Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
KARĪNA TROPA, dziedātāja:
«Kad strādāju par vokālo konsultanti šovā Balss maskā, Una Ulme man piedāvāja piedalīties viņas un Ievas Neļķes rīkotajā skaistuma jeb detoksa maratonā. Tā sākums bija tieši ap gavēņa laiku – mēnesi pirms Lieldienām, un es teicu jā, turklāt kopā ar mani piedalīties gribēja arī mans partneris Roberts.
Četras nedēļas atteicāmies no ļoti daudziem pārtikas produktiem – gaļas, miltiem, piena produktiem, cukura, kafijas, alkohola un pat no sāls. Tagad atceroties pat īsti nesaprotu – ko mēs vispār ēdām? Tas bija baigais mēnesis – izbaudīju, ko nozīmē pārtikt no vārītiem griķiem vai sīpolu un kāpostu zupas bez sāls – ak manu dieniņ! Ēdām tikai dārzeņus un graudaugus, eksperimentējām ar garšvielām, atklājām arī jaunus produktus, piemēram, vegāniskos sierus. Biju domājusi, ka nespēšu atteikties no saldumiem, taču izrādījās, ka visgrūtāk ir atteikties no sāls.
Ar pieticīgo un citādo uzturu viss vēl nebeidzās. Katru rītu cēlāmies sešos, stundu vingrojām speciālās tiešsaistes nodarbībās un tikai tad modinājām bērnu un vedām viņu uz dārziņu. Vajadzēja ļoti saņemties, bet mani uzmundrināja apziņa, ka neesmu viena, jo vingrošanai vienlaikus pieslēdzās pat pārsimt cilvēku, un tā bija ļoti forša sajūta – mūsu ir daudz. Skaistuma maratona mēnesī bija arī jāpilda dažādi uzdevumi, klausījāmies lekcijas. Tas viss prasīja daudz laika, bet bija aizraujoši.
Ilgi ko tādu nevarētu izturēt, bet zināju, ka tas ir tikai konkrēts laiks – mēnesis, kad dzīvoju šādi. Ja būtu jāapņemas tā dzīvot visu dzīvi, nekas nesanāktu – es padotos jau pēc dažām dienām.
Izturēt noteikti palīdzēja arī tas, ka maratonā piedalījās arī mans partneris Roberts. Ja tik skarbā atturēšanās periodā otrs turpat blakām ēstu karbonādes un kūciņas un vēl pavīpsnātu – tāpat jau tu neizturēsi, paskat, paskat, ko es drīkstu, bet tu ne –, palikt pie sava būtu grūti. Šis mēnesis mums ar Robertu bija arī ieguvums kā pārim – bijām uz viena viļņa, abi kopā domājām, darījām un viens otru atbalstījām. Roberts ik pa laikam atminas un atgādina – atceries to mēnesi…
Mēs izturējām, un tas tiešām bija tā vērts!
Pēc gavēšanas piedzīvoju pilnīgi citādu pavasari – jutos viegli un redzēju pasauli pavisam citām acīm. Gāju pa ielu, priecājos, ka rīti jau ir gaišāki, ka spīd saulīte un gluži fiziski sajutu, kā manī ielīst prieks. Tik laimes pilnu sajūtu nekad agrāk nebiju piedzīvojusi. Es noteikti būtu gatava šādu skaistuma maratonu atkārtot.»
Ar citiem atteikšanās pieredzes stāstiem iepazīsties žurnāla Ieva jaunākajā numurā!
