Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas tas īsti ir?
Atopiskais dermatīts ir iekaisīga ādas kaite, un, jā, tā ir ļoti tipiska tieši bērnu vecumā.
Galvenā būtība: uz ādas pietrūkst lipīdu jeb tauku slānīša, ko normālos apstākļos āda ražo pati, lai sevi pasargātu.
Ja lipīdi netiek ražoti pietiekamā daudzumā, āda kļūst sausa, starp šūnām veidojas spraudziņas, pa kurām ādā viegli iekļūst alergēni un mikrobi. Tā kā sausa ādiņa mēdz niezēt, līdz ar kasīšanu uz tās veidojas sārti laukumi – sakasījumi un iekaisums. Atopiskajam dermatītam sejas ir visai dažādas, tomēr klasiski šai slimībai patīk izpausties uz roku un kāju ieloku virsmas, tātad ceļu un elkoņu locītavās, tāpat uz dupša un augšstilbiem. Maziem bērniem sausuma pleķīši mēdz veidoties arī uz sejas un galvas matainajā daļā, savukārt pusaudžu vecumā tipiskas atopiskā dermatīta lokalizācijas ir kakls un rokas.
Gribi «ciparus»? Eiropā katram ceturtajam bērnam ir konstatēts atopiskais dermatīts. Jā, to pārsvarā dēvē par mazo bērnu kaiti, taču nav izslēgts, ka atopiskais dermatīts turpinās arī pieaugušā vecumā. Tiesa, nav viennozīmīgas atbildes, kāpēc šī slimība rodas, taču medicīnā izvirzītas vairākas teorijas, kas cenšas to skaidrot… Viena no tām ir higiēnas teorija. Proti, mūsdienās mēs mēģinām dzīvot arvien tīrāk un tīrāk, bieži lietojam mazgāšanās līdzekļus, ziepes, nu jau arī dezinfekcijas līdzekļus. Tāpat ierasts, ka dzīvojam mazākās ģimenēs nekā agrākos laikos, līdz ar to arī mikroklimats ģimenes iekšienē ir «tīrāks». Otra teorija, par ko spriež zinātnieki, ir saistīta ar zarnu mikrobiomu, – tiek pieņemts, ka baktērijas, kas dzīvo mūsu zarnu traktā, vistiešākajā veidā ietekmē arī mūsu ādas stāvokli. Piemēram, uzskata, ka bērniņiem, kuriem drīz pēc dzimšanas bijis jālieto antibiotikas vai tas bija jādara mammai, mazulīti gaidot, veidojas zarnu mikrobioma līdzsvara disbalanss. Rezultātā pieaug arī atopiskā dermatīta attīstības risks.
Kas provocē?
Mēs, ārsti, atopisko dermatītu dēvējam par multifaktoriālu slimību.
Tas nozīmē, ka arī mūsu apkārtējā vidē un dzīvesveidā ir atrodami vairāki iemesli, kas ietekmē gan atopiskā dermatīta rašanos, gan tā attīstības gaitu.
Un – katram tie būs citi!
1. Veļas mazgāšanas un skalošanas līdzekļi, ko lieto drēbju un gultasveļas mazgāšanai. Sīkās līdzekļu daļiņas, kas paliek audumā arī pēc izskalošanas, var kairināt maza bērna maigo ādiņu un izprovocēt vai saasināt atopisko dermatītu.
2. Ķermeņa kopšanas līdzekļi. Visbiežāk vainīgie ir līdzekļi ar izteiktu aromātu un putojošu efektu, jo tie naskāk noārda dabisko lipīdu slānīti.
3. Apģērbs. Ja audums satur sintētiku, kas neelpo, un āda bieži sasvīst, tas var būt viens no iemesliem, kāpēc atopiskais dermatīts uzliesmo.
4. Sauss gaiss telpās. Savu mazo pacientu vecāku stāstos nereti sadzirdu, ka ādas stāvoklis biežāk pasliktinās rudens un ziemas mēnešos, kad mājokļos tiek pieslēgta apkure. Un tā tas reāli varētu būt, jo, ja gaisa mitrums telpā ir zem 50 procentiem, āda jūtas slikti, tā kļūst sausa, niez, un uz tās var veidoties atopiskajam dermatītam raksturīgi plankumi.
