Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Saslimšanas pieaugumu ar garo klepu var skaidrot ar infekcijas slimībām raksturīgo cikliskumu – vidēji ik pa pieciem gadiem pieaug vai samazinās slimības uzņēmīgo skaits. Turklāt vakcinācijas rezultātā gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem samazinās tā sauktais dabiskā bustera efekts, kas nozīmē dabiskās imunitātes stimulāciju, saskaroties ar garā klepus izraisītāju.
No 2012. gada, kad Latvijā sāka pieaugt garā klepus gadījumu skaits, līdz šim brīdim reģistrēti trīs nāves gadījumi – visi bija nevakcinēti bērni līdz gada vecumam. Lai glābtu dzīvības, svarīgi vakcinēt grūtnieces, jo zīdaiņi pirmajos dzīves mēnešos ir ļoti uzņēmīgi pret garā klepus ierosinātāju. No 2022. gada valsts apmaksā vakcināciju pret garo klepu grūtniecēm!
Nepieciešams vakcinēt arī pusaudžus. Saskaņā ar 2022. gadā atjaunoto bērnu vakcinācijas kalendāru, vakcīna pret garo klepu obligāti jāsaņem 2, 4, 12–15 mēnešu, 7 un 14 gadu vecumā.
Garā klepus saslimšanas gadījumu skaits pieaug visā Eiropā, piemēram, Vācijā, Spānijā un Norvēģijā to ir daudz vairāk nekā Latvijā. Piemēram, Austrijā, Beļģijā un Čehijā arī pieaugušos ik pēc 10 gadiem vakcinē pret garo klepu. Tas ir svarīgi, jo viens garā klepus slimnieks var aplipināt vidēji 12–17 cilvēkus.
Pirms vakcīnu pret garo klepu 1958. gadā iekļāva vakcinācijas kalendārā, ar to slimoja vairāk nekā 5000 cilvēku gadā, bet 2014.–2018. gadā daudz mazāk – vidēji 158 iedzīvotāji gadā.
Zināšanai:
- 2017. gadā Latvijā reģistrēti 95 garā klepus slimnieki,
- 2018. gadā – 159,
- 2019. gadā 720 saslimšanas gadījumi,
- 2020. gadā – 342 garā klepus slimnieki, no kuriem 175 bijuši bērni un pusaudži vecumā līdz 17 gadiem.
Izlasi arī:
