Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka
Dr. Liene Sīle
- Psihiatre Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorajā centrā «Pārdaugava».
Vispirms tev būtu jāsaprot, ka šobrīd šādas emocijas ir pilnīgi normālas – pārdzīvot, uztraukties, baidīties. Tā nav psihiatriska patoloģija. Būtu dīvaini, ja cilvēks laikā, kad tepat blakus notiek karš, vispār neko nejustu. Taču jautājums ir par to, kurā brīdī šī satraukšanās ir jau ārpus psihiskās veselības normas.
Par nopietniem funkcionēšanas traucējumiem liecina fakts, ja trauksme un nemiers turpinās ilgāk par mēnesi, ja vairākas naktis nedēļā vismaz mēneša garumā ir traucēts naktsmiegs. Ja ir grūtības gulēt un aizmigt, ja trauksme neļauj strādāt, ja cilvēks nespēj sakoncentrēties darbam, nespēj rūpēties par sevi un savu ģimeni, ja regulāri izplūst asarās… Pārsvarā lielākajai daļai šo adaptācijas traucējumu – ar papildu atbalstu vai bez – ir jāpāriet četru nedēļu laikā. Ja tā nenotiek, ja joprojām tevi pārņem raizes, bailes, trauksme, bažas, nomāktība, miega traucējumi, koncentrēšanās grūtības, tad gan būtu jāvēršas pēc psiholoģiskās vai psihiatriskās palīdzības.
Kur meklēt palīdzību?
Pirmais ir ģimenes ārsts. Arī viņam pieejami algoritmi, kā rīkoties adaptācijas traucējumu gadījumā – šādā situācijā, lai mazinātu trauksmi, var palīdzēt recepšu medikamenti (antidepresanti vai anksiolītiķi). Iespējams, ģimenes ārsts tev «izrakstīs» valsts apmaksātu psiholoģisko palīdzību (līdz 10 konsultācijām) vai ieteiks vērsties pie psihiatra. Sirsnīgs atgādinājums: psihiatrs Latvijā ir tiešās pieejamības speciālists, tādēļ ģimenes ārsta nosūtījums tev nav vajadzīgs. Pieejami vairāki psihiatrijas ambulatorie centri, kur palīdzība ir bez maksas: «Pārdaugava» (reģistratūras tālrunis 67715108) un «Veldre» (zvani 67819748).
Kā pašai mazināt satraukumu?
Pirmkārt, ir svarīgi savas bailes un bažas izrunāt. Izrunājies ar tiem, kam uzticies, ar draugiem.
Otrkārt, jāierobežo informācijas plūsma – ziņas par Ukrainu skaties no rīta un vakarā, nevis visas dienas garumā vai pat naktī. Svarīgi būtu uzticēties vieniem un tiem pašiem informācijas avotiem, kas ir oficiāli un nav propaganda vai kaut kādā veidā naidu kurinoši. Mēģini sevi noskaņot uz reālistiski optimistiskas nots.
Treškārt, satraukumu noteikti mazina racionāls rīcības plāns – izrunājiet ģimenē, kā rīkosities X stundā. «Vai sagatavosim 72 stundu somu ar nepieciešamajām lietām?» Starp citu, praktiska informācija par to, kam jābūt ārkārtas gadījuma somā, atrodama mājaslapā «sargs.lv», kur var lejuplādēt bukletu «Kā rīkoties krīzes situācijā?». Vēl tu vari izmēģināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ģimene ar bērniem apģērbtos un izietu ārpus mājas. Svarīgi izveidot šādus drošības pasākumus un sevi mobilizēt, nevis tikai ļauties neauglīgām emocijām. Būtu vērts arī padomāt par to – «kāpēc mani tas tik ļoti uztrauc, kas ir šis iemesls?» Iespējams, fonā ir kādi citi iekšēji pārdzīvojumi…
Ceturtkārt, nepārtrauc normālu ikdienas dzīvi, jo šobrīd tiešu kara draudu pie mums nav, tādēļ nav savs laiks jāpavada nemitīgās bailēs un spriedzē. Jā, ir lietas, ko var iepriekš sagatavot, ir lietas, ko var izrunāt, bet tajā pašā laikā jāturpina iet uz darbu, tikties ar draugiem, pievērsties saviem hobijiem.
Piektkārt, iesaisties! Tu taču redzi, cik ļoti Ukrainas kara krīze cilvēkus ir mobilizējusi, daudzi kļuvuši saliedētāki un vairs tik ļoti nekoncentrējas uz sevi un savām subjektīvām sajūtām, bet ir spējīgi paskatīties plašāk un saprast – ko es varu darīt, kā palīdzēt citiem? Šobrīd Latvijā ir tik daudz atbalsta kustību, sākot no protesta akcijām, aizsargtīklu gatavošanas, mantu, apģērbu, naudas ziedošanas, palīdzības sniegšanas mājdzīvniekiem līdz Ukrainas bēgļu uzņemšanai savās mājās. Esi aktīva un iesaisties! Tā ir reāla palīdzība, turklāt ļaus tev pašai justies labāk un mierīgāk, jo fokusēšanās uz sevi (vai, cik man ir slikti, es tik ļoti pārdzīvoju) būs atvirzījusies malā.
