Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kur rozei aug kājas?
Maldīgi domāt, ka rozes infekciju līdzīgi kā gripu var dabūt no gaisa, ka to var uzsūtīt ļauna acs… Gandrīz deviņdesmit procentos gadījumu tās ierosinātājs ir A grupas bēta hemolītiskais streptokoks, kas mums visiem dzīvo uz ādas. Tikai – jābūt infekcijas attīstībai labvēlīgiem apstākļiem.
- Pirmkārt, jābūt ādas bojājumam. Visbiežāk tas atrodas uz apakšējām ekstremitātēm. Izsutumi starp pirkstiem, plaisas, sēnīšu infekcijas bojāti nagi, saplaisājuši papēži, trofiskas čūlas – ieejas vārti infekcijai.
Cilvēkam atliek vien sakasīt kājas ādu, un tiek ievazāta infekcija. Tāpēc visbiežāk roze uzmetas uz apakšstilbiem.
Parasti ar kāju tā arī aprobežojas, jo tālāku tās izplatību novērš limfvadi un limfmezgli (piemēram, cirkšņos).
Rozes iekaisums var būt arī uz sejas – seja kļūst sarkana, sapampusi, acis nevar atvērt… Infekcijas avots ir iekaisums rīkles mandelēs, no kurām streptokoks aizceļo tālāk uz seju.
- Otrkārt, jābūt novājinātai imunitātei. Runa ir ne tikai par hroniskiem slimniekiem, ar vēzi slimojošiem, bet arī veseliem cilvēkiem. Piemēram, milzīga emocionāla pārslodze ļoti negatīvi ietekmē imunitāti. To novājina arī fiziskā pārslodze, pārsalšana vai pārkaršana. Savukārt vesels cilvēks ar spēcīgu imunitāti var arī nesaslimt, jo viņa organisms pats iznīcinās mikrobus.
Kā atpazīt?
Parasti roze uzliesmo vasarā, kad ir karsts, kājas svīst un infekcijai vieglāk iekļūt ādā. Visbiežāk slimība sākas ar drudzi, temperatūru līdz 40 grādiem, sliktu dūšu, vemšanu, caureju un ļoti izteiktu vājumu. Bijis pat tā, ka cilvēks aiziet uz tualeti, tur nokrīt un vairs nespēj atnākt atpakaļ.
Streptokoki izdala organismā toksīnus, kas izraisa šo ļoti smago iekaisuma reakciju.
Tikai pēc tam – 6 līdz 24 stundu laikā – parādās rozei raksturīgais apsārtums. Tāpēc cilvēki bieži vien sākumā domā, ka saslimuši ar gripu vai smagi saaukstējušies, jo apsārtuma jau nav – ir tikai drudzis, temperatūra un sliktā pašsajūta…Pirmās sāpes var izpausties arī cirksnī, kur palielinās limfmezgli.
Ir pacienti, kuri jau pēc vilkšanas sajūtas, sāpēm, piepampuma cirkšņos ik reizi zina, ka atkal būs slimi.
Rozes infekcija noris tikai ādas virsējā slānī – visos piecos epidermas slāņos un dermas papillārajā slānī, tieši tāpēc tā ir tik ļoti spilgti sarkanā krāsā kā uguns liesmas (jo iekaisums tuvāk ādai, jo tas ir spilgtāks). Parasti slimais laukums ir paliels – ja tas ir uz kājas, tad no pēdas vismaz līdz celim vai tālāk. Sarkanie plankumi, kas noklāj kāju, ir nedaudz pacelti virs ādas un dažviet saplūst kopā, veidojot lielāku sarkanu laukumu.
Kur slēpjas bīstamība?
Faktā, ka ir ne tikai erimatozā (plankumveida) rozes infekcijas forma, kas izpaužas ar dažāda spilgtuma pakāpes apsārtumu, bet arī bullozā ar pūšļiem, kuriem plīstot ādā var iekļūt citas infekcijas. Vēl ir hemorāģiskā rozes forma, kad plīst asinsvadi un asinis izplūst ādā, un nekrotiskā, kad notiek audu atmiršana. Atšķirībā no pirmajiem trim rozes veidiem, kuru ārstēšana būtiski neatšķiras, pēdējās ārstēšana var ilgt pusgadu, var būt nepieciešama ādas aizvietošanu vai pat kājas amputācija. Jā, tik traki. Par laimi, šī forma gadās mazāk par desmit procentiem rozes infekcijas pacientu.
Ārstē šaura spektra antibiotikas
Ja parādās pūšļi vai kāja ļoti stipri sāp un temperatūra nekrītas, vai arī ir ļoti slikta pašsajūta, jābrauc uz slimnīcu. Citādi cilvēks var ārstēties mājās un ģimenes ārsta uzraudzībā.
