Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Vai no caurvēja tiešām jābaidās?
Caurvējš nav vēlams, jo var gan saasināt hroniskas kaites, piemēram, herpesvīrusu, gan izraisīt iesnas, klepu un citus saaukstēšanās simptomus. Ja pirms tam gadījies sasvīst, tad caurvējā visvairāk var ciest tie orgāni, kas atrodas tuvu mugurai, – plaušas, nieres un muguras nervi.
Mugura ir slapja, tai tiek klāt vējš, un līdz radikulītam, jostasvietas herpes vīrusam un pat plaušu karsonim vai urīnceļu iekaisumam nav tālu.
Protams, ne jau visiem un vienmēr tā notiek. Taču – jo ilgāk caurvējā atrodas, jo lielākas iespējas iedzīvoties šādās kaitēs. Sekas parasti parādās pāris dienu pēc sasvīšanas un pabūšanas caurvējā.
Ja iznācis pamatīgi sakarst un sasvīst, bīstams var būt ne tikai caurvējš, bet arī jebkurš cits vējš un strauja atdzišana.
Turklāt vasara ir viltīga, jo karstā dienā visi vēji sākumā šķiet silti, taču mūsu organisms gan tā var nedomāt…
Pirmais, kas jāizdara, lai nesaslimtu, – jānoslauka sviedri, īpaši no muguras. Ar dvieli, salveti – kas ir pie rokas. Apsēžoties ēnā vai citā vēsā vietā, vēlams uzvilkt sausas drēbes vai aplikt dvieli ap muguru, lai vēsums netiktu klāt.
- Ko caurvējš nodara organismam?
Tas kairina uz ādas esošos termoregulācijas receptorus. Jo spēcīgāk izdodas uz tiem iedarboties, jo vairāk spazmējas jeb sašaurinās asinsvadi. Un ķēdīte turpinās – jo vairāk sašaurinās asinsvadi, jo sliktāk kāda ķermeņa vieta vai orgāns tiek apasiņots.
Jo sliktāk apasiņots – jo vieglāk tajā spēj attīstīties slimība.
Ziemā augšējo elpceļu iekaisumus rada gaisā cirkulējošie vīrusi, vasarā savukārt tās visbiežāk ir straujās temperatūras maiņas, kam organisms nespēj pielāgoties, – sasvīšana, pēc tam atkal strauja atdzišana, ko papildina vējš, auksts kondicioniera gaiss. To dēvē arī par fizisko stresu.
- Kāpēc viens visu dienu var atrasties caurvējā, un viņam nekas nenotiek, bet citam atliek pavadīt vien piecas minūtes, lai sprands jau būtu savilkts?
Caurvējš un strauja ķermeņa atdzišana asinsvadus visvieglāk spēj ietekmēt tad, ja uz ādas izvietotie receptori ir ļoti jutīgi. Caurvējš problēmas nereti var sagādāt tieši salīgiem cilvēkiem, kam bieži metas zosāda, arī tādiem, kam ir zems sāpju slieksnis, jo šīs pazīmes liecina par receptoru jutīgumu.
Ādas receptorus ieteicams rūdīt. Ja ikdienā tie būs pieraduši pie temperatūras maiņām, tad arī pret caurvēju nereaģēs tik sakāpināti.
Ieteicamas kontrastdušas: pārmaiņus silts un vēsāks ūdens, taču tam nav jābūt stindzinošam. Arī pirtī iešana un pēc tam noskalošanās aukstā ūdenī – tajā gan jāpavada pavisam īss mirklis. Tad rodas vislabākais temperatūras kontrasts, kas stabilizē receptorus.
Palīdzēs arī svaigs gaiss, pastaigas, fiziskās aktivitātes – viss, kas uzlabo asinsriti, piesaistot organismam vairāk skābekļa.
Jo labāka asinsrite, jo spēcīgāks viss organisms, arī receptori.
Ja rūdīšanās nepalīdz un imūnsistēma paliek tikpat jutīga pret caurvēju kā iepriekš, ieteicams konsultēties ar imunologu.
- Vai gaisa kondicionieri, ko arvien biežāk lietojam telpās un mašīnās, uz organismu iedarbojas līdzīgi kā caurvējš?
Ja ar kondicionieriem nerīkojas prātīgi un rodas krasas temperatūras svārstības, arī tie rada stresu uz ādas esošajiem receptoriem.
Ar kondicionieri būtu vēlams telpā uzturēt 20–23 grādus.
Tā ir cilvēka ķermenim optimāla temperatūra, un slimībām tad nevajadzētu rasties. Taču, ja telpa ir ļoti sakarsusi, arī temperatūras samazinājums līdz 20 grādiem var izrādīties nedaudz par krasu. Ja kādam strauji kļūst vēsi, temperatūra jāpaaugstina.
Svarīgi! Braucot mašīnā ar ieslēgtu kondicionieri, tas jānoregulē tā, lai aukstais gaiss netiktu pūsts tieši virsū un tas nebūtu visu laiku jāieelpo. Citādi var iedzīvoties hroniskās kakla sāpēs vai stīvā plecu daļā.
