Elektrība, strāvas trieciens
Eksperts iesaka pievērst pastiprinātu uzmanību elektrodrošībai mājās. Vienmēr pārliecinies, vai jaudīgas elektroiekārtas pagalmā (piemēram, zāles pļāvējs) un mājās (piemēram, blenderis) ir atvienotas no elektriskā tīkla. Arī rozetēm jābūt papildus nodrošinātām ar īpašiem bloķētājiem, lai bērns tajās nevarētu ievietot kādus priekšmetus vai patstāvīgi pieslēgt nevērīgi atstātas elektroierīces (piemēram, fēnu). Ja bērns ir saņēmis strāvas triecienu, vispirms atslēdz elektrību un tad nekavējoties zvani uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) pa tālruni 113.
Aktīvā atpūta
Bērniem patīk dzīvot aktīvi un visu laiku būt kustībā: vasarā braukt ar velosipēdu, skrituļslidām un skrituļdēļiem, ziemā – ar slēpēm, snovbordu u. c. Noteikti parūpējies par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (ķiveri, ceļu un elkoņu sargiem u. c.) bērnam, kā arī nodrošini iespēju pareizi apgūt konkrētās nodarbes tehniku – arī tas palīdzēs mazināt traumatismu.
Ņem vērā!
Ja trauma tomēr gadījusies, izvērtē, kur tā ir un cik tā ir spēcīga. Piemēram, ja bērns ir satraumējis galvu un ir bijis samaņas zudums, mazais ir neadekvāts un sūdzas par sliktu pašsajūtu, viņš noteikti jānogādā ārstniecības iestādē. Ja saproti, ka bērns varētu būt kaut ko salauzis, zvani Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Ja vien bērns neatrodas dzīvībai bīstamā vietā (piemēram, uz ceļa), centies nekustināt salauzto locekli līdz mediķu atbraukšanai. Roberts Fūrmanis neiesaka likt arī šinu vai pašiem mēģināt iztaisnot salauzto locītavu – tas lai paliek profesionāļu ziņā! Vienkārši esi bērnam blakus, saglabā mieru un gaidi mediķu palīdzību. Ja bērnam ir nobrāzumi, jāizvērtē asiņošanas stiprums. Ja brūces dēļ radusies dzīvībai bīstama asiņošana, aizspied brūci ar drēbes gabalu un turi, līdz ierodas medicīniskā palīdzība. Izmanto žņaugu tikai tad, ja ar drānu nevar apturēt asiņošanu. To drīkst likt vienīgi uz augšdelma vai augšstilba. Ja nobrāzums ir samērā mazs, to viegli apstrādā, piemēram, ar ūdeņraža pārskābi un nekādu pārsēju vai plāksteri neliek. Nobrāzums vislabāk dzīst, ja tam ir tieša saskare ar gaisu. Protams, ja bērnam pārsējs ir svarīgs psiholoģisku iemeslu dēļ, sirdsmieram to var uzlikt.
Atpūta pie ūdens
Bērnam pie ūdens un ūdenī visdrošāk ir atrasties pēc iespējas tiešākā pieaugušo uzraudzībā, tā teikt, pašā degungalā. Peldes laikā no piepūšamajiem palīglīdzekļiem vislabākā izvēle ir veste (nevis uzroči vai riņķis). Ja bērns tomēr ir iekritis ūdenī vai sācis slīkt, jācenšas pēc iespējas ātrāk izvilkt viņu ārā no ūdens, BET – sekojot principam: glāb bērnu tikai tad, ja tas neapdraud paša dzīvību! Ja bērns tiešām ir piedzīvojis slīkšanu un atrodas bezsamaņā, nekavējoties jāveic atdzīvināšanas pasākumi. Šādos gadījumos vienmēr jāizsauc arī neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo pēc slīkšanas ir jānovērtē bērna dzīvībai būtisko orgānu stāvoklis. Otrs risks, ilgstoši atrodoties pie ūdens, ir saules apdegumi. Seko līdzi, lai bērnam ir atbilstošs apģērbs, lai galvā ir cepure, lai tiek lietots pretiedeguma krēms – jo, kā norāda eksperts, plašs saules apdegums, tāpat kā jebkāds cits apdegums, var būt bīstams dzīvībai. Ja tāds tomēr ir gadījies, konsultējies ar ārstu. Un atceries, ka apdegums, līdzīgi kā nobrāzums, vislabāk dzīst, ja tam ir saskare ar gaisu.
Aizrīšanās
Aizrīšanās risks visaktuālākais ir bērniem pirmsskolas vecumā (līdz pieciem gadiem), bet īpaši tad, kad mazais sāk rāpot vai staigāt un pasauli iepazīst, visu bāžot mutē. Roberts Fūrmanis izsakās skarbi un uzskata, ka bērna vadīta ēšana ir mēģinājums nogalināt savu bērnu, jo šai pieejai ir ļoti augsts aizrīšanās risks. Tāpēc vecākiem būtu rūpīgi jāizvērtē, vai savam bērnam izmantot šādu pieeju.
Ņem vērā!