- Rozes infekcijas ārstēšanā ļoti labi palīdz visparastākais penicilīns. Slimnīcā izmantojam benzilpenicilīnu, bet lietošanai mājās piemērotāks ir fenoksimetilpenicilīns jeb Ospen, kas ir tabletēs un nav jāšpricē. Ja ir alerģija pret penicilīnu, ārsts var izrakstīt amoksicilīnu vai pirmās paaudzes cefalosporīnus, piemēram, cefadroksilu, kas nav pārāk plaša spektra antibiotika un tāpēc nevairo mikrobiem antibakteriālās rezistences (nejutības) veidošanos. Tikai tad, ja trīs dienu laikā temperatūra un iekaisums nemazinās, šīs zāles var mainīt pret nopietnākām antibiotikām kā ciprafloksacīns. Nekādā gadījumā nevajag uzreiz šaut ar lielgabalu uz zvirbuļiem, tas ir, jau slimības sākumā izrakstīt plaša spektra un dārgākās antibiotikas.
- Papildus jālieto pretiekaisuma zāles: diklofenaks, ibumetīns, bet, ja ir slimas nieres, – paracetamols. Streptokoks pats jau bojā nieres, un diklofenaka, ibumetīna lietošana slimas nieres var pavisam sabojāt.
- Jādzer daudz šķidruma, lai visas indes skalotu ārā no organisma. Laba izvēle ir liepziedu un aveņu tējas, kam piemīt neliels urīndzenošs un sviedrējošs efekts.
- Vēl – tā kā rozes infekcijai ir arī alerģiskais komponents, ieteicams lietot pretalerģijas līdzekļus: suprastīnu, pipolfēnu vai dimedrolu – pa vienai tabletei divreiz dienā.
Cik ilgi?
- Parasti antibiotikas jālieto desmit dienas, pretsāpju līdzekļi – pēc pašsajūtas, tas ir, līdz nokrītas temperatūra un kļūst vieglāk, bet pretalerģijas līdzekļi – tikpat ilgi, cik antibiotikas.
- Noteikti jāievēro miera režīms. Ar paceltu kāju. Jo rozes infekcija bojā limfātiskos vadus, un audos sākas tūska. Cilvēki stāsta: «Kamēr guļu, man nesāp, bet, tiklīdz nolaižu kāju, to plēš pušu tā, ka nevaru izturēt un gribas kliegt.» Tāpēc, lai tūskas nebūtu, jāievēro gultas režīms, un nevis vienkārši jāguļ, bet kājai jābūt paceltai 15 centimetrus virs sirds līmeņa.
Šādi jāguļ četras piecas dienas, var aiziet tikai līdz tualetei un atpakaļ.
- Lokāli – tikai sausums. Ādu var tikai noslaucīt ar mitrām salvetēm un nosusināt. Cilvēki uz slimās kājas mēdz bērt streptocīda pulveri, bet, ja tā nesulo, ir sausa, tas nav vajadzīgs. Uz pūšļiem gan var bērt streptocīda pulveri, jo tas gan sausē, gan pasargā no mikrobu iekļūšanas vietās, kur tie plīsuši.
- Par mazgāšanos vannā jāaizmirst vismaz uz mēnesi.
- Slimības piektajā, septītajā dienā, kad beigusies akūtā fāze, kāju var sākt saitēt ar elastīgo saiti. Saitē, sākot no pirkstu galiem līdz celim, nosaitējot arī papēdi, ko nez kāpēc cilvēki parasti atstāj ārā.
Nedrīkst nekur būt redzama plika āda!
Saitē tā, lai nespiež, ir komfortabli. Nevajag ciest sāpes, tad vai nu pārsaitē vaļīgāk, vai vispār nesaitē. Ar saiti būtu jāstaigā divas nedēļas (ja netraucē, var atstāt pa nakti). Noņem, lai sakoptu kāju.
Un atkal slims!
Vai ik desmitajam roze uzliesmo atkārtoti. Tā notiek, jo viņi atstājuši vaļā ieejas vārtus – nav saveduši kārtībā pēdas, likvidējuši sēnīšu infekciju, plaisas papēžos. Kādai pacientei dermatologs, rādot uz viņas ar sēnīšu infekciju slimajām kājām, tā arī teicis: «No šejienes jums rozes infekcija. Un, kamēr nesavedīsim to kārtībā, slimība atkārtosies.»
Tātad svarīgi sakopt ādu – izārstēt sēnītes, plaisas starp pirkstiem…
Ja ir varikozas vēnas, jāvalkā kompresijas zeķes, jo kājai jābūt saspiestai. Vai arī jāveic vēnu operācija (ne agrāk kā pusgadu pēc slimošanas ar rozi).
Bet – ko tad, ja rozes infekcija atkārtojas jau trešo vai piekto reizi gada laikā? Neraugoties uz daudzu ārstu skepsi, es šādos gadījumos iesaku vismaz gadu no vietas lietot antibiotikas. To pašu Ospen, bet profilaktiskā devā, kas ir pa 500 mg divreiz dienā (ārstējošā deva – pa vienam gramam četrreiz dienā).
Varu pilnīgi droši teikt, ka organisma normālā zarnu floru necietīs.
Tāpēc, ka tās ir šaura spektra antibiotikas un tiek lietotas ļoti mazā devā. Gada laikā organisms spēj saņemties, sakārtot savu imunitāti, izveidot antivielu G titru, kas turpmāk iznīcinās organismā iekļuvušos mikrobus. Citādi, ja cilvēks nepārtraukti slimo, viņa imunitāte nepagūst saņemties un izstrādāt antivielas.
