierīgi gulēt uz ūdens?
Gulēšana uz ūdens miera stāvoklī un turēšanās ūdenī vertikāli ir būtiska situācijās, kad jāgaida palīdzība, un ir cieši saistīta ar elpošanas kontroli. Peldspēja piemīt teju ikvienam, tāpēc visbiežāk nespēja mierīgi nogulēt uz ūdens ir saistīta ar prasmju trūkumu vai bailēm. Savukārt turēties ūdenī vertikāli ir iespējams, vienmērīgi un apzināti kustinot kājas un/vai rokas tā, lai nodrošinātu nekustīgu ķermeņa pozīciju. Tā ir vieglāk ilgstoši noturēt galvu virs ūdens. - Vai vari bez grūtībām mainīt peldēšanas veidu un virzienu?
Pagriešanās no krūtīm uz muguras un atpakaļ vai virziena maiņa – pa labi un pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ – ir prasmes, kas šķiet elementāras, taču pētījumi liecina, ka ne vienmēr peldētājs spēj to izdarīt bez lieka stresa un minstināšanās. Atklātās ūdenstilpēs peldētājs var saskarties ar dažādiem šķēršļiem, no kuriem jāizvairās, un tad ar prasmi peldēt tikai taisni var nepietikt. - Vai proti peldēt zem ūdens?
Prasme peldēt un spēja noturēties uz ūdens negarantē spēju ienirt un peldēt zem tā. Vienlīdz svarīgi ir prast gan ienirt, gan pārvietoties zem ūdens dziļuma, ūdens spiediena un samazinātas redzamības apstākļos, kam nepieciešama laba elpas un peldspējas kontrole. - Vai proti peldēt apģērbā?
Nereti cilvēki slīkst, nokļūstot ūdenī nejauši, kad nav plānojuši peldēties un ir pilnībā apģērbušies. Šādos apstākļos apģērbs ir papildu slogs. Pētījumi liecina, ka pat viegls apģērbs apgrūtina pārvietošanos ūdenī, radot papildu slodzi, un par apmēram trešo daļu samazina peldēšanas ātrumu – īpaši cilvēkiem ar vājāku peldētprasmi.
Vienlaikus viegls apģērbs var samazināt iespējamo ķermeņa siltuma zudumu un palīdzēt izdzīvot ilgstošākā laika posmā. Daudzās pasaules valstīs bērnu peldēšanas apmācībā tiek iekļauti uzdevumi, kas jāveic apģērbā, apgūstot iemaņas droši rīkoties šādos gadījumos. - Vai zini, kā palīdzēt slīkstošam cilvēkam?
Lai gan vairumā gadījumu slīkšanu var novērst, tam vajadzīga citu cilvēku palīdzība. Kā rāda pētījumi un praktiskie novērojumi, nepietiekamas zināšanas un prasmes, sniedzot palīdzību slīkstošajam, ne vien apgrūtina glābšanu, bet arī apdraud paša glābēja dzīvību. Šādos gadījumos nelaimi veicinoši cēloņi ir nespēja adekvāti novērtēt riskus, savu spēju pārvērtēšana un impulsīva, neapdomīga lēmumu pieņemšana. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā saprast, ka cilvēks patiešām slīkst, un kā sniegt drošu palīdzību.
Papildu informāciju meklē biedrības Peldēt droši mājaslapas sadaļā Esi zinošs.
