Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
11
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Labdien!
Man jau astoņus gadus ir problēma ar paātrinātu pulsu. Sevišķi pēc ēšanas sirds sitas kā traka: 90–100 sitieni minūtē. Dažreiz no tā pamostos arī naktīs. Kādus sešus gadus lietoju Metoprolol 50 mg. Tad nomainīju uz Sotagamma 80 mg. Tā kā man ir zems asinsspiediens 100/55 mmHg, dzerot zāles, tas ir nokritis vēl zemāk. Esmu veikusi Holtera monitorēšanu. Atbilde – normas robežās. Ehokardiogramma – normas robežās. Kardiogrammas veiktas tikai tad, kad izsaukta ātrā palīdzība, bet, kamēr atbrauc mediķi, esmu iedzērusi zāles un pulss ir normalizējies. Biju Rīgā pie kardiologa uz konsultāciju, bet slēdziens – norma. Dzeriet nomierinošas zāles!
Man ir 60 gadi, strādāju apkalpojošā sfērā. Vairs nav spēka tā dzīvot – ik pārdienas ar ātru pulsu. Gribētu kāda kardiologa atbildi, kas iedziļinātos manās problēmās.
Citi lasa
Lilita
Skaidro: Dr. med. Kristīne Jubele*
*Kardioloģe Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Elektrostimulācijas un aritmoloģijas nodaļā.
*Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras docente.
Lilita, paātrināts pulss ir visai bieži sastopama problēma. Tipiski, ka par to sūdzas sievietes, bet, kad viņām izmeklē sirds veselību, vairumam nekādu vainu neatrod.
Visiem nav vienādi
Ievadam mazliet pastāstīšu par pulsu un tā iespējamām izmaiņām. Sirdij ir tā dēvētais sinusa mezgls, kas izstrādā elektriskos impulsus un liek tai sarauties. Vidēji tas notiek 60–90 reizes minūtē. Pieņemts, ka pulsam miera stāvoklī optimāli jābūt starp 60 un 70 sitieniem minūtē. Taču tas galvenokārt attiecas uz sirds slimniekiem, kam ir sirds mazspēja un sašaurināti sirds asinsvadi, jo tad, ilgstoši strādājot ar pārslodzi, tiek bojāts sirds muskulis, kas var veicināt agrāku mirstību.
Tevi satrauc, ka tavs pulss ir 90–100 reizes minūtē. Taču šādu rādītāju uzskata par normālu. Ar nosacījumu, ka elektriskie impulsi nāk no pareizās vietas – sinusa mezgla – un nav sirds slimība. Protams, šādu pulsu var mēģināt arī samazināt – ja tas traucē.
Tu piemini sirdsklauves pēc ēšanas… Tās var izraisīt ēdiens ar augstu ogļhidrātu saturu, kā arī kofeīnu saturoši dzērieni un alkohols, kas uzņemts maltītes laikā.
Mēdz sacīt: jo ātrāka sirdsdarbība, jo īsāks mūžs. Jā, pētījumi liecina, ka sirdsdarbības ātrums ir saistīts ar dzīves ilgumu, taču tas nenozīmē, ka visiem veseliem cilvēkiem jācenšas samazināt pulsu līdz 60 sitieniem minūtē. Katram ir nedaudz atšķirīgas ķermeņa norises un citāds emocionālais fons. Visiem pulss vienmēr nebūs vienāds, bet paātrināta sirdsdarbība ne vienmēr kaitē un bojā sirdi. Piemēram, ļoti emocionāliem un trauksmainiem cilvēkiem sirds tīri fizioloģiski pukst straujāk, taču tāpēc ne vienmēr jālieto medikamenti – izņemot gadījumus, kad trauksme vai sirdsklauves, vai abi divi ļoti apgrūtina ikdienu.