5. Psihoemocionālie faktori un stress. Jaunāka brāļa vai māsas piedzimšana, dzīvesvietas maiņa, bērnudārza gaitu uzsākšana vai dārziņa maiņa, vecāku šķiršanās… Tie visi mazajam ir iespaidīgi pārdzīvojumi, tāpēc nereti var novērot sakritību, ka atopiskais dermatīts sākas vai uzliesmo tieši pēc šiem notikumiem.
6. Stress, ko rada fiziskas sāpes, vīrusu saslimšanas, zobu šķilšanās, vakcinācija. Mazajam šīs sajūtas rada diskomfortu, kas var ietekmēt procesus visā organismā un saasināt hroniskas kaites, šajā gadījumā – atopisko dermatītu.
Varbūt alerģija no pārtikas?
Jā, redzot nelāgas izpausmes uz ādas, pārtikas alerģija ir pirmais, par ko iedomājas vecāki. Taču jāteic, ka tā nebūt nav biežākā atopiskā dermatīta vaininiece. Medicīnas literatūrā apgalvots, ka tikai aptuveni 30 procenti no visiem atopiskā dermatīta gadījumiem ir saistīti ar pārtikas vai inhalācijas alerģiju, piemēram, jutību pret kaķa spalvām. Tiesa, ja runa ir par pavisam maziem bērniņiem, līdz aptuveni divu vai trīs gadu vecumam, uzmanīgi jāvēro, vai izpausmes uz ādas nesakrīt ar laiku, kad uzturā tiek lietots kāds jauns, iepriekš nelietots, produkts, biežāk atopiskais dermatīts ar pārtiku saistīts tieši maziem bērniem. Var būt arī tā, ka mamma, barojot mazo ar krūts pienu, nodod alergēnu mazulim, un nepanesība izpaužas kā alerģija uz ādas. Biežākie produkti, kas izkristalizējas kā vainīgie, ir piens un olas, bet tie var būt arī kvieši, soja, rieksti, jūras produkti un zivis, vai cits produkts, jo jāņem vērā, ka potenciāli jebkurš pārtikas produkts var būt alergēns. Mēdz būt arī situācijas, kad atopiskais dermatīts bērniņam pirmo reizi parādījies septiņu gadu vecumā. Tad pārtikas alerģija ir pēdējais, ko turam aizdomās, jo šajā vecumā nav raksturīgi veidoties pārtikas alerģijai, kas izpaužas ar atopiskā dermatīta pazīmēm. Biežāk šajā vecumā provocējošais ir kāds ārējais faktors, piemēram, bērns sācis apmeklēt peldēšanas nodarbības baseinā un ādai nepatīk baseina hlorētais ūdens.
Galvenais, ko svarīgi atcerēties, – ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju, nevar būt tā, ka, piecas reizes saskaroties ar potenciālo alergēnu, nav nekādu izpausmju, sestajā reizē ir un tad atkal nav.
Ja tā patiešām ir alerģiska reakcija uz kādu produktu, tā būs katru reizi pēc saskares ar konkrēto alergēnu.
Vēl viens būtisks kritērijs, pēc kā var secināt, ka stāsts nebūs par pārtikas alerģiju, ir ādas stāvoklis vasarā. No pieredzes redzu, ka Latvijas platuma grādos bieži vien atopiskais dermatīts par sevi neliek manīt tieši vasarā, kad bērniņš ēd daudzveidīgu uzturu, ogas, augļus, dārzeņus. Taču, tiklīdz iestājas rudens un ziemas mēneši, ādas plankumi un apsārtums atkal parādās. Tātad – vaininieks ir kas cits!
