Lasītājas jautājums: Pirms kāda laika ģimenes ārste apvaicājās, vai un kad esmu potēta pret difteriju. Atbildēju, ka visdrīzāk esmu potēta tikai bērnībā (esmu dzimusi 1977. gadā) un vēlāk apzinātā vecumā neesmu – vismaz neko tādu neatceros.
Arī manā potēšanas pasē, kura man ir, šķiet, kopš 2000. gadu sākuma, nekādu atzīmju par šo poti nav.
Tad nu, tā kā vajadzēja revakcinēties pret ērču encefalītu, pie viena palūdzu arī difterijas poti. Vakcinācijas kabinetā man tikai pavaicāja, kad pēdējo reizi potējos pret difteriju. Es, protams, atbildēju, ka pagājušajā gadu tūkstotī. Tā es tiku pie potes, un tālāku norādījumu nebija. Pēc tam sāpēja roka un divas dienas mocīja temperatūra.
Meklējot informāciju internetā, atradu rakstus, kuros minēts – ja ilgu laiku nav notikusi revakcinācija, nepieciešamas divas un pat trīs potes.
Man neviens neko tādu neteica, tāpēc esmu nesaprašanā – vai man vajag otru un varbūt pat arī trešo poti, tā, it kā shēmu sāktu no jauna? Vai arī tiešām pietiek ar to vienu poti, pēc, iespējams, pat vairāk nekā 35 gadu pauzes? Gunita
Ļoti labs jautājums, jo šādā situācijā varētu būt daudz cilvēku Latvijā, kuri nezina savu vakcinācijas statusu, – varbūt vairs nav pieejami dokumenti, varbūt pazudusi potēšanas pase…
Ja pagājuši vairāk nekā desmit gadi, tad potēšanās pret difteriju NAV jāsāk no jauna! Vajadzīga tikai viena balstvakcīna un nākamā – atkal pēc 10 gadiem. Ar noteikumu, ka iepriekš ir saņemts pilns vakcinācijas kurss – ievērota vakcinācijas shēma.
Difterija ir ļoti bīstama un lipīga infekcijas slimība.
Sekas saslimstot var būt ļoti dramatiskas un pat letālas, turklāt šī slimība pasaulē un arī Latvijā joprojām nav izskausta, atsevišķi gadījumi joprojām tiek reģistrēti. Par laimi, difterija ir vakcīnregulējama infekcija, kas nozīmē, ka ar poti varam sevi pasargāt. Tāpēc infektologi tur acis modri vaļā un aicina pārbaudīt, kad bijusi pēdējā revakcinācija, un atkārtoti potēties ik pēc desmit gadiem.
Un vēl kas – difterijas vakcīnu visos laikos ir apmaksājusi valsts.