- Ja gadījusies aizrīšanās, novērtē tās smagumu. Ja bērns klepo, tas nozīmē, ka elpceļi pilnībā nav nosprostojušies. Ja bērns ir pamatīgi aizrijies (neklepo), jāsāk ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu, jo šī ir dzīvībai bīstama situācija. Tikmēr saviem spēkiem centies atbrīvot bērna elpceļus.
- Ja bērnam ir vairāk nekā gads, novieto viņu stāvus un ķermeņa augšdaļu stipri saliec uz priekšu, fiksē krūšukurvi un veic piecus slīdošus sitienus starp lāpstiņām (virzienā uz galvu). Ja tas nepalīdz, tad atliec bērnu atpakaļ taisni, apķer ar abām rokām no mugurpuses un viduspunktā starp saules pinumu un nabu piecas reizes strauji uzspied (apakšējā roka savilkta dūrē, virsējā ar plaukstu virsū). Šo procesu atkārto, līdz bērns sāk klepot vai ierodas medicīniskā palīdzība.
- Ja aizrijies zīdainis, apguldi bērnu ar vēderu uz savas rokas apakšdelma. Fiksē roku tā, lai bērna galva atrastos zemāk par dibenu. Uzsit piecas reizes pa muguru starp lāpstiņām (virzienā uz galvu). Ja bērns neatklepo, apgriez viņu otrādi, noguldi uz muguras un veic piecus spiedienus ar diviem pirkstiem krūškurvja vidū – tur, kur beidzas krūškauls. Šādi atkārto, līdz bērns sāk klepot vai ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība.
SVARĪGI!
Pēc jebkura dzīvībai bīstama negadījuma, gaidot, kamēr atbrauks medicīniskā palīdzība, novēro situāciju un bērna veselības stāvokli.
- Ja bērns ir pie samaņas, esi viņam blakus, maksimāli saglabājot mieru, stāstot, gan to, kas ir noticis, gan to, ka gaidām palīdzību, gan pieņemoši uzklausot bērna pārdzīvojumus.
- Ja bērns ir bezsamaņā, novērtē viņa elpošanu. Ja bērns elpo, noguldi viņu stabilajā sānu guļā. Ja neelpo, tad jāveic mākslīgā elpināšana.
- Novērtē dzīvības pazīmes (acu atvēršana, raudāšana, kustības, klepus u. c.).
- Ja dzīvības pazīmju nav, nekavējoties uzsāc atdzīvināšanas pasākumus līdz brīdim, kamēr ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība vai bērnam parādās dzīvības pazīmes.
Mākslīgā elpināšana
Ja bērns neelpo, medicīniskā palīdzība ir izsaukta, elpināšanu bērnam veic šādi:
- noliec vienu roku uz bērna pieres, otras rokas pirkstus paliek zem zoda;
- atgāž galvu, paver bērna muti, aizspiež degunu un, aptverot muti, veic piecas elpināšanas, uzmanīgi pūšot savu elpu un skatoties, lai gaisa nebūtu par daudz (nav tā – jo vairāk iepūš, jo ātrāk bērns atdzīvosies). Efekts ir pietiekams, ja mazliet paplešas bērna krūškurvis;
- ja bērns turpina nekustīgi gulēt, tad viņam nav sirdsdarbības. Ja viņš noraustās, papurinās, tātad sirsniņa strādā, un tas nozīmē, ka bērns tikai jāelpina, līdz ierodas mediķi.
Sirds masāža
Ja bērns arī pēc elpināšanas nekustīgi guļ, jāsāk sirds masāža. To dara šādi:
- bērnu atbrīvo no drēbēm;
- krūškurvja vidū noliek rokas plaukstas pamatni;
- ar vienu roku veic netiešo sirds masāžu 15 reizes. Pēc tās divas mākslīgās elpināšanas, un tā turpina – 15 reizes sirds masāža un divas elpināšanas. To dara līdz mediķu atbraukšanai vai kamēr bērns pats sāk elpot un atver acis.
Kāpēc jāzvana 113?
Dzīvībai bīstamos gadījumos (elektrotrauma, aizrīšanās, slīkšana, spēcīga asiņošana u. c.) neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana nodrošina iespējami ātru nokļūšanu mediķu uzraudzībā – gan transportēšanas laikā, gan nokļūstot slimnīcā (nav jāgaida uzņemšanā, dokumenti tiek noformēti jau paralēli). Tā atkrīt arī risks, pašiem vadot automašīnu, stresa dēļ nokļūt ceļu satiksmes negadījumā vai avārijas situācijās, nav jādomā par automašīnas novietošanu stāvlaukumā, kā arī bērna iecelšana un izcelšana no automašīnas tiek nodrošināta maksimāli droši un situācijai atbilstoši. Ja ir aizdomas, ka bērna dzīvības glābšanai varētu būt nepieciešama pilnā narkoze, līdz mediķu atbraukšanai nedod bērnam ne ēst, ne dzert. Izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību, uzspied telefonā skaļruņa funkciju. Tā tev būs brīvas abas rokas, lai runājot vienlaikus sniegtu nepieciešamo atbalstu vai palīdzību bērnam.