Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
SKAIDRO:
Dr. hab. med. ANATOLIJS DANILĀNS
- Gastroenterologs ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi.
- Rīgas Stradiņa universitātes profesors.
- Pacientus pieņem P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikā un VCA poliklīnikā Pulss 5.
Kas stresojot notiek vēderā?
No laika, kad vēl biju students, zinu tādu atgadījumu… Sarunājas divi puikas, un viens saka: «Biju pastaigāt pa mežu, bet – kas par šausmām! – uzskrēju virsū lācim. Zinu – lai lācis nemestos virsū, rāmi jāstāv, bet es nenocietos un sāku skriet prom. Lācis man pakaļ! Nekas cits neatlika – sāku rāpties pa koku augšā, bet arī tur lācis man pakaļ. Domāju – pēdējā stundiņa klāt, bet pēkšņi lācis nošļuka pa koka stumbru atpakaļ uz zemes.» Otrs noklausījies saka: «Zini, brīnums, ka pēc tāda piedzīvojuma vēl dzīvs paliki. Es tavā vietā būtu bikses pielicis.» Pirmais atbild: «Bet – kā tu domā, kāpēc lācis noslīdēja pa koku uz leju?»
Piekrītu, šis smieklīgais stāstiņš vairāk izklausās pēc anekdotes, bet tajā ir daudz patiesības… Akūta stresa gadījumā zarnu motorika, kas nepārtraukti kustas, virzot zarnu saturu uz taisno zarniņu, lai vēlāk izvadītu laukā, kļūst aktīvāka – zarniņas sāk kustēties ātrāk. Tas notiek tāpēc, ka stresa brīdī nervi, kas atrodas kuņģa un zarnu traktā un arī citur organismā, no smadzenēm saņem impulsu, tie tiek inervēti un sāk strādāt ar lielākiem apgriezieniem, jo taču lācis skrien virsū!
Tiesa, cilvēki ir dažādi un ne visiem tā notiek. Jā, inervācija ir, bet ne tik aktīva, tāpēc ne visiem stresa brīdī piemetas ātras kājas. Mēdz būt arī otrādi – uztraukumā zarnu peristaltika apstājas vispār, jo pārsvaru ņem to nervu inervācija, kuri atbildīgi par zarnu kustīguma piebremzēšanu, un cilvēkam sākas aizcietējums. Tas, kāpēc vienai stress izpaužas ar caureju, citai – ar aizcietējumu, atkarīgs gan no temperamenta, gan no tā, kā būvēta nervu sistēma.
Zinu, psihoterapeitiem patīk psihoanalītiķa Freida teorija, ka sajūtas, kas izpaužas, piemēram, ar caureju šodien, ir senu traumu un pārdzīvojumu apliecinājums, tā teikt – mantojums no vecākiem. Bet manā skatījumā šīm teorijām nav gūts simtprocentīgs pierādījums.
Caureja ceļojumā?
Par caureju uz nervu pamata ļoti bieži mēdz dēvēt arī ceļotāju caureju. Paskaidrošu… Situācijā, kad aizbraucot, teiksim, uz siltajām zemēm, piemetas ātras kājas, cilvēki parasti domā, ka vainīgs ir citādais uzturs vai stress, kas bija jāpiedzīvo pārlidojumos un pielāgojoties jaunajai videi. Taču patiesībā pareizs nav ne viens, ne otrs variants. Īstais ceļotāju caurejas iemesls parasti ir jauna apkārtējās vides mikroflora, kurai organismam pēkšņi jāpielāgojas.
Ar aci to nevar redzēt, bet mums visapkārt ir vīrusi, baktērijas, daudz sīku mikroorganismu (pat pierādīts, ka apkārt esošo baktēriju kopējais svars ir lielāks nekā cilvēku un citu lietu svars kopā!), kas, dzīvojot ierastos apstākļos, neko ļaunu mums nenodara.
Savukārt, nonākot svešā, neierastā vidē, organismam šīs vides mikroflora ir sveša, tāpēc sastapšanās ar to var radīt ķibeles, un stress šajā situācijā kā vaininieks paliek otrajā plānā.
Starp citu, nav nemaz jābrauc uz Pakistānu vai Indiju, lai iedzīvotos ceļotāju caurejā, jo arī bērni, kas mājās ilgi turēti, tā teikt, siltumnīcas apstākļos un tad pēkšņi sāk iet skolā, sastopas ar pilnīgi jaunu, iepriekš nepazītu mikrofloru, kas var radīt caureju. Tā ka – arī bērniņam, uzsākot skolas gaitas, nervi bieži vien nav noteicošais, kas iespaido pašsajūtu un veselību.
