Raksts publicēts žurnālā Santa 2018. gada 12. numurā.
Esmu veltījusi ļoti daudz laika darbam ar sevi un pārdomām par savu dzīvi. Pavisam vēl neesmu gatava teikt, ka nu esmu tapusi gudra un varu pastāstīt, kā labāk dzīvot, taču savu slimību esmu uztvērusi kā misiju, uzdevumu, lai atrastu ceļu pati pie sevis, lai saprastu, kas es pati esmu šajā ārprātīgi jaudīgajā un materiāli piesātinātajā pasaulē. Un mans uzdevums ir arī ar savu pieredzi palīdzēt citiem. Pavisam nesen atklāju pati savu mantru un, pamatojoties uz to, varu paust savu emocionālāko un personīgāko atzīšanos: mīli, baudi, radi, tici, ELPO!
Lai cik smags brīžiem šķiet mans vezums, saprotu, cik ļoti paveicies ar cilvēkiem apkārt. Ar manu burvīgo ģimeni, trakajiem draugiem un brīnišķīgiem paziņām, kuru atbalstu jūtu ik dienu. Saprotu, ka vērtīgākais laiks (manā gadījumā tas, iespējams, ir limitēts) ir kopā ar ģimeni un draugiem. Lai cik kaitinoši viņi mēdz būt, lai cik daudz enerģijas viņi spēj paņemt, taču tieši kopā nosvinētie svētki, padzertā kafija, kaut vai kopīga pasēdēšana pie TV ekrāna ir vērtība.
Sapratu, ka neprotu gribēt. Man bija uzdevums – nedēļas garumā, no rīta pamostoties, pašai sev pajautāt: «Ko tu šodien patiešām vēlies? Un ko tu vari darīt lietas labā?» Runa nav par virspusējām lietām, kā miers pasaulē, veselība visiem… Runa ir par apstāšanos, ieklausīšanos sevī un darīšanu.
Ieklausīties sevī, rīkoties, veltīt laiku sev un nejusties par to vainīgai – lūk, tā ir mana zelta atslēdziņa, kuru līdz galam vēl neesmu izkalusi!
Visu dzīvi esmu meklējusi savu vietu un šobrīd, pateicoties vēzim, atkal to daru. Ne tikai iekšējā, bet arī materiālajā pasaulē. Tikai šoreiz es iedziļinos tajā, ko daru, un saku jā tikai tam, ko patiesi vēlos. Šobrīd mana radīšana un mana balss ir rakstīšana. Arvien vairāk saprotu, ka zemapziņā to esmu vēlējusies jau ļoti ilgu laiku, tikai nekad nav bijusi iespēja, jo… nav laika, jo neērti, jo daudz darba, jo par maz naudas, jo, jo, jo… Saprotu, ka man vairs nav laika vēl kādam jo.
Pareiza elpošana ir mans lielākais atklājums. Tā palīdz man aizmigt, palīdz pārvarēt emocionāli un fiziski grūtus brīžus, palīdz nekrist panikā, palīdz izkāpt no savas komforta zonas un doties pretī jauniem izaicinājumiem. Lielākā daļa cilvēku stresa situācijās automātiski aiztur elpu. Cik dīvaini, jo tieši elpošana palīdz mūsu organismā notikt visiem iespējamajiem procesiem. Vienkārši ievelc elpu, padomā par to, cik tu esi forša un skaista, cik apbrīnojamus procesus veic tavs ķermenis, un izelpo – visu, kas lieks un nevajadzīgs.