Glāze vīna gan nav glābiņš
Ir sievietes, kurām šķiet, ka, vakarā iedzerot glāzi sarkanvīna, izdosies atslābināties un satraukumu mazināt…
Es kā ārste psihiatre alkohola lietošanu nevaru un negribu atbalstīt – alkohols nevienu problēmu nav atrisinājis! Turklāt nevar prognozēt, kurai tas atraisīs atkarības mehānismu un kurai ne. Jā, varbūt glāzi šampanieša var iedzert priekos un laimē, bet – ne bēdās un trauksmes stāvoklī. Arī aizmigšanai alkohols nepalīdzēs, tieši pretēji – tā ietekmē miegs ir virspusējs.
Tad labāk vakarā iedzer krūzi melisas tējas
Svarīgi arī izkustēties un būt svaigā gaisā. Tagad ir pavasaris, un mums vairs nav attaisnojuma neiet laukā no mājām!
Vai nomierinošus pilieniņus?
Protams, tu vari kādu laiku palietot arī dabas preparātus, kad ir īstermiņa satraukums, – iedzert melisas tēju, baldriāna tabletes, «relakspilieniņus» vai melatonīna preparātu, ja ir viegli miega traucējumi. Bet… līdz brīdim, kamēr nav citu, jau nopietnu, traucējumu. Droši pavaicā farmaceitam, ko viņš iesaka. Farmaceits izskaidros, kurš no bezrecepšu medikamentiem vai uztura bagātinātājiem īslaicīga nemiera un satraukuma mazināšanai būtu vispiemērotākais.
Šajā laikā vari arī īpaši parūpēties par savu imunitāti: lietot vitamīnus (B, C, D), magniju, selēnu. Gādā, lai nav noguruma. Bet pats būtiskākais ir atrast sevī iekšējo spēku – apzinies, kādi ir tavi stiprie resursi, kāds ir rīcības plāns, un tikai tad tu savu iekšējo psihoemocionālo veselību varēsi patiesi nostabilizēt. Jo, ja pie katras krīzes vai emocionāla pārdzīvojuma meklēsi kādu kapsulu vai tabletīti, kas tad tā vairs par dzīves kvalitāti?!
Ja satraukusies omīte
Viņai ir visvisādas hroniskas kaites un, iespējams, arī atmiņas par pašas pieredzēto karā…
Vispirms tev jāpatur prātā, ka arī senioriem ļoti nozīmīga ir socializēšanās, regulāra kontaktēšanās ar tuviniekiem. Ja zvani omītei otrdienās un ceturtdienās, tā arī turpini darīt. Un sestdienā vēl aizbrauc ciemos!
Svarīgi ar senioriem runāt par viņu pārliecībām, par piedzīvoto, par esošo situāciju. Jā, tu saproti, kas Ukrainā noticis, bet apstiprini, ka šobrīd vairs nevar atkārtoties tā pati vēsture, kas pirms astoņdesmit gadiem bērnībā, jo ir citi laiki – jau 30 gadu dzīvojam neatkarīgā valstī. Skaidro un runā vēl un vēl.
Ja omīte kļūst nomāktāka, to nevajadzētu norakstīt uz pašreizējo situāciju vien. Arī senioru vecumā var būt depresija, un ir svarīgi to pēc iespējas ātrāk sākt ārstēt.
Kā saprast, vai tā ir depresijas epizode vai vienkārši trauksme un nemiers? Ja omīte izklausās nomākta, noteikti sazinies ar viņu arī nākamajā dienā vai apciemo ātrāk – varbūt nemiers būs mazinājies. Bet, ja simptomi nemainās divu nedēļu laikā, ja omīte ir trauksmē vai visu laiku raudulīga, nogurusi, un beigās nevēlas pat pacelt telefonu un runāt ar tevi, tas jau liecina, ka situācija vairs nav normāla. Vienu dienu katra no mums var justies bezspēcīga, dusmīga, aizkaitināta, apbēdināta, nomākta, bet noskaņojumam dienas, divu dienu, maksimāli nedēļas laikā būtu jāpamainās.
Vecums nenozīmē, ka cilvēkam jājūtas nomāktam, arī astoņdesmit gados omīte var būt laimīga. Tā ir bērnu un mazbērnu atbildība – omīti pierakstīt pie daktera, iesēdināt automašīnā un aizvest pie ārsta.
Kad NEKAVĒJOTIES būtu jāvēršas pēc palīdzības?
- Ja pēc 2–3 nedēļām cilvēks joprojām iestrēdzis savos trauksmainajos pārdzīvojumos un tāpēc nevar naktīs gulēt, nespēj koncentrēties darbam un ir pastāvīgs nogurums.
- Ja zūd interese par dzīvi, ja cilvēks noslēdzas sevī un no visiem izolējas, pārstāj par sevi rūpēties.
- Arī pastiprināta alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana liecina, ka cilvēks nav adaptējies situācijai.
- Ja ir uzmācīgas domas par pašnāvību – «tagad pie mums arī sāksies karš, kur es palikšu, kas notiks, tad jau labāk es pats nomiršu…»
Bezmaksas psiholoģiskā palīdzība
Ja notiekošā karadarbība Ukrainā radījusi iekšēju trauksmi un paniku…
- Zvani uz bezmaksas atbalsta tālruni 116123, kur profesionāli speciālisti no krīzes centra «Skalbes» visu diennakti atbildēs un sniegs nepieciešamo psiholoģisko palīdzību. Konsultācijas latviešu, krievu un angļu valodā.
- Palīdzība arī Latvijas valstspiederīgajiem, kas atrodas ārpus Latvijas, – zvani pa tālruni +371 67222922.
