Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā atšķirt?
Speciālists pseidoalerģiju no alerģijas var atšķirt diezgan viegli. Pseidoalerģiska reakcija rodas jau pirmajā saskarsmē ar alergēnu. Turpretim alerģiskas reakcijas attīstībai nepieciešams laiks – citiem vārdiem sakot, vajadzīga pirmreizēja tikšanās ar alergēnu.
Alerģijas gadījumā simptomi pirmajā saskarsmes reizē ar alergēnu neparādās.
Sensibilizācija, kas nozīmē alerģijai raksturīgo antivielu veidošanos, rodas 3–7 dienu laikā, un tikai pēc atkārtotas saskarsmes ar alergēnu var būt alerģiska reakcija ar tai raksturīgajiem simptomiem.
Lielākoties pseidoalerģiskās reakcijas ir atkarīgas no alergēna devas. Piemēram, apēdot dažas zemenes, izsitumi nerodas, bet, ja uzreiz notiesā veselu bļodu, var izmesties izsitumi un sākties nieze.
Savukārt alerģiskās reakcijas nav atkarīgas no devas – tās radīsies katru reizi, saskaroties pat ar niecīgu daudzumu alergēnu.
Pseidoalerģisko reakciju gadījumā laboratorijas testi būs negatīvi un neinformatīvi. Savukārt, ja ir alerģija, tie attiecībā uz konkrēto alergēnu būs pozitīvi. Līdzīgi notiks, arī veicot ādas testu.
Kā nosaka?
Lai atšķirtu alerģiju no pseidoalerģiskas reakcijas, tev jādodas pie alergologa, kurš nozīmēs diagnostisko testu.
- Visbiežāk lieto ādas dūriena testu. Tātad uz apakšdelma ādas novieto pilītes ar rūpnieciski sagatavotiem alergēnu šķīdumiem, un tajās ar lanceti veic nelielu dūrienu. To uzskata par pozitīvu jeb tests apstiprina alerģiju pret konkrēto alergēnu, ja pēc 15 minūtēm ir izveidojusies papula jeb pumpiņa, kas ir par 3 milimetriem lielāka nekā negatīvs rezultāts.
- Līdzīgi tiek veikts ādas dūriena-dūriena tests, tikai tajā neizmanto rūpnieciski sagatavotus alergēnu šķīdumus, bet gan pacienta atnestu pārtikas produktu. Ja ādas testu rezultāti ir apšaubāmi vai neviennozīmīgi, ārsts tev var nozīmēt alergēnspecifiskā imūnglobulīna E (sIgE) noteikšanu asinīs. Gribu uzsvērt, ka alergologi šo testu neizmanto alerģijas vai uztura nepanesības noteikšanai, bet tikai tam, lai kontrolētu imūnterapijas efektivitāti pacientiem ar jau zināmu alerģiju!
- Aizvien biežāk izmanto arī molekulāro epitopu diagnostiku, kas precīzi norāda alergēnu molekulas, pret kurām cilvēks ir alerģisks. Arī šajā gadījumā detalizētai IgE noteikšanai pret alergēnu molekulām izmanto asins analīzi.
- Retos gadījumos, ja minētie testi nav viennozīmīgi vai tie ir negatīvi, taču ir simptomi, tiek veikts provokācijas tests. Tas nozīmē, ka dienas stacionāra apstākļos tev konkrētais produkts tiek dots dozēti, pakāpeniski palielinot tā daudzumu, un tad izvērtē, vai nerodas simptomi.
Kas varētu būt pie vainas?
Pseidoalerģiju mēdz izraisīt gan dažādi pārtikas produkti, gan pārtikas piedevas. Ja ko pērc, uzmanīgi izpēti etiķeti, vai sastāvā nav kaut kas no šī saraksta!
Konservanti
- Sulfīti un to atvasinājumi: sēra dioksīds, nātrija hidrogēnsulfīts, kālija hidrogēnsulfīts, kālija metasulfīts. Tos satur sulu koncentrāti, sīrupi, džems, marmelāde, vīni, alus, brendijs, kūpināta un saldēta gaļa, zivis, vēžveidīgie, žāvēti augļi, sēnes, salāti.
- Benzoāti: nātrija benzoāts, metilparabēns, propilparabēns. Tos pievieno alkoholiskiem dzērieniem, kurus gatavo no augļu sulām, kaviāram, zivīm, augļu sulām, nesterilizētiem fasētiem pārtikas produktiem. Dabīgus benzoātus satur plūmes, kanēlis, tēja un ogas.
- Nitrīti un nitrāti. Tos izmanto kā mēslojumu dārzeņu audzēšanā, un tie lielā koncentrācijā ir arī tabakas dūmos. Nātrija nitrīts saglabā sārtu krāsu gaļas produktiem.
Saldinātāji un aromatizētāji: aspartāms, nātrija glutamāts. Tie mēdz būt arī gaļas un zivju pusfabrikātos, krekeros.
Antioksidanti: butilhidroksianizols, butilhidroksitoluols, kas var būt sausajās zupās un riekstos (pasargā no bojāšanās gaisa ietekmē). Tos pievieno arī košļājamajām gumijām.
Emulgatori, stabilizatori, sabiezinātāji: lecitīns, želatīns, pektīns.
Bioloģiski aktīvas vielas. Tās var būt gan dabisku produktu sastāvā, gan pievienotas kā uztura piedevas. Piemēram, kofeīns ir kafijas, tējas, kokakolas sastāvā; teobromīns un feniletilamīns – šokolādē, tējā; histamīns – zivīs, alū, vīnā, šokolādē; tiramīns – fermentētos sieros, marinētā siļķē, avokado, apelsīnos, banānos, tomātos; triptamīns – tomātos, plūmēs, avokado, ananasu sulā.
Kā rīkoties?
Lai neiedzīvotos pseidoalerģijā, pirmkārt, vajadzētu ierobežot to produktu daudzumu uzturā, kuri izraisa alerģijai līdzīgu reakciju. Ja vainīgas ir pārtikas piedevas, izvēlies produktus, kuru sastāvā konservanti ir mazākā koncentrācijā – tātad ēd veselīgāk, svaigus, mājās gatavotus ēdienus.
Ja tev ir pseidoalerģija un tu ievēro ārsta ieteikumus, lietot pretalerģijas zāles nav nepieciešams. Tomēr, ja izpausmes ir izteiktas un traucējošas, labāk būtu izvēlēties otrās paaudzes antihistamīna līdzekļus, piemēram, cetirizīnu, loratadīnu, bilastīnu un citus, kam ir mazāks blakusparādību risks, un tos drīkst lietot ilgstoši.