Nianse, ko pārtikas stāstā nereti piemirst… Ir vēl kāda alergēnu grupa, kas nav nekādi pierādāma nedz laboratoriski, nedz veicot ādas testus, proti, ķīmiskās pārtikas piedevas, saldinātāji un krāsvielas. Visbiežāk šīs sakritības izkristalizējas, pārrunājot situāciju ar vecākiem. Piemēram, nereti atopiskā dermatīta pazīmes rodas vecumā, kad bērniņš sāk našķoties ar saldinātiem jogurtiņiem, cepumiem, limonādēm un «končām». Paasinājums vērojams arī pēc bērnu dzimšanas dienas ballītēm. Tādā gadījumā atopiskā dermatīta gaitu provocē ķīmiskās vielas, kas atrodas pārtikas produktos, un – no tām vēlams izvairīties.
Kā sadzīvot?
Ikdienā
Pamatā veiksmes atslēga ir ādas kopšana gan ikdienā, lai attālinātu atopiskā dermatīta saasinājumus, gan uzliesmojuma brīžos, līdzās ārstēšanai. Tā kā ādai, kas sirgst no atopiskā dermatīta, trūkst lipīdu slāņa, galvenais noteikums ir to atjaunot.
*Viens no veidiem ir lietot mitrinošus un barojošus emolientus vai krēmus bez smaržas un kairinošām vielām vismaz reizi vai divas reizes dienā. Nebrīnies, ja saasinājuma brīžos dakteris ādiņu iesaka ieziest ar mitrinošu krēmu pat desmit reižu dienā – ļoti sausai ādai ar tieksmi ātri apēst krēma kārtiņu mitrinošais slānis jāatjauno biežāk.
*Otrs – izvēlies saudzīgus mazgāšanās līdzekļus. Ādai ar atopisko dermatītu piemēroti dušas pieniņi, eļļas bez putojoša efekta. Aptiekās nopērkami arī vannas līdzekļi, piemēram, Linola, kuru pievienojot vannas ūdenim ādiņa mazgājoties tiek papildus mitrināta.
Ja ir saasinājums
Tātad – uz ādas redzami sausi, sarkani, iekaisīgi plankumi, kas var arī izraisīt niezi.
*Visbiežākā taktika ir uzklāt hormonu ziedes, kuras izraksta ģimenes ārsts vai dermatologs. Ņem vērā, ka tās nedrīkst lietot ilgstoši, bet aptuveni nedēļu. Kad plankumi pārgājuši vai vismaz apsārtums pierimis, atkal jāpāriet tikai uz barojošo un mitrinošo līdzekļu lietošanu.
*Vēl viena zāļu grupa ir kalcineirīna inhibitori – ziedes, kurām piemīt pretiekaisuma iedarbība. Šos līdzekļus drīkst izmantot tikai tad, kad pēc hormonu ziežu lietošanas uz ādas vairs nav sarkanu plankumu un sakasījumu un kad tā ir nedaudz nomierinājusies. Kalcineirīna inhibitoru ziedes gan drīkst lietot ilgstoši, pat vairākus mēnešus.
*Gadījumos, kad uz ādas ir daudz sakasījumu, reizēm iesakām cinku saturošus krēmus vai pastas – ar mērķi izvairīties no bakteriālas infekcijas, kas varētu rasties. Akūtajā fāzē cinku saturošus līdzekļus drīkst lietot vienu līdz divas nedēļas. Un – paralēli tam jālieto mitrinoši un barojoši līdzekļi, kas palīdz uzturēt ādā pietiekamu lipīdu slānīti.
Jāiemācās draudzēties
Mēdz būt tā, ka akūtā epizode uzveikta, āda kļuvusi smuka un gluda, bet pēc kāda laika izpausmes atkal atgriežas…
Ar to jārēķinās, ja ir atopiskais dermatīts. Jo parasti, ja āda ir uz kaut ko jutīga, atopiskais dermatīts var tik izprovocēts atkal un atkal, tiklīdz būs bijusi saskare ar šo faktoru. Katram bērniņam provocējošo faktoru kopums ir cits, tāpēc katrā ģimenē jau zina un rēķinās, no kā jāuzmanās vai kas jāierobežo. Patiesībā tas aiztaupa gana daudz stresa brīžu, jo uzliesmojuma epizodes ar laiku var kļūt prognozējamas un laikus novēršamas. Piemēram, ja tuvojas apkures sezona un tai komplektā esošais sausais gaiss telpās, mēs jau zinām: aha, tagad biežāk jāpasmērē barojošie krēmi, jāpasargā ādiņa ar papildu tauku slānīti. Šādi laikus reaģējot, saasinājumu var vispār neizprovocēt vai arī izdodas to pārlaist daudz vieglāk.