Kad paātrinās
Sirdsdarbība mēdz paātrināties divējādi. Pirmais variants – sinusa mezgls, kas liek sirdij sarauties, strādā ātrāk nekā parasti. Paātrinātu sinusa mezgla darbību – no 100 sitieniem minūtē – sauc par sinusa tahikardiju. Otrais variants ir saistīts ar nepareizu ritmu jeb aritmiju. Šajā gadījumā impulsi nāk no nepareizas vietas sirdī vai pārvietojas pa to nepareizā veidā. Šajā gadījumā sirds pukst 120–200 reizes minūtē un ātrāk.
Sirds normāli līdz pat 160 un vairāk sitieniem minūtē darbojas stresa brīžos, kad mums ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un fiziskā slodze. Taču ir cilvēki, kam sirds strādā paātrināti arī miera stāvoklī, it kā bez iemesla. Daudzi to neizjūt, bet citiem tas izpaužas ar sirdsklauvēm, elpas trūkumu, nespēku, smagumu krūtīs. Mēdz būt pat ģībšana, jo, strauji pieceļoties, paātrinās sirdsdarbības ātrums.
Nereti sirds pukst straujāk grūtniecības laikā, jo tai ir lielāka slodze, taču parasti to neizjūt, jo tas tiek fizioloģiski kompensēts. Arī liekais svars var paātrināt sirdsdarbību.
Par sinusa tahikardiju
Ja paātrināts pulss traucē un neļauj aizmigt, jānoskaidro cēlonis. Turklāt ņem vērā, ka ne vienmēr situāciju iespējams novērtēt jau pirmajā reizē, kad ieradīsies pie ārsta.
Sinusa tahikardijas gadījumā jānoskaidro, kāpēc sinusa mezgls sācis strādāt ātrāk. Iemesli var būt ļoti dažādi, piemēram, hronisks stress vai pastāvīgas sāpes, dažu medikamentu, piemēram, pretsaaukstēšanās līdzekļu, lietošana. Viens no tipiskiem cēloņiem ir arī anēmija jeb mazasinība – samazināts hemoglobīna daudzums asinīs. Ja organismam trūkst hemoglobīna un līdz ar to skābekļa, sirds kompensatori strādā ātrāk, lai caur audiem izplūstu lielāks asiņu daudzums un organisms saņemtu vairāk skābekļa. Mazasinību visbiežāk novēro nieru mazspējas slimniekiem un tad, ja ir kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi. Parasti tie saistīti ar dzelzs un B12 vitamīna uzsūkšanās problēmām.
Sirds darbojas ātrāk, ja ir pārāk aktīvs vairogdziedzeris. Tas paātrina vielmaiņu un aktivē gandrīz visas norises organismā: pastiprinās svīšana un zarnu darbība, samazinās svars, parādās roku trīce un trauksmainība. Parasti ir arī paātrināts pulss. Taču, no otras puses, – tiem, kas sūdzas par strauju pulsu, reti atklājas, ka vainīgs vairogdziedzeris.
Vēl tev jāņem vērā, ka sirdij strādāt žiglāk liek šķidruma trūkums jeb organisma atūdeņošanās. Tāpēc ir ļoti svarīgi neaizmirst pietiekami padzerties, taču – ne kafiju. Ja problēmas sagādā paātrināts pulss, kafiju nevajadzētu dzert vienmēr un visur – mājās, darbā, ejot pa ielu, kā daudzi tagad raduši. Pārmērīga kafijas un citu kofeīnu saturošu dzērienu lietošana iedarbojas stimulējoši un veicina paātrinātu sirdsdarbību.
Kā atklāt iemeslu
Būtu jāsāk ar asins analīzēm, jāpārbauda vairogdziedzera funkcija un jānosaka hemoglobīna līmenis asinīs.