Ņem vērā! Ja caureja nepārtraukti ilgst ilgāk par divām nedēļām, nenoraksti to uz stresu darbā vai mājās, bet dodies pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa. Ilgstoša caureja var būt pazīme arī nopietnām zarnu kaitēm, piemēram, Krona slimībai, čūlainajam kolītam un citām, kurām vajadzīga specifiska ārstēšana.
Iemesls – bieži pavisam cits
Būtībā caurejas, ko primāri izraisa stress – tātad visādi citādi veselam cilvēkam un tikai konkrētās uztraukuma situācijās –, manā praksē nav bieži sastopama lieta. Arī čalis, kurš, bēgot no lāča, uzrāpās kokā, visticamāk, bija vesels, un nez vai viņam bikšu pielikšana gadījās arī ikdienā! Daudz biežāk stresa caurejas palaidējmehānisms ir kāds cits iemesls, kas ir diezgan bieži sastopams, proti – funkcionālie kuņģa un zarnu darbības traucējumi. Viens no tiem – kairināto zarnu sindroms.
Tādā situācijā, veicot gastroskopiju un citus izmeklējumus, redzams, ka zarniņām nekas nekait, tās ir veselas un smukas, arī laboratoriskie izmeklējumi nenorāda uz kādu slimību. Tajā brīdī var domāt, ka pie vainas ir orgāna funkcijas traucējumi, kas radušies dzīves apstākļu rezultātā – piemēram, no hroniska stresa, steigas, kas mūsdienās ir ļoti izplatīta parādība.
Caureja šajās situācijās var būt tiešām mokoša un ilgstoša.
Reizēm pacienti saka: «Jau no rīta, mostoties un pošoties dienai, jāskrien un labierīcībām.» Tātad – pietiek tikai ar nelielu nervu kairinājumu, mazu kreņķīti (un kuram gan dienas gaitā ar tādiem nav jāsastopas pat vairākkārtīgi!), lai vēderā sāktos viesuļvētra, vēders gandrīz visu laiku ir piepūties, nemierīgs. Nemaz nerunājot par lielākiem kreņķiem…
Un tad man cilvēks ir jānomierina! Jo, pirmkārt, kairināto zarnu sindroms, ja vien izmeklējumos izslēgtas citas ligas, nepārvēršas citā, ļaunā kaitē un no tā nemirst. Bet, otrkārt, – ir zāles, kas var palīdzēt. Pēc slimniekiem redzu, ka šīs divas ziņas vien jau liek viņiem justies labāk un ir puse no ārstēšanas uzvaras.
Kas var palīdzēt?
- Ja tiešām ir kāds nopietns stress, var palūgt ģimenes ārstam izrakstīt ko nomierinošu, citreiz nepieciešams palietot antidepresantus, kas nomierina ilgtermiņā.
- Ja stress ir īslaicīgs, piemēram, ātras kājas piemetas pirms eksāmena vai uzstāšanās konferencē, vari jau laikus iedzert kādu dabisku nomierinošu līdzekli, piemēram, kādu baldriāna preparātu vai nomierinošu zāļu tēju.
- Ja pie nemitīgās skraidīšanas uz mazmājiņu vainīgs kairināto zarnu sindroms, ļoti labi palīdz medikaments ar aktīvo vielu rifaksimīnu. Šīs zāles tiešām ir efektīvas, un, kas pats labākais, tām nav blakņu – ar aktīvās vielas palīdzību, kas būtībā ir specifiska antibiotika, tiek sakārtota zarnu mikroflora, pazūd vēdera uzpūšanās. Parasti pacientiem iesaku šo preparātu lietot mēnesi reizi dienā, bet, ja nepieciešams, kursu var atkārtot pēc pusgada. Tiesa, šīs zāles nav Latvijas Zāļu reģistrā, tāpēc tās var pasūtīt un iegādāties tikai Saules aptiekā Rīgā. Vienam kursam preparāts izmaksā aptuveni 70 eiro.
- Lieto D vitamīnu! Jā, izrādās arī tā trūkums spēj ietekmēt zarnu trakta pašsajūtu, un kairinājums dažādās situācijās tāpēc var būt izteiktāks.
- Biežāk uzturies svaigā gaisā un aktīvi kusties – vismaz 30 minūtes tādā tempā, lai iesvīstu. Daudzi to var saukt par Danilāna alošanos, bet patiešām ir pierādīts, ka, aktīvi kustoties, izdalās viela osteokalcīns, kas nomierina kuņģa un zarnu traktu, tostarp mazina traucējumus, kuri izraisa caureju.
- Paseko līdzi ēdienkartei. Ļoti bieži pēc pacientiem redzu, ka skraidīšanu, vēdera uzpūšanos un urkšķēšanu, ko dažs tulko kā stresa radītu, izraisa piena produktu un cukura aizvietotāju lietošana uzturā.
