Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas jautājums: Man ir astma un 59 gadi, tātad esmu Covid-19 riska zonā, tāpēc drošības pēc aptiekā iegādājos pulsa oksimetru. Tagad katru dienu lietoju savas astmas zāles un nosaku asiņu piepildījumu ar skābekli. Kāpēc tas mainās – vienu brīdi rāda 98 procentus, citu 95, pat 94?
Atbild plaušu ārste Madara Tirzīte, pneimonoloģe Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja.
Pēdējo nedēļu laikā man ir bijuši vairāki plaušu slimību pacienti, kuri arī, kā nojaušams, Covid-19 notikumu iespaidā iegādājušies pulsa oksimetru. Tā ir knaģim līdzīga portatīva medicīnas ierīce, ko uzliek uz rokas pirksta, un pāris sekundēs iegūst divus skaitļus – konkrētā brīža sirdsdarbības jeb pulsa ātrumu un asins piesātinājumu ar skābekli (%SpO2). Tā var sekot līdzi savam skābekļa piesātinājumam asinīs.
Šis ir ļoti svarīgs rādītājs elpošanas sistēmas darbības novērtēšanai, jo daudzu elpošanas slimību gadījumā skābekļa saturācija asinīs samazinās.
Nu, lūk! Lieta pati par sevi ir laba un apsveicama, taču pacienti ļoti vēlas, lai viņiem asinīs būtu 100 procentu skābekļa piesātinājums! Un, ja nu ne akurāt visi simts, tad 99 procenti noteikti. Viņi arī uztraucas, ka oksimetrs rāda 95 procentus, atsaucas uz dzirdēto, ka zemākā robeža ir 94 procenti, bet 95 taču atrodas turpat, kur 94… Jūs savukārt satraucaties, kāpēc šie rādītāji dienas gaitā mainās – vienu brīdi tie ir 95 procenti, tad 98 un pēc tam atkal nedaudz zemāks piesātinājums. Bet tas ir pavisam normāli, ka skābekļa saturācija mainās. Skābekļa piesātinājuma rādītājs nekad nebūs konstants – līdzīgi kā pulss vai asinsspiediens, kas arī nemitīgi mainās, un šīs nelielās svārstības nav nekas slikts.
To, kāda ir skābekļa saturācija, kad to mēra ar pulsa oksimetru, var ietekmēt gan fiziska slodze, gan asinsapgādes īpatnības, gan stress un satraukums. Rādījumu nedaudz ietekmēt var pat nagu laka. Savukārt, ja ir mākslīgie nagi, precīzu rādījumu, visticamāk, neizdosies iegūt vispār. Par to, ka gribas, lai būtu 100 procentu skābekļa piesātinājums asinīs…
Kā jau daudzi citi speciālisti ir iepriekš minējuši, normāla perifērā skābekļa piesātinājuma vērtība arteriālajās asinīs ir 94–100 procenti.
Jebkurš rādījums šajā diapazonā būs labs, tāpēc nav jācenšas par visām varītēm kaut ko darīt, lai būtu visi simts procenti. Turklāt daudziem oksimetriem vispār augstākā iespēja, ko var uzrādīt, ir 99 procenti.
Jā, pulsa oksimetru var izmantot ikdienā veselības stāvokļa uzraudzīšanai. Tikai jāsaprot, kā šos iegūtos mērījumus interpretēt, jo rādītāji jāskata kontekstā ar kopējo veselības stāvokli. Piemēram, hronisku plaušu slimību gadījumā – arī tad, ja ir bronhiālā astma kā jums, – cilvēkam skābekļa saturācijas rādītājs jau sākotnēji ir mazliet zemāks. Tāpēc pirms pulsa oksimetra lietošanas vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu vai pneimonologu, kurš pārzina jūsu slimību vēsturi un pašreizējo veselības stāvokli un var izskaidrot, kāds skābekļa piesātinājums asinīs jums ir normāls un kāds uzskatāms par pārāk zemu.
Un vēl! Ja oksimetrs rāda zem 94 procentiem, vispirms vajadzētu pārliecināties, vai mērījums tiešām ir precīzs. Tas jāatkārto vairākas reizes uz cita pirksta. Ja arī tad skābekļa piesātinājums asinīs ir zem 94 procentiem, sākumā vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu.
Vēl pulsa oksimetrs lieti noder cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar kovidu un ja slimība tiek izslimota mājās.
Šī mazā ierīcīte palīdz uzraudzīt slimības gaitu – gāzu apmaiņu plaušās. Pulsa oksimetra rādījums varētu brīdināt par to, kad jāvēršas pēc tūlītējas mediķu palīdzības. Proti, ja asins apskābekļošanās samazinās par 5 procentiem no iepriekšējiem rādītājiem vai nokrītas zemāk par 90–92 procentiem, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka pulsa oksimetrija ir tikai viens no kritērijiem, pēc kā tiek izvērtēta slimības smaguma pakāpe. Tikpat svarīgas ir sūdzības par elpas trūkumu, augstu temperatūru un citas. Bet to jau izvērtēs mediķi.