Jātiek skaidrībā, vai paātrinātu sirdsdarbību neizraisa pašas sirds problēmas. Parasti ar to ir saistīta sirds mazspēja, jo sirds sūkņa funkcija ir traucēta, un tā tiek kompensēta ar sirdsdarbības frekvences pieaugumu. Šim nolūkam veic ehokardiogrāfiju – ultraskaņas izmeklējumu sirdij, lai gūtu priekšstatu par tās struktūrām un saraušanās spēku. Otrs svarīgs izmeklējums ir Holtera monitorēšana – kardiogrammas pieraksts diennakts garumā vai ilgāk, pēc kā var spriest par sirdsdarbības ātrumu slodzes brīžos un miera stāvoklī, kā arī miegā.
Par tevi, Lilita… Labi, ka esi veikusi šos izmeklējumus, taču ir pieļauta arī kļūda. Proti, lai konstatētu paātrinātu sirdsdarbību, izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību, nevajag iepriekš dzert zāles, citādi kardiogrammā to nevarēs piefiksēt. Būtu jānoskaidro, vai tā ir sinusa tahikardija un ritms nāk no normālās tā rašanās vietas – sinusa mezgla. Pie vainas var būt arī aritmija, kas nozīmē, ka pulss veidojas nepareizā sirds vietā un ir izjaukta ritma pārvaldība.
Palīdz medikamenti
Paātrinātu pulsu var samazināt, novēršot tā cēloni. Ja atklāta vairogdziedzera vaina, pulss normalizēsies, ārstējot vairogdziedzeri. Mazasinības gadījumā jāpaaugstina zemais hemoglobīna līmenis. Bet, ja pastāvīgi jūtama trauksme, palīdzēs nomierinoši līdzekļi.
Taču, ja nekādi iemesli nav atrasti, sirdsdarbības frekvenci palēninās bēta blokatoru un kalcija kanāla blokatoru grupas medikamenti, kā arī ivabradīns. Pēdējais nosauktais līdzeklis nepieder nevienai zāļu grupai, jo tāds ir vienīgais. Ivabradīns iedarbojas tieši uz sinusa mezglu specifiskiem kanāliem, palēninot to darbību, bet – nesamazinot asinsspiedienu. Savukārt bēta blokatori, par kuriem raksti vēstulē, pazemina arī asinsspiedienu, tāpat arī kalcija kanāla blokatori. Taču konkrētas zāles es nevaru ieteikt, jo nezinu tavas paātrinātās sirdsdarbības iemeslus. Ja jūti trauksmi, iespējams, patiešām vajag lietot nomierinošas zāles, kā kardiologs tev jau ieteica.
Kā vēl samazināt pulsu?
1. Nedzer vairāk kā divas tases kafijas dienā.
2. Ja izmeklējumi liecina, ka sirds darbojas normāli, ievies par paradumu regulāru fizisku slodzi vismaz 3–4 reizes nedēļā pa 30 minūtēm. Sāc ar pastaigām, braukšanu ar velosipēdu vai peldēšanu. Lai trenētu sirdi, tai slodzes laikā jāpukst vismaz 110–120 reižu minūtē. Savukārt maksimāli pieļaujamo pulsu aprēķina, no 220 atņemot gadu skaitu. 85 procenti no tā ir submaksimālais pulss, līdz kuram drīkst trenēt sirdi, taču tas atkarīgs arī no fiziskās sagatavotības un vecuma. Ilgtermiņā kardiotreniņš sirdsdarbību miera stāvoklī samazinās.
3. Ja smēķē, pārtrauc to, jo šis nelāgais paradums paātrina pulsu.
Kāds ir normāls pulss?
Miera stāvoklī…
*Bērniem piedzimstot, sirds pukst ap 140 reizēm minūtē.
*Pieaugušajiem: 60–90 vai pat 100 reizes minūtē.
*Pieaugušajiem optimāls pulss miera stāvoklī: 60–80 sitieni minūtē.
*Sportistiem, kam sirds trenēta: ap 40–50 sitieniem minūtē. Viņiem sirds ir pielāgojusies lielākai slodzei un strādā efektīvāk, tāpēc pulss ir lēnāks.