Ārstēšana – kompleksa
Dr. med. ILZE KIKUSTE, gastroenteroloģe un endoskopiste gremošanas slimību centrā Gastro:
– Godīgi sakot, pacienti, kas vizītēs atzīstas: «Dakter, man stresā piemetas caureja,» gadās visai bieži. Tā var notikt gan ikdienišķos satraukumos, piemēram, ja ir pārslodze darbā, gan pirms eksāmeniem, gan uz lielāku pārdzīvojumu fona. Kāpēc vienai no stresa sabuntojas vēders, bet citai ne, nosaka individuālā ķermeņa reakcija uz stresa hormoniem.
Mehānisms ir šāds… Centrālā nervu sistēma konkrēto stresa situāciju izvērtē kā dzīvībai bīstamu un palaiž organismā stresa reakciju, kuras kopumā iespējamas trīs – bēgt, uzbrukt vai sastingt –, un tad sāk pastiprināti izdalīties stresa hormoni. Gremošanas sistēma ir viena no jutīgākajām uz stresa hormoniem, tāpēc tā parasti reaģē pirmā un ar diezgan izteiktiem simptomiem. Sievietēm, kurām satraukumā piemetas ātras kājas, stresa hormonu ietekmē sākas difūzas jeb izkaisītas spazmas zarnās, jo smadzenes raida signālu – trauksme, jāiztukšo zarnas, jo ar tukšu vēderu vieglāk doties cīņā. Tātad tavs organisms vēlas atbrīvoties no tā, kas tam varētu traucēt cīnīties.
Kā stresa caureju atšķirt no citām vainām?…
Visticamāk, tu sevi jau pazīsti un esi novērojusi, kādās situācijās rodas akūta vajadzība skriet uz mazmājiņu. Tāpat atšķirt stresa caureju no citām vēdera vainām vari, pavērojot simptomus…
Piemēram, stresa caureju varētu pavadīt arī sirdsklauves, roku svīšana, šķebināšana, muskuļu saspringums, viegla dedzināšana.
Uzmanīgākai jākļūst, ja pievienojas tas, ko mēs, ārsti, saucam par trauksmes signāliem – drudzis, izteiktas sāpes vēderā, asins piejaukums fēcēm, tu jūti, ka krīties svarā. Tādās situācijās iesaku doties pie ģimenes ārsta un veikt izmeklējumus, jo dažkārt uz stresa fona var saasināties nopietnas kuņģa un zarnu trakta slimības.
Vēl stresa caureja var pārklāties ar kairināto zarnu sindromu, kas ir funkcionāls kuņģa un zarnu trakta traucējums. To, vai skraidīšanai uz mazmājiņu pie vainas ir kairinātās zarniņas, nosaka pēc konkrētiem kritērijiem. Tātad – ir caureja, ko pavada sāpes vēderā; sāpju sindroms izpaužas vismaz trīs reizes nedēļā; sūdzības saasinās stresa situācijās un šādi simptomi ilgst jau pusgadu. Tikai tad var domāt par kairināto zarnu sindromu.
Kā palīdzēt?
- Visvieglāk mums, gastroenterologiem, to izdarīt, ja cilvēkam ir kairināto zarnu sindroms. Pieeja ir kompleksa – ar speciāliem probiotiskiem preparātiem jāsakārto mikroflora, sāpju gadījumā izrakstām spazmolītiskos līdzekļus, jāizvētī uzturs. Būtu labi atteikties no produktiem, kas kairina zarnas un veicina gāzu veidošanos, – no piena produktiem, riekstiem, svaigiem dārzeņiem lielos daudzumos, gāzētiem un saldinātiem dzērieniem, saldumiem, jāierobežo košļājamās gumijas lietošana, jo tajā ir saldinātāji un košļājot tiek norīts gaiss, kas var provocēt vēdera uzpūšanos.
- Ja tev nav atklātas kādas zarnu kaites, labākais, kā vēderu nomierināt, lai tas stresā nebuntojas, ir cēloņa novēršana. Tātad nevis jādzer oglīte, kas apturēs caureju, bet jāmācās tikt galā ar stresu jeb – kā modē tagad teikt – jānodarbojas ar stresa menedžmentu. Noskaņo savu prātu uz to, ka notikušais nav dzīvībai bīstama situācija, un ar dažādām metodēm nomierini simpātisko nervu sistēmu. Var palīdzēt joga, meditācija, pastaigas, muskuļu relaksācija, izmantojot dažādas vingrošanas tehnikas. Tev pašai jāatrod tas, kas tev šķiet pieņemams un interesants.
- Ja vēders tiešām vētraini reaģē uz mazākajām ikdienas stresa situācijām, dažkārt noder arī psihoterapija.
