Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Lielās nātres (latīniski Urtica dioica) vai dārza nezāles – sīkās nātres (Urtica urens) – lapiņas zupai lasa ne tikai pavasarī, kad tās vēl ir pavisam mazi tumšzaļi kumšķīši, bet cauru vasaru.
Tad gan labāk plūkt nātru galotnītes, kur lapas ir jaunākas.
Tiesa, vasaras otrajā pusē parasti netrūkst citu zaļumu, dārzeņu un augļu, tā ka nātres piemirstas. Taču, ja nu ir vēlēšanās par tām atkal atcerēties rudenī vai ziemā, nātru lapas vari glabāt saldējot: noskalo, nosusini, sausas liec maisiņos un tad – saldētavā. No maisiņa var bērt pa taisno katlā (vai krūzē, ja gatavo dzērienu).
- Nātres zupai sagatavo šādi: noskalo, nosusina un tad blanšē (aplej ar karstu ūdeni), lai nedzeļ. Receptes sākumdaļa ir kā skābeņu zupai: buljonu var vārīt gan no svaigas liellopu vai teļa gaļas, vai garšai likt klāt kūpinātas ribiņas. Pārējās sastāvdaļas – burkāni, kartupeļi, sīpols.
Ja ir paaugušās skābenes, noteikti var pielikt arī tās, jo nātrēm pašām par sevi nav diez ko izteiksmīga garša.
Var iebērt sauju grūbu vai putraimu, ja nātru nav daudz, bet zupu gribas biezāku. Veģetārajai versijai beigās (jau bļodiņā) piegriež klāt vārītu olu, pieber sauju lociņu, iemaisa krējumu.
- Protams, svaiga nātrīte ir daudz labāka, jo karstajā ūdenī sairst askorbīnskābe jeb C vitamīns – svaigās lapās tā ir ļoti daudz, bet blanšētās un novārītās tikpat kā nemaz.
Tiesa, arī zupa ir vērtīga, jo ne jau visi vitamīni un minerālvielas zūd tik strauji.
Nātrēs ir arī B1, B2, E un K vitamīns, karotinoīdi un hlorofils, flavonoīdi, kumarīni, steroli, miecvielas, organiskās skābes, alkaloīdi un minerālvielas. Īsi sakot – daudz dažādu vielu, kas veselībai nāk tikai par labu.
- Nātres izslavētas arī kā bagātīgs dzelzs avots, un tieši tādēļ tās plūc un lieto uzturā pavasaros, kad jūtams spēku izsīkums… Tik tiešām dzelzs šajā augā ir daudz, taču – trīsvērtīgās dzelzs formā, savukārt cilvēka organismā labāk uzsūcas divvērtīgā, ko satur dzīvnieku valsts produkti, piemēram, liellopu gaļa vai aknas.
No tās uzņemam un izmantojam ap 30 procentiem labuma.
No trīsvērtīgās dzelzs, kas atrodama ne vien nātrēs, bet arī citos augos (spinātos, sojas pupās, dažādās sēkliņās, graudos, griķos u. c.), organismā uzsūcas vien 10 procenti. Tā ka pārdozēt dzelzi, ēdot zupu, nav iespējams – tad tā būtu jāpatērē spaiņiem!