Vai no atopiskā dermatīta var izaugt?
Var! Un tā ir labā ziņa šajā stāstā. Piemēram, ja atopiskais dermatīts saistīts ar pārtikas alerģiju, no kuras bērni pārsvarā izaug, un tā vairs netraucē, tad arī atopiskais dermatīts pārstāj sagādāt raizes.
Vēl kas… Bērniņam augot, mainās arī viņa ādas barjeras funkcija. Tā stabilizējas, kļūst izturīgāka pret ārējiem faktoriem, tāpēc atopiskā dermatīta paasinājumi parādās arvien retāk un retāk, un kādā brīdī bērns no tā tik tiešām vienkārši izaug. Nav nosakāmu skaidru robežu, kad tas notiks – vienam atopiskais dermatīts pārstāj traucēt jau piecu gadu vecumā, citam vien pusaudžu vecumā. Mēdz būt arī tā, ka mazulītim pirmajos dzīves mēnešos ir atopiskā dermatīta izpausmes, bet pēc gada vecuma tas vairs neliek par sevi manīt.
Aktuāls jautājums
Vai palīdzēs antihistamīna līdzekļi?
Zinot, ka bērnam dzimšanas dienas ballītē būs iespēja ēst našķus, kas var izraisīt atopiskā dermatīta saasinājumu, varbūt profilaksei iedot kādu pretalerģijas tableti?
Īsti ne. Jo vecāku pieredzes stāstos dzirdu, ka pretalerģijas medikamenti palīdz ļoti reti, bet no atopiskā dermatīta ārstēšanas vadlīnijām šie līdzekļi vispār ir izņemti – nav atrasts pierādāms pamatojums, kāpēc tos būtu vērts lietot. Jā, vecāki dažkārt mēdz stāstīt, ka ādas nieze uz pretalerģijas līdzekļu fona samazinās, bet – tas nav viennozīmīgi novērots visiem bērniem. Tāpēc profilaktiski lietot pretalerģijas zāles es saviem pacientiem neiesaku.
Pie DERMATOLOGA vai ALERGOLOGA?
Gan bērnu dermatologs, gan bērnu alergologs zina, kā konstatēt un ārstēt atopisko dermatītu, tāpēc būtībā vari konsultēties ar jebkuru. Tikai maza nianse… Ja ir aizdomas, ka sava loma atopiskā dermatīta saasinājumiem varētu būt pārtikas alerģijai, jēgpilnāk būs doties pie bērnu alergologa. Taču ņem vērā, ka arī viņš ne vienmēr vizītes laikā nolemj veikt ādas testus vai nosūtīt uz analīzēm, jo svarīgākais, kas liek domāt, ir vai nav pie vainas pārtikas alerģija, ir anamnēzes ievākšana. Tātad saruna par dzīvesveidu, paradumiem un, jā, arī ēdienkarti, pēc kā ārsts var izdarīt secinājumus un noskaidrot patiesos «aizdomās turamos».
Zini!
Atopiskais dermatīts NAV alerģija.
Tā ir ādas saslimšana, kurai viens no provocējošajiem faktoriem var būt alerģija uz pārtiku vai citiem alergēniem.
Špikeris mammām un tētiem. Šie līdzekļi palīdzēs un nekaitēs!
Losjoni un krēmi smērēšanai uz ādas ikdienā
*"Bioderma Atoderm Intensive"
*"La Roche Psay Lipicar Baume AP+"
*"Eucerin AtopiControl"
*"Emolium"
*"Oliatum"
Līdzekļi veļas mazgāšanai
*"Neutral"
*"Lovela"
*"Mini Risk"
