Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Rakstīšana ar roku ir vienīgā sīkās motorikas aktivitāte, kuru veicot līdztekus notiek arī darbs ar saturu. Rakstot ar roku, mēs ne tikai attīstām motorikas prasmes, bet arī runu un valodu. Aktīvi domājam un spriežam.
Rodas lielāka sapratne par to, kas tiek rakstīts, vairojas kritiskā domāšana un kreativitāte.
Tas ir sarežģīts process, kur līdzdarbojas gan redze, dzirde, iekšējā runa, gan niansētas roku, pirkstu kustības. Sajūtot rakstīšanas virsmu, gūstam arī neirosensoro pieredzi.
- Izmantojot datora klaviatūru, rakstīt ir salīdzinoši vienkārši, tikai jāuzspiež atbilstošais burta taustiņš. Pretstatā rakstīšanai ar roku, kas nereti prasa pat vairākus gadus, līdz iemācāmies to darīt pieņemamā kvalitātē. Interesanti, ka smadzenes katrā no šīm darbībām (rakstīšanā ar datoru un rakstīšanā ar roku) tiek atšķirīgi stimulētas.
Tiem, kuri raksta ar roku, pierakstītā informācija daudz labāk paliek atmiņā.
Tas tiek skaidrots ar motoro atmiņu, kas saistīta ar dažādu kustību iegaumēšanu un reproducēšanu. Rakstot ar roku, smadzenes saņem bagātīgu maņu un motorisko atgriezenisko saiti. Un, jo sarežģītāku atgriezenisko saiti kāda darbība sevī ietver, jo vieglāk un precīzāk smadzenes spēj veidot un saglabāt ar to saistītās atmiņas. Klabinot datora tastatūru, šī atgriezeniskā saite un smadzeņu līdzdarbība ir daudz mazāka.
- Rakstot datorā, vēl tiek nozagta uzmanība, nemaz nerunājot par paralēlajiem kairinājumiem, piemēram, sociālo mediju ziņojumiem, atgādinājumiem, kas ik pēc brīža parādās uz ekrāna.
Tiem, kuri raksta ar roku, pastāv mazāka iespēja novērst uzmanību uz ko citu.
Tas gan nenozīmē, ka datorrakstīšanas prasmes ikdienā nav nepieciešamas, nebūt nē! Taču vēlams, lai mūsu un mūsu bērnu prasmju lādītē būtu sastopama gan rokrakstīšana, gan datorrakstīšana – lai mēs varētu pielāgoties jebkurai dzīves situācijai: ja vajag rakstīt ar roku, tas tiek darīts; ja ar datoru, tad tiek iedarbinātas šīs iemaņas